Kopš sestdienas pie Līvbērzes stacijas notiek aktīvi dzelzceļa sakārtošanas un izplūdušās dīzeļdegvielas savākšanas darbi.
Kopš sestdienas pie Līvbērzes stacijas notiek aktīvi dzelzceļa sakārtošanas un izplūdušās dīzeļdegvielas savākšanas darbi.
Vakar preses konferencē Latvijas Dzelzceļa prezidents Andris Zorgevics ziņoja, ka jau svētdienas vakarā dzelzceļa satiksme atjaunota posmā Jelgava – Slampe. Vakar tika pacelta bojātā lokomotīve, bet šodien paredzēts nomainīt pārmijas un savākt gar dzelzceļu izmētātos lūžņus. Pilnīgi dzelzceļa satiksmi varētu atjaunot aptuveni pēc nedēļas.
A.Zorgevics vērtēja, ka bojātās lokomotīves atjaunošana Latvijas Dzelzceļam varētu maksāt no 20 līdz 60 tūkstošiem latu. Precīzas 1991. gadā ražotās lokomotīves remontdarbu izmaksas būs zināmas tikai pēc tam, kad tā tiks nogādāta uz depo, kur to apskatīs speciālisti. Bojātās cisternas vairs netikšot atjaunotas. Cietušā vilciena mašīnistam un viņa palīgam tiekot sniegta psihologa palīdzība. Pagaidām vēl neesot zināms, kad un vai vispār viņi atgriezīsies darbā.
Avārijas sekas likvidē Dzelzceļš
Lai arī eksperti ir atzinuši, ka vilciena mašīnisti rīkojušies atbilstoši noteikumiem un līdz ar to notikumos ar kravu nav vainojami, līdztekus dzelzceļa sakārtošanas darbiem Latvijas Dzelzceļš vāc arī iztecējušo dīzeļdegvielu. Avārijas seku likvidācijas brigāde katastrofas vietā nekavējoties veica maksimālos pasākumus kravas saglabāšanai. Degviela no bojātajām cisternām tika pārsūknēta uz speciāli atsūtītām tukšām cisternām. Izplūdusī degviela tika lokalizēta turpmākai savākšanai. Jau vakar no speciāli izveidotajiem «dīķiem» derīgā degviela tika pārsūknēta cisternās. Dīzeļdegviela, kas bija sajaukusies ar zemi un ūdeni, tika pārsūknēta citās cisternās. Lai tā neiesūktos zemē, tika raktas arī speciālas tranšejas, kurās tā uzkrājās.
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktore Margarita Ūlande pēc pēdējiem datiem vērtēja, ka kopumā no cisternām izlijušas aptuveni 120 tonnas dīzeļdegvielas. Taču šie aprēķini nav precīzi, jo pagaidām vēl nav zināms, cik liels degvielas daudzums iesūcies augsnē. M.Ūlande uzskata, ka katastrofas radīto kaitējumu videi pilnībā varēs likvidēt tikai pēc viena, diviem gadiem. Viņasprāt, jau tūdaļ pēc katastrofas specdienesti esot rīkojušies ļoti prasmīgi un operatīvi.
Noteikumu neievērošana izraisa traģēdiju
Sestdien, 11. martā, pulksten 11.16 no Jelgavas uz Ventspils staciju tika nosūtīts kravas vilciens, kura sastāvā bija 32 cisternas ar dīzeļdegvielu. Aptuveni pēc pusstundas, pulksten 11.42 tuvojoties Līvbērzes stacijai, vilciena mašīnists redzējis, ka dzelzceļa pārbrauktuves kreisajā pusē nostājušās automašīnas, kas gaida aizbraucam vilcienu, savukārt otrā pusē (virzienā no Jelgavas) pārbrauktuvei strauji tuvojas vieglā automašīna. Mašīnists vilcienu, kas braucis ar ātrumu 52 kilometri stundā, nedaudz piebremzējis, tomēr, redzot, ka arī automašīna samazina braukšanas ātrumu, vilciens turpinājis braukt. Pēdējā brīdī konstatēdams, ka automašīna cenšas šķērsot pārbrauktuvi pirms vilciena, mašīnists esot signalizējis, kā arī izmantojis avārijas bremzes, tomēr no sadursmes tās vairs viņu nespēja glābt. Lokomotīve ar labo spārnu aizķērusi mašīnu un stūmusi to līdz nākamajai sliežu pārmijai – aptuveni 150 metru. Tur eksplodēja avarējušās automašīnas benzīna tvertne. Mašīnas detaļas bija pakļuvušas zem vilciena riteņiem, kā rezultātā no sliedēm nobrauca un apgāzās deviņas ar dīzeļdegvielu pildītas cisternas. No eksplodējušā auto uguns izplatījās tālāk un aizdegās viena no bojātajām cisternām.
