Pāris nedēļu jelgavnieki varēja noskatīties filmas, par kurām tika daudz runāts. Tās tika dēvētas par labām vai pretēji – par galīgi nebaudāmām.
Pāris nedēļu jelgavnieki varēja noskatīties filmas, par kurām tika daudz runāts. Tās tika dēvētas par labām vai pretēji – par galīgi nebaudāmām. Šonedēļ salīdzinoši «vieglākas» filmas – «Sāncenses» «Pasaules gals».
Abas ir īsti amerikāniskas kinolentes, tikai katra citā žanrā. «Pasaules gals» neprasa komentārus galvenās lomas tēlotāja Arnolda Švarcenegera dēļ, jo viņš neko jaunu skatītājiem pierādīt nevēlas un ir īsti savā ampluā. Savukārt «Sāncenses» parāda līdz nelabumam amerikānisku bērnu audzināšanas manieri – padsmitgadnieks dara visu, kas viņam ienāk prātā, un diktē noteikumus ģimenē, par ko vecāki nemitīgi pusaudzim atvainojas. Turklāt filmā atainota Eiropas kinodarbos gandrīz neiespējamā sadraudzēšanās starp bijušo un pašreizējo sievu… Un visi dzīvo laimīgi kā viena ģimene, līdz pirmajai sievai jāmirst, taču tad var dzīvot vēl daudz, daudz laimīgāk.
Filmas, protams, ir skatāmas, lai atpūstos, un pēc tam ar jaunu sparu varētu iepazīties ar labiem kinodarbiem, pie kuriem «Kino 19» jelgavniekus pamazām ir pieradinājis.
Viedokļi
Ivo Butkus, skolnieks:
– Man patīk Švarcenegers, tāpēc patika arī filma «Pasaules gals». Interesanta likās darba ideja – cīņa pret ļauno. Protams, jau sākumā bija skaidrs, ka labais uzvarēs.
Rihards Vītols, students:
– Nekas jauns, bet Švarcenegera cienītājiem, protams, patīk. Man arī. Vienīgi šī filma zaudē ar to, ka runa ir par pasaules galu, gadsimtiem mainoties, bet tagad tas nav aktuāli.
Filma ir bagāta ar interesantiem cīņas paņēmieniem.
Iveta Paraževska, inženiere informātiķe:
– Ja ļoti piepūlas, Švarcenegera filmā var saskatīt interesantas domas, bet tikai tad, ja neaizraujas ar ieroču un cīņas paņēmienu pētīšanu. Švarcs kā jau Švarcs – lec no helihoptera, pakāries striķī, novāc kaudzi ļauno, uzspridzina daļu no Ņujorkas un pamanās pilsētas centrā atrast vecu rūpnīcu, kurā pašaudīties.
