Vārdam «grey» angļu valodā ir vairākas nozīmes: pelēks, pelēcīgs, vilks, pelēcis, zirgs, slimīgs… Nav zināms, ko ar šo vārdu domājuši firmas «Grej» dibinātāji – tā dāvinājusi Jelgavas pašvaldībai savu pusmiljonu latu «vērto» privatizācijas afēru.
Vārdam «grey» angļu valodā ir vairākas nozīmes: pelēks, pelēcīgs, vilks, pelēcis, zirgs, slimīgs… Nav zināms, ko ar šo vārdu domājuši firmas «Grej» dibinātāji – tā dāvinājusi Jelgavas pašvaldībai savu pusmiljonu latu «vērto» privatizācijas afēru, taču «pelēks» un «vilks» šajā gadījumā šķiet visatbilstošākās nozīmes. Ar deputātu vairākuma pūliņiem «Grej» afēra tuvojas noslēgumam. Vilks šajā gadījumā būs labi paēdis, bet aita – pašvaldība – un tās īpašums krietni papluinīti.
Kad piektdienas pēcpusdienā «Ziņu» žurnālisti devās pārliecināties, kas palicis pāri pēc autotransporta uzņēmuma «Jelgava» privatizācijas, teritorijas sargs diviem ar lielām somām (fotoaparatūra) garāmejošiem cilvēkiem nepievērsa nekādu uzmanību. Laikam jau taču visu, ko bija iespējams, aizveduši un aiznesuši…
Pelēkais kardināls panāk «mierizlīgumu»
«Sakarā ar atkārtotu maksājumu grafiku nepildīšanu» Jelgavas Dome 1999. gada 23. septembrī nolēma lauzt līgumu ar Latvijas un Austrijas kopuzņēmumu SIA ATF «Grej» par pašvaldības uzņēmuma ATF «Jelgava» privatizāciju, ja «līdz 1999. gada 10. oktobrim uzņēmējsabiedrība nesamaksā parādus». Ar šo pašu lēmumu Domes Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājai N.Ozolai tika uzdots organizēt objekta (precīzāk – tā atlikuma) pārņemšanu no «Grej» un nodošanu NĪP valdījumā; Domes Juridiskās nodaļas vadītājam N.Pūcem piedzīt parādus no «Grej» likumā noteiktajā kartībā; Domes Privatizācijas komisijas priekšsēdētājam E.Mercam veikt atkārtotu objekta privatizāciju; nodot materiālus par «Grej» Ekonomikas policijai izvērtēšanai no likumības viedokļa. Zem šā lēmuma – priekšsēdētāja U.Ivana paraksts. Lēmuma izpildes kontrole tika uzdota priekšsēdētāja vietniekam J.Kaminskim.
Lēmums bija gluži saprātīgs un likumsakarīgs, ja ņem vērā Privatizācijas komisijas konstatēto: 1999. gada 2. septembrī «Grej» tikai soda naudās parādā Domei
Ls 89 160,93; izpirkuma parāds – Ls 119 876,62; aizdevuma procentu maksājumu parāds – Ls 6477,32; kopējā parādu summa – Ls 215 514,87. Nav gan īsti skaidrs, ko deputāti domāja, lemjot nodot NĪP valdījumā grabažas, ar kurām pilna «privatizējamā objekta» teritorija. Lai nu kā, pēc šā lēmuma pieņemšanas radās iespēja atjaunot likuma klātbūtni izsaimniekotajā pašvaldības «objektā». Pārņemot autofirmas pārpalikumus no «Grej», būtu iespēja noskaidrot patieso situāciju – kas nozagts, kas pārdots (pašvaldībai no tā nesaņemot ne santīma), kas pazudis utt. Dome varētu piedzīt no «privatizētāja» S.Soldatenoka (vai viņa jauntapušajām firmām) parādus, kā arī lūgt ierosināt krimināllietu par kaut kur «pazudušo» īpašumu, cerot, ka atbildīgās personas tiktu sauktas pie atbildības «likumā noteiktajā kartībā» (kā domnieki mīl šo vārdu salikumu!).
Par to, ka pazudis daudz, liecina Domes Revīzijas komisijas konstatētais: «SIA «Grej» direktors laika periodā no 06.10.1994. līdz 01.07.1999. pārdevis, norakstījis, iztrūkst Jelgavas Domes īpašums par Ls 140 654,90.»