Latvijas dzelzceļa dispečerdienesta darbinieki nekavējoties par notikušo paziņoja visiem speciālajiem dienestiem.
Uguni dzēš kopīgiem spēkiem
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigāde par notikušo saņēma ziņojumu pulksten 11.45. Tūdaļ uz notikuma vietu tika izsūtītas Jelgavas, Kalnciema, Elejas un Dobeles vienības. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji acumirklī konstatējuši, ka Līvbērzē avārija ir ļoti bīstama un līdzvērtīga Vecumnieku katastrofai, tādēļ tika saukti palīgā arī citu rajonu specdienesti. Pa to laiku uz Līvbērzes staciju tika nosūtīta arī «Latvijas Dzelzceļa» lokomotīve, kas savāca 22 uguns neskartas cisternas un nogādāja tās Jelgavā. Vēlāk uz pilsētu nogādāja vēl vienu neskarto cisternu.
Divu gadu laikā trešā avārija
Ceļu policijas Jelgavas nodaļas priekšnieks Viktors Vanags «Ziņas» informēja, ka katastrofā vainojams nevērīgs autovadītājs, kas, rupji pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, mēģinājis šķērsot pārbrauktuvi pirms vilciena.
– Dzelzceļa pārbrauktuve pie Līvbērzes stacijas ir labi pārredzama. Nevainojami darbojās arī pārbrauktuves signalizācija, kas ir redzama jau krietnu gabalu pirms pārbrauktuves, tādēļ vadītāja rīcībai nav attaisnojuma, – tā V.Vanags.
Policijai ir izdevies noskaidrot visu četru cietušo personības. Aptuveni pēc divām nedēļām būs zināms arī ekspertīzes slēdziens par to, vai automašīnas vadītājs nav bijis alkohola vai citu vielu reibumā. Tiek gādāts arī par to, lai eksperti pārbaudītu cietušo automašīnu «Hyundai Sonata» un noteiktu, vai auto nav sabojājusies bremžu sistēma. Taču mašīna katastrofā ļoti nopietni cietusi un līdz ar to ekspertīze varētu būt apgrūtināta. Par notikušo ir ierosināta krimināllieta.
Viktors Vanags atceras, ka dzelzceļa pārbrauktuvē pie Līvbērzes stacijas 1998. gadā notikušas divas automašīnas un vilciena sadursmes – tiesa gan, nopietnu postījumu tās neizraisīja. Arī šajos gadījumos netika ievēroti ceļu satiksmes noteikumi, vadītāji bravurīgi centās šķērsot pārbrauktuvi pirms vilciena.
Lai arī avārijas uz pārbrauktuvēm notiek salīdzinoši reti, V.Vanags ir pārliecināts, ka to būtu vēl mazāk, ja visas dzelzceļa pārbrauktuves būtu aprīkotas ar aizsargbarjerām.
Savukārt Latvijas Dzelzceļa
Infrastruktūras uzturēšanas daļas vadītājs Mihails Jagodkins vakar preses konferencē sacīja, ka Latvijā tikai desmit procentu dzelzceļa pārbrauktuvju ir aprīkotas ar aizsargbarjerām. Viņaprāt, barjeras neuzlabotu drošību, jo tāpat esot vadītāji, kas tās apbrauc.
Klasesbiedri jūt līdzi un vāc ziedojumus
Divas Līvbērzes traģēdijā bojā gājušās meitenes mācījās Jelgavas 4. vidusskolā. Kopš vakardienas skola savu skolnieču apbedīšanai vāc ziedojumus. Kāda skolotāja «Ziņām» pastāstīja, ka abas māsas – desmitās un vienpadsmitās klases skolnieces – bijušas dzīvespriecīgas un klasē labi ieredzētas. Arī viņu sekmes bijušas labas. Skolēni klasēs, kurās mirušās meitenes mācījās, notikušo smagi pārdzīvojot, taču nodarbības tām nav atceltas.
