Patlaban intensīvi norit Latvijas sarunas ar Eiropas Savienības institūcijām par iestāšanos savienībā.
Patlaban intensīvi norit Latvijas sarunas ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām par iestāšanos savienībā. Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens vizītes laikā Rīgā izteicis cerību, ka Latvija iestāšanās sarunas varētu pabeigt jau Dānijas ES prezidentūras laikā 2002. gadā. Arī EDSO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Makss van der Stūls ir apliecinājis, ka valodas likums pašreizējā redakcijā nerada nekādus šķēršļus Latvijas uzņemšanai ES.
Tomēr ir kāds ļoti reāls šķērslis Latvijas ceļā uz ES – sabiedriskā doma. Var risināt pārgudras un efektīvas sarunas ar ES pārstāvjiem, integrācijas mērķiem var iztērēt kaudzi naudas, taču bez iedzīvotāju atbalsta referendumā visām iepriekšminētajām aktivitātēm nebūs ne mazākās jēgas. Eiropas integrācijas biroja (EIB) un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS nesen veiktā aptauja liecina, ka pēdējā gada laikā pašlaik ir lielākais eiroskeptiķu skaita pieaugums. Ja referendums par Latvijas iestāšanos ES notiktu rīt, par iestāšanos balsotu tikai 43,5% aptaujāto (1999. gada novembrī – 49,7%), pret būtu 37,7% (novembrī – 28%) aptaujāto. Savu izvēli vēl nav izdarījuši 18,8% Latvijas iedzīvotāju. Der atgādināt, ka arī pagājušā gada februārī bija vērojama vislielākā eiroskeptiķu skaita palielināšanās – tikai 36,6% aptaujāto atbalstīja Latvijas iestāšanos ES.
Datu dinamika liecina, ka visās iepriekšējās aptaujās valsts iedzīvotāju skaits, kuri balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir bijis visai nemainīgs. Savukārt šajā aptaujā eiroskeptiķu skaits palielinājies salīdzinoši strauji (par aptuveni 10%). Par iestāšanos balsojušo skaits ir svārstīgāks, un šajā aptaujā eirooptimistu skaits ir samazinājies (par aptuveni 6%). Rezultātu dinamikā vērojama tendence sarukt eironezinīšu skaitam, t.i., tiem, kas vēl nav izšķīrušies, kā balsot referendumā.
Aplūkojot iegūto rezultātu dinamiku, redzams, ka visstraujāk eiroskepticisms audzis Latvijas pagastos dzīvojošo respondentu vidū. Salīdzinot ar iepriekš veikto aptauju, pret balsojošo skaits ir palielinājies par aptuveni 22%. Šajā aptaujā 1/2 pagastos dzīvojošo aptaujas dalībnieku ir minējuši, ka balsotu pret Latvijas iestāšanos ES (51,9%). Abu pārējo apdzīvoto grupu pārstāvju vidū (Rīga un citas pilsētas) šis rādītājs nepārsniedz 37,1%. Aptuveni 47% galvaspilsētas un citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji ir atzīmējuši, ka balsotu par valsts iestāšanos ES. Salīdzinoši straujā «pret» balsojuma palielināšanās Latvijas pagastos dzīvojošo vidū ir ietekmējusi arī kopējo atbilžu sadalījumu.
Kā zināms, 1999. gada decembrī Helsinku samitā tika pieņemts apstiprinošs lēmums uzsākt sarunas ar Latviju. 2000. gada 15. februārī Briselē sarunu uzsākšana tika oficiāli atklāta. Domājams, ka tieši šis uzaicinājums uz sarunām lielā mērā ir aktualizējis «par» un «pret» nostājas izkristalizēšanos Latvijas iedzīvotāju vidū. Tādējādi aktuāls kļūst jautājums: uz sarunām uzaicināti esam, bet cik gatava ir Latvija, iestāties ES, un vai patiesi to vēlamies? «Eiropas kustība Latvijā» 2000. gada janvārī un februārī četrās reģionu pilsētās Talsos, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā un arī Rīgā organizēja atklātas diskusijas gan par priekšrocībām, gan par problēmām, ar kurām Latvijas iedzīvotāji varētu saskarties, iestājoties ES. Diskusijās tika uzaicināti piedalīties gan «par», gan «pret» viedokļu atbalstītāji. Tajās paustās domas visai plaši tika atspoguļotas arī reģionālajā presē. Saistībā ar iepriekšminēto šajā aptaujā vērojamo pret balsojošo respondentu skaita palielināšanos (it īpaši Latvijas pagastos) un par balsojošo skaita samazināšanos varētu ietekmēt: «par» un «pret» nostājas aktualizācija sabiedrībā; fakts, ka diskusijās, reģionālajā presē un citur paustie «pret» argumenti daļai Latvijas iedzīvotāju varēja šķist pārliecinošāki, kamēr «par» argumenti – radīt šaubas par gatavību līmeņa izpildei (Cik gatava ir Latvija iestāties ES?); Latvijas lauksaimnieku un zemnieku vidū augošās bažas par konkurentspēju ES valstu iekšējā tirgū (Vai varam nonākt ES kā līdzīgi arī lauksaimniecības sfērā?).