Līdz 1999. gada 10. oktobrim nekādus brīnumus Dome nesagaidīja – parādi dzēsti netika. Vajadzēja sākt «darboties» deputātu pieņemtajam lēmumam, taču… nekas nenotika. Acīmredzot deputāts J.Kaminskis bija «piemirsis», ka lēmuma kontrole uzdota viņam. Tika izpildīts tikai viens lēmuma punkts – U.Ivans 1999. gada 15. novembrī nosūtīja iesniegumu Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijai (PRPP KP) par «Grej» lietu. Redakcijas rīcībā nav tā kopijas, tādēļ grūti spriest, ko viņš lūdzis un kādus materiālus iesniedzis Kriminālpolicijā. Jau četras dienas pēc U.Ivana iesnieguma saņemšanas Jelgavas Domes priekšsēdētājs saņēma PRPP KP priekšnieces Z.Tretjakas atbildi, kurā tika paziņots, ka atteikts ierosināt krimināllietu. Z.Tretjaka uzskata, ka «pretenzijas pret SIA ATF «Grej» ir civiltiesas kompetencē». Lēmumā par atteikšanos ierosināt krimināllietu konstatēts, ka 1994. gadā pašvaldības autotransporta uzņēmuma «Jelgava» darbinieki Sergejs Soldatenoks un Eduards Kutumovs iesniedza Jelgavas Domē biznesa plānu par ATF «Jelgava» privatizāciju, ko deputāti arī apstiprināja. Tā paša gada 6. oktobrī tika parakstīts nomas pirkuma līgums, kura viens punkts paredzēja, ka pircējs iegūst īpašuma tiesības uz objektu, sākot ar šā līguma parakstīšanas brīdi. 1998. gada 20. oktobrī Domes priekšsēdētāja vietnieks R.Vītoliņš parakstīja Jelgavas Domes 1998. gada 27. augusta lēmumu nr.18/29 «Par izmaiņām nomaksas pirkuma līgumā», kura 5. punktā minēts, ka 70% no noteiktās objekta cenas «Pircējs» samaksā, kā maksāšanas līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus. Šajā gadījumā ignorēts likums «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju». (Jāatzīmē, ka uz to deputātu uzmanību vērsa Domes Revīzijas komisijas priekšsēdētājs J.Trukšāns savā 1998. gada 30. augusta ziņojumā Jelgavas Domei). Saskaņojot ar Jelgavas Domi, «Grej» pārdeva 71 transportlīdzekli, ar Domes lēmumu iegūtie līdzekļi tika atstāti firmas rīcībā darbības attīstībai.
Kriminālpolicija uzskata (varbūt to norāda U.Ivans savā iesniegumā Kriminālpolicijai?), ka līdz 1998. gada decembrim SIA ATF «Grej» pildījusi visas līgumsaistības ar Jelgavas Domi un tikai sakarā ar ekonomisko krīzi Latvijā nav varējusi veikt kārtējos maksājumus. Pretējās domās ir Jelgavas Domes Revīzijas komisija, kuras 1998. gada 3. marta aktā (kuru acīmredzot U.Ivans nav uzskatījis par vajadzīgu iesniegt Kriminālpolicijai) ir norādīts, ka no «Grej» nav saņemta izpirkuma maksa par pagājušo laika periodu Ls 56 475,50 apmērā, kuru Privatizācijas komisija vispār neuzrāda; nav saņemti aizdevuma procenti Ls 791,71. Revīzijas komisija arī atzīmēja, ka no darbības uzsākšanas līdz 1998. gada 1. janvārim «Grej» rīcībā, pārdodot nekustamo īpašumu un autotransportu, iegūti līdzekļi Ls 90 593,79. No šīs summas bija nepieciešams samaksāt Jelgavas Domei pienākošos izpirkuma parāda daļu.
Turklāt Revīzijas komisijas 1998. gada 8. oktobra aktā minēts, ka revīzijai nav uzrādīti 156 transporta līdzekļi par kopējo vērtību Ls 111 243. Ņemot vērā apbrīnojamo steigu, ar kādu Kriminālpolicija atbildēja Domes priekšsēdētājam U.Ivanam uz viņa iesniegumu, var secināt, ka krimināllietas ierosināšanā policija nav bijusi ieinteresēta vai arī U.Ivans nav bijis ieinteresēts iesniegt visus viņa rīcībā esošos dokumentālos pierādījumus par pašvaldības mantas izsaimniekošanu lielos apmēros.
