Rietumu demokrātijas valstīs pavadītie gadi nenoliedzami nākuši Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai tikai par labu.
Rietumu demokrātijas valstīs pavadītie gadi nenoliedzami nākuši Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai tikai par labu. Pirms pagājušā gada prezidenta vēlēšanām visai populāri bija uzskatīt, ka nākamajam Latvijas prezidentam nevajadzētu būt no emigrācijas latviešu vidus. Kā argumenti šādai nostājai tika izmantotas spekulācijas, ka, lūk, Rietumos dzīvojis cilvēks līdz galam nesapratīs valstī notiekošo un, galvenais, postpadomju domāšanu. Sevišķi tramīgi pašmāju politikāņi kļuva, redzot Lietuvas «aizjūras» prezidenta Valda Adamkus pārliecinošās aktivitātes kaimiņvalstī.
Vairākas pēdējā laika politiskās aktivitātes vedina domāt, ka viņu bailes izrādījās pamatotas. Lētas politiskas intrigas uz necaurspīdīgās privatizācijas fona laikam prezidentei nerādījās pat sapņos. Ar to netiek idealizēta Rietumu demokrātija, arī tajā pastāv korupcija, arī Beļģijā ne pārāk sen risinājās vērienīgs pedofilijas skandāls (tajā gan krimināli nosodāmas darbības tika pierādītas un vainīgajiem uzrādīta apsūdzība), bez intrigām nav izticis neviens parlaments, taču Rietumu un pašmāju politiskās nejēdzības atšķiras ar politiskās kultūras līmeni, ētiku un domāšanas veidu. Lai arī kā daudziem Latvijas politiķiem negribētos, jāatzīst, ka komjaunatnes komitejās, kompartijas sapulcēs un citās «labās» padomju iestādēs pavadītais laiks ir atstājis neizdzēšamas pēdas šo cilvēku apziņā.
Tā saucamais pedofilijas skandāls bija tipisks piemērs. Presē izskanēja informācija, ka Ādamsona pasaku kamolīša pavedieni aizvijas arī līdz pašai prezidentes kancelejai. Ļoti loģiska bija viņas rīcība, pieprasot no Ģenerālprokuratūras informāciju par šo lietu. Šķiet, augstākā valsts amatpersona drīkst zināt, kas notiek viņas vadītajā valstī, sevišķi pašā prezidentes kancelejā. Viņas pamatotā interese par šo lietu tika tulkota kā iejaukšanās un vēl sazin kas.
Arī ar valdības vadītāju Andri Šķēli sastrādāties neizdodas pārāk gludi. Vaira Vīķe-Freiberga pārmet premjeram, ka viņa, tāpat kā vairums Latvijas iedzīvotāju, bieži vien valdības pieņemtos lēmumus uzzina post factum, tas ir, pēc notikušā. Trūkst diskusijas elementu, kas nenoliedzami ir demokrātijas daļa. Lai arī daudzi ilgi diskutēti jautājumi Latvijai ir beigušies neveiksmīgi (piemēram, «Latvijas kuģniecības» plāni Korejā būvēt sešus jaunus tankkuģus), pieņemt plašu cilvēku loku skarošus lēmumus bez apspriešanas nav demokrātiskas varas pazīme.
Prezidente ir skaidri paudusi, ka pilnīgi nepieņemami ir gadījumi, kad ierēdņu neizdarības dēļ cieš indivīds. Viņa uzskata, ka Latvijas situāciju var uzlabot, mainot ētikas klimatu sabiedrībā un veicinot savstarpēju sapratni. No nekā nekas nerodas. Sabiedrībā ir jābūt pārliecībai, ka katrs ētikas normu pārkāpējs saņem sabiedrības nosodījumu un, ja viņa darbība ir pretrunā ar likumdošanas aktiem, tad arī – atbilstošu sodu.
Savdabīgā situācijā Andra Šķēles valdība ir nonākusi sakarā ar jaunas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību. Vaira Vīķe-Freiberga paziņoja, ka Nacionālās bibliotēkas pašreizējo telpu stāvoklis ir zem katras kritikas. Jauna, moderna bibliotēka kļūtu par vietu, kur katrs interesents varētu saņemt viņam nepieciešamo informāciju. Šāda iespēja nenoliedzami veicinātu demokrātijas attīstību valstī un savstarpējās izpratnes palielināšanos. Skaidrs, ka tam ir nepieciešami lieli līdzekļi, tāpat skaidrs, ka tas jādara tagad, kad UNESCO piedāvā Latvijai aizdevumu ar ļoti zemiem procentiem. Jautājums tikai – kur atrast līdzekļus?
Valdība piedāvā ieviest papildu 2,5% lielu nodokli elektroenerģijai. Jāšaubās, vai tas ir pareizais risinājums. Elektrība ir viens no visvairāk rūpniecībā un sadzīvē izmantojamajiem enerģijas veidiem. Tā jau tāpat ir pietiekami dārga. Šāds valdības solis apgrūtinātu gan ražotājus, gan iedzīvotājus. Latvijas nomalēs parādi par elektroenerģiju veidojas, arī pastāvot pašreizējiem izcenojumiem. Vēl nesen kā brīdinājums elektroenerģijas piegāde uz īsu brīdi tika pārtraukta Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes administrācijas ēkai. Turklāt «Latvenergo» privatizācijas priekšvakarā nav zināms, kādu elektrības cenu politiku piekops nākamie uzņēmumu akciju īpašnieki.
Prezidente izteikusies, ka ar papildu nodokli jaunas Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecībai apliekamās preces varētu būt alkohols, tabaka un azartspēles. Tas būtu tikai loģiski, ja valdība būtu pieņēmusi šādu lēmumu. Šķiet, ka šīs nozares ir atstātas mierā, jo pārāk daudziem Saeimas deputātiem alkohola, cigarešu un azartspēļu bizness ir tuvāks nekā elektroenerģijas patērētāju maciņi. Vēlētāji to redz un atceras.