Analizējot atbildes pēc vecuma, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, vērojama sakarība, ka gados jaunāko respondentu vidū raksturīgs lielāks par iestāšanos balsojošo skaits. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto būtu par iestāšanos Savienībā, bet vecuma grupā virs 55 gadiem šis rādītājs sasniedz tikai 32,9%. Salīdzinoši ar pārējām vecuma grupām vismazākais pret iestāšanos ES balsojošo skaita pieaugums ir vērojams jauniešu vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem (aptuveni 5%).
Atšķirības balsojumā atklājas arī aptaujas dalībnieku vidū ar dažādu izglītības līmeni. Salīdzinoši pozitīvāks balsojums raksturīgs respondentiem ar vidējo vai augstāko izglītību. Tā, piemēram, par iestāšanos ES balsotu 1/2 jeb 51,1% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību (11.98. – 52,4%; 02.99. – 43%; 05.99. – 47,2%; 08.99. – 56,4%; 11.99. – 58,1%) un nedaudz vairāk nekā 1/4 jeb 28% respondentu ar pamatizglītību (11.98. – 35,1%; 02.99. – 30,3%; 08.99. – 23,9%; 11.99. – 26,4%).
Ja iepriekš veiktajā aptaujā par iestāšanos ES balsotu 53,3% latviešu, tad šajā – mazāk, tas ir, 47% latviešu. Arī cittautiešu vidū šis rādītājs ir samazinājies par aptuveni 6%, tas ir, no 45,3% uz 39,1%. Pret iestāšanos ES balsojošo skaits abās tautību grupās palielinājies vidēji par 10%.
Dati liecina, ka LR pilsoņu domas būtiski neatšķiras no kopējiem rādītājiem, taču ir pozitīvākas par nepilsoņu uzskatiem («par» balsotu 45,4% LR pilsoņu un 37% nepilsoņu). Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 1999. gada novembrī veikto aptauju LR pilsoņu vidū, par aptuveni 7% ir samazinājies par iestāšanos ES balsojošo skaits un par aptuveni 10% palielinājies to skaits, kas būtu pret iestāšanos.
Valsts un privātajā sektorā strādājošo aptaujas dalībnieku atbildēs nav vērojamas būtiskas atšķirības (par balsotu 43,9% valsts sektorā strādājošo un 46,5% privātajā sektorā nodarbināto). Savukārt nestrādājošie respondenti retāk atzīmējuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos savienībā (38,8%).
Atšķirības iespējamā balsojumā ir vērojamas respondentu vidū ar dažādu nodarbošanos. Tā, piemēram, 54,1% vadītāju, menedžeru (11.99. – 70%); 61,7% skolēnu, studentu (11.99. – 67,1%) un tikai 14,3% zemnieku balsotu par iestāšanos ES (11.99. – 36,4%).
Līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, arī šajā ir vērojama sakarība, ka iedzīvotāju vidū, kuriem ir Lielāks ienākumu līmenis, raksturīgs arī augstāks par iestāšanos ES balsojošo skaits. Tā, piemēram, par būtu 61,6% respondentu ar augstu ienākumu līmeni (11.99. – 62,2%) un 29% respondentu ar zemu ienākumu līmeni (11.99. – 40,1%).
Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka vairāk par iestāšanos balsotu Rīgas (47,1%), kā arī Latgales iedzīvotāji (53,7%). Tradicionāli salīdzinoši visskeptiskākie savos uzskatos izrādījušies Kurzemes iedzīvotāji (31,8%). Viņu vidū vērojams arī vislielākais pret valsts iestāšanos ES balsojošo skaita pieaugums (par aptuveni 17%), savukārt vismazāk pret balsojošo skaits palielinājies Latgalē (par aptuveni 4%).
Nākamo iedzīvotāju aptauju EIB plāno organizēt maijā. Domājams, tajā dominēs eiroatbalstītāji, taču iepriekšminētā aptauja varētu kļūt par vielu pārdomām valdībai un eiroinstitūcijām, ja Latvija vēlas iestāties ES.