1999. gada 20. oktobrī Domes priekšsēdētājs U.Ivans izdeva rīkojumu par divu komisiju izveidošanu – nekustamā īpašuma pārņemšanai no «Grej» (priekšsēdētāja N.Ozola) un Transporta iekārtu un inventāra pārņemšanai no «Grej» (komisijas priekšsēdētāja Ekonomikas attīstības nodaļas vadītāja I.Slavinska). Komisijām bija jānodod ēkas, būves, transports, iekārtas un inventārs NĪP valdījumā vienlaikus ar nodošanas un pieņemšanas aktiem, un pēc akta parakstīšanas NĪP bija jānodrošina pārņemtā īpašuma saglabāšana. Rīkojumā ir vairākas interesantas detaļas. Kā vienā, tā otrā komisijā ir iekļauti «Grej» direktors S.Soldatenoks un galvenā grāmatvede M.Dolidze. Rīkojumā nav norādīts nedz datums, kad komisijām jāsāk darboties, nedz arī datums, kad īpašums jānodod – jāpieņem. Nav arī norādīts, ko iesākt NĪP ar pieņemto īpašumu.
Dienu vēlāk – 21. oktobrī – Dome pieņēma lēmumu «Par grozījumiem Domes 1999. gada 23. septembra lēmumā nr.24/20 «Par līguma laušanu ar Latvijas un Austrijas kopuzņēmumu SIA ATF «Grej» par p/u ATF «Jelgava» Dobeles šosejā 4a privatizāciju». Lai «nodrošinātu pašvaldības īpašuma saglabāšanu», deputāti uzdeva «NĪP nodrošināt objekta apsardzi līdz atkārtotai privatizācijai; objekta apsardzes izdevumus segt no objekta atkārtotā privatizācijā iegūtiem līdzekļiem». Kontrole par lēmuma izpildi atkal tika uzdota J.Kaminskim. No kurienes NĪP ņemt līdzekļus, lai organizētu apsardzi, deputāti gan nenorādīja. Šis lēmums, tāpat kā iepriekšējais, netika izpildīts.
1999. gada 22. decembrī deputāts P.Skudra Domē iesniedza lēmumprojektu, ar kuru tiktu atcelti Domes 1999. gada 23. septembra un 1999. gada 21. oktobra lēmumi par «Grej» un izdarīti grozījumi noslēgtajā nomaksas pirkuma līgumā saskaņā ar Privatizācijas komisijas izstrādāto priekšlikumu (mierizlīgums) atļaut «Grej» pārdot «tālākai darbībai nevajadzīgos transporta līdzekļus un iekārtas». Privatizācijas komisijas izstrādātie priekšlikumi (situācijas analīze, 1. variants – līguma laušana, 2. variants – mierizlīgums) ir ievērojami ar to, ka nedz tos kāds ir parakstījis, nedz arī tos rotā datums, kas ļautu noteikt, kurā gadsimtā tie izstrādāti. Šā dokumenta autori visā nopietnībā secina: «Pašreizējā brīdī, veicot
savstarpējo saistību salīdzināšanu, «Grej» ir pārmaksājis Ls 44 006,16 (tai skaitā naudā Ls 6864,96 un privatizācijas sertifikātos Ls 37141,20 (84,4 %)).»
Visai savdabīga ir nesakritība starp Privatizācijas komisijas «secinājumiem», kurus neviens nav parakstījis un Revīzijas komisijas atzinumu, ko parakstījuši komisijas locekļi L.Strazdiņš un N.Vizulis, kā arī Jelgavas Domes Privatizācijas komisijas sekretāre D.Andersone: «S.Soldatenoks ir parādā Jelgavas Domei Ls 314 231,09 (tai skaitā naudā Ls 194 354,47 (61, 85 %) un sertifikātos Ls 119 876, 62 (38,15 %)).»
