Latvijā mākslīgi tiek inspirēti divi paralēli integrācijas procesi: Latvija kā valsts integrācijas globālajā ES veidojumā un Latvijas sabiedrības integrācija.
Latvijā mākslīgi tiek inspirēti divi paralēli integrācijas procesi: Latvija kā valsts integrācijas globālajā ES veidojumā un Latvijas sabiedrības integrācija.
Vai ES maz ir panaceja pret visām mūsu nelaimēm, kā to cenšas iestāstīt mūsu valstsvīri?
Atcerēsimies neseno skandālu sakarā ar Eiropas komisāru korumpētību. Tātad ar morāli Eiropā nav labāk kā pie mums. Vēl var pieminēt ES iecietīgo izturēšanos pret Krievijas realizēto čečenu tautas fizisko izkaušanu. Kā rāda pieredze, integrācijas un globalizācijas procesos par zaudētājiem vienmēr izrādās mazās valstis un tautas. Latvija un latvieši nav izņēmums. Atrodoties PSRS sastāvā, latvieši pārcieta genocīdu. Ekonomiskā politika Latvijā tika realizēta atbilstoši Maskavas interesēm. Kā vienīgais pozitīvais moments jāatzīmē, ka toreiz Latvijai nebija kurināmā un izejvielu problēmu. Tagad vēl nebūdami ES sastāvā, izjūtam no ES gan politisku, gan ekonomisku spiedienu, kaut vai runājot par pilsonības un valodas likumu. Latviešu valoda Eiropas Savienībai nav vajadzīga. Arī ES ekonomiskās intereses ir vērstas pret Latviju. Spiežot atcelt aizsargbarjeras cūkkopībā, ES tīši vai netīši cenšas sagraut šo mūsu ražošanas nozari. Tāpat tā rīkosies jebkurā citā līdzīgā gadījumā. Bet bez aizsargpasākumiem Latvija nav spējīga saglabāt un attīstīt praktiski nevienu ražošanas nozari. Diemžēl vēl neesam konkurētspējīgi. Ar savām problēmām mums galā tikt vajadzētu pašiem, un arī tiksim galā tad, kad ievēlēsim Saeimā politiķus, kuri ievēros politiķu pirmo bausli: pirmajā vietā – valsts un tautas intereses un tikai pēc tam personīgās vai sponsoru intereses.
Taču bīstamāka par valsts ārējo integrāciju ir tās iekšējā jeb sabiedrības integrācija uz vienlaidu naturalizācijas pamata. Tas ir ceļš uz divkopienu valsti un vēlāk arī uz krievu valodu bāzētu vienkopienu valsti. Tas ir ceļš uz Latvijas neatkarības zaudēšanu «demokrātiskā» ceļā. Dīvaini ir tikai tas, ka ES politiskās intereses saskan gan ar Krievijas, gan Latvijas krievu interesēm un ir vērstas pret Latvijas pamatnācijas interesēm.
Es nevaru atrast nevienu dokumentu, kur būtu runa par tautu tiesībām, par mazo pamatnāciju tiesībām.
Latvijas apstākļiem nepieņemams ir arī starptautiski apstiprinātās nacionālo minoritāšu definīcijas faktiskais lietošanas veids. Apzināti tiek jaukti jēdzieni «minoritāte» un «kolonisti». Vienkārši izsakoties, nacionālās minoritātes ir mazākumtautības, kas integrējušās valsts sabiedrībā un ir lojālas pret to. Rietumi prasa, un Latvijas valstsvīri piekrīt uz kolonistiem attiecināt minoritātēm paredzētās tiesības. Par minoritātēm kopumā var runāt pirmās LR laikā. Tagad par tādām varētu uzskatīt tikai nelielu daļu no nelatviešiem.
