Latvijas Zemnieku savienība, kas ar savām nodaļām aptver visus Latvijas lauku rajonus, ir spiesta secināt, ka vēl nekad desmit neatkarības gados Latvijas zemkopji nav gaidījuši pavasari ar tādām bažām, pesimismu, pat izmisumu, kā tas ir šogad.
Latvijas Zemnieku savienība, kas ar savām nodaļām aptver visus Latvijas lauku rajonus, ir spiesta secināt, ka vēl nekad desmit neatkarības gados Latvijas zemkopji nav gaidījuši pavasari ar tādām bažām, pesimismu, pat izmisumu, kā tas ir šogad. Šāds noskaņojums ir pamatots, jo kopš 1995. gada zemnieku saimniecību ienākumi ir nepārtraukti samazinājušies, tai skaitā pērnajā gadā samazinājums bija par vairāk nekā 20 miljoniem latu.
Valdība ne tikai nav centusies lejupslīdi apturēt, bet to vēl paātrina. 2000. gada budžetā ir samazinātas subsīdijas lauksaimniecībai, ir samazināta akcīzes nodokļa kompensējamā daļa dīzeļdegvielai. Ievērojami audzis pārstrādes uzņēmumu parāds piena, graudu un gaļas ražotājiem. Iezīmējas Latvijas cukurrūpniecības likvidācijas sākums. Tāpat lauksaimnieki ar bažām seko cūkgaļas tirgus aizsardzības pasākumiem, baidoties, ka valdība ES spiediena rezultātā varētu no tiem atteikties.
Vēl joprojām nav nekādas skaidrības ne par šā gada labības iepirkuma apjomiem, ne arī par paredzamajām iepirkuma cenām. Zemnieki jūtas pamesti un atstāti nekontrolēta importa un negodīgu uzpircēju patvaļas varā.
Šajā situācijā Latvijas Zemnieku savienība ar izpratni uztver izmisuma diktētās nevardarbīgās zemnieku akcijas. To norises gadījumā LZS tajās aktīvi piedalīsies.
LZS izvirza valdībai un Saeimai šādas neatliekamas prasības:
1) nekavējoties pieņemams likums par lauku pašpārvaldi;
2) konsekventi jāievēro Lauksaimniecības likumā paredzētās prasības par cenu paritāti, tas ir, starp saražoto produkciju un resursiem;
3) nekavējoties nosakāma graudu intervences cena 2000. gadam;
4) akcīzes nodokļa kompensācija dīzeļdegvielai jāpārskata, to atkal rēķinot 120 litru uz hektāra; šī norma iestrādājama Lauksaimniecības likumā;
5) jāizdara izmaiņas valsts budžetā, līdzfinansējumu SAPARD līdzekļiem paredzot nevis no lauksaimniecības subsīdijām, bet gan no valsts budžeta;
6) ziemāju sēja, bet, sākot ar nākamo gadu, visu kultūru sēja subsidējama par katru apsēto hektāru, pakāpeniski visus lauksaimniecības subsidēšanai paredzētos līdzekļus izmaksājot atbilstoši apsaimniekotajai platībai;
7) valdībai jāpanāk, lai lauksaimniecības uzņēmumi maksājamus par iepirkto produkciju nokārtotu mēneša laikā, atbilstoši likumdošanas aktos fiksētajiem noteikumiem.