Tātad – divi papīri un divi atšķirīgi rezultāti. Viens apstiprināts ar amatpersonu parakstiem, otrs – anonīms. Tiesa, lēmumprojektu ar anonīmo pielikumu iesniedza deputāts P.Skudra, un to sagatavoja tā pati D.Andersone… 22. decembra Domes sēdē pēc ilgstošām un kaislīgām debatēm lēmumprojekts tomēr netika pieņemts. Ja Jelgavas Domē strādātu atbildīgi ļaudis, 1999. gada 23. septembrī un 21. oktobrī pieņemtie Domes lēmumi, kā arī U.Ivana 20. oktobrī izdotais rīkojums tiktu pildīti: līgums ar «Grej» būtu lauzts, izveidotās komisijas būtu apzinājušas un pārņēmušas pārpalikušo pašvaldības īpašumu, iesniegumi par parāda piedziņu no S.Soldatenoka tiktu skatīti tiesā, būtu uzsākta atkārtota ATF «Jelgava» privatizācija. Taču Jelgavas Domē strādā īpaši ļaudis un lēmumus pieņem īpaši deputāti.
Šā gada 9. martā Domes sēdē atkal tika skatīta «Grej» lieta. Šoreiz lēmumprojektu, kas būtībā neatšķīrās no iepriekšējā, iesniedza A.Burba, bet sagatavoja tā pati D.Andersone. Lēmumprojekts atkal pamatojas uz to pašu anonīmo «Situācijas analīzi un tālākas rīcības vērtējumu attiecībā uz SIA ATF «Grej»». Mierizlīgums, par kuru deputāti pagājušās ceturtdienas sēdē balsoja, paredz, ka «Grej» Domei ir parādā (un maksās)
Ls 13 557,63 (76,7 % naudā un attiecīgi 23,3 % sertifikātos). Pašvaldībai tiek atdotas iztukšotas ēkas, no kurām lielākā daļa atrodas uz īpašnieku zemes, tādēļ tās iespējams pārdot tikai par sertifikātiem, un vārdā nenosaukti transporta līdzekļi (lūžņi)
Ls 125 593, 25 «vērtībā». Turklāt šie transporta līdzekļi tiek atstāti S.Soldatenokam «pārdošanai», cerot, ka kādreiz iegūtie līdzekļi no «pārdošanas» tiks ieskaitīti pašvaldības budžetā. Iespējams, ka pasaulē kaut kur mīt tāds Lutausis, kurš tic, ka šie 125 tūkstoši sasniegs pašvaldības kasi. Tikai divi deputāti balsoja pret šo afēru: V.Vilciņa un ē.Dreimanis.
Var uzskatīt, ka ATF «Jelgava» privatizācija ir pabeigta, jo paredzētos 13 tūkstošus latu gan jau S.Soldatenoks atradīs. Kādi ir patiesie pašvaldības (tas ir, Jelgavas nodokļu maksātāju) zaudējumi, parādīs turpmākie pētījumi.
Turpinājums sekos
Viedoklis
Aļģimants Burba, Jelgavas Domes deputāts («Latvijas Ceļš»)
Kā jūs skaidrojat pretrunas starp Revīzijas komisijas aktu un jūsu iesniegtā lēmumprojekta pielikumā doto «situācijas analīzi»?
– Arī pēc manas iniciatīvas tika izveidota komisija, kas veica situācijas analīzi, tajā skaitā šo pretrunu analīzi, un deva tālākas rīcības vērtējumu par ATF «Grej» privatizāciju. Komisijā tika iekļauti kompetenti cilvēki – Domes Juridiskās daļas vadītājs N.Pūce, Ekonomikas attīstības nodaļas vadītāja I.Slavinska u.c. Uz šīs komisijas sniegto atzinumu pamatojos, iesniedzot lēmumprojektu par mierizlīgumu ar «Grej». Neesmu veicis aritmētiskus aprēķinus, cik pašvaldība iegūs, privatizējot atlikušo daļu, bet pieņemu, ka tie varētu būt apmēram 60 tūkstoši latu. Savukārt, ja līgums ar «Grej» tiktu lauzts, pašvaldībai vajadzētu tērēt daudz līdzekļu – transporta pārreģistrācijai, apsardzei utt.
Es atsevišķi nodalu jautājumu par izeju no radušās situācijas un to, kuri ir atbildīgi par izveidojušos situāciju. Lai ar to nodarbojas attiecīgas iestādes, sociāldemokrāti un žurnālisti. Es neesmu Ādamsons.
Kāpēc «Situacijas analīzi un tālākas rīcības vērtējumu attiecībā uz SIA ATF «Grej»», uz kura pamata tika pieņemts Domes lēmums, nebija parakstījusi neviena amatpersona?
– Es tam nepievērsu uzmanību, bet, kā jau teicu, pamatojos uz kompetentu speciālistu vērtējumu.
