14. martā pulksten 4 Ozolnieku katlumājā eksplodēja degošas skaidas, izraisot ugunsgrēku, kurā bojā gāja viens no kurinātājiem.
14. martā pulksten 4 Ozolnieku katlumājā eksplodēja degošas skaidas, izraisot ugunsgrēku, kurā bojā gāja viens no kurinātājiem.
Pašlaik par vienīgo nelaimes izcelšanās iemeslu tiek minēta kļūda darba tehnoloģijā. Ozolnieku katlumājā darbojas divas kurtuves, kas strādā pamīšus, – viena nodrošina siltumu, bet otra tiek gatavota tīrīšanai. Arī liktenīgajā naktī viena kurtuve tika gatavota tīrīšanai –tajā izdedzināja visas skaidas. Savukārt otrā kurtuvē vajadzēja ik pa 40 minūtēm papildināt to daudzumu.
– Iespējams, kurinātāji nav laikus iebēruši skaidas un, mēģinādami paveikt iekavēto, ļoti strauji piepildījuši kurtuvi, kas radījis atklātu liesmu. Bojāgājušais kurinātājs varētu būt eksplozijas brīdī saindējies ar tvana gāzi un zaudējis samaņu – viņš tika atrasts apdedzis turpat līdzās katliem. Tobrīd, kā varam secināt pēc rakstiskā paskaidrojuma, otrs kurinātājs uz brīdi bija devies lejā. Kad viņš notikušo pamanījis, uzreiz zvanījis ātrajai palīdzībai un ugunsdzēsējiem. Taču es vēlreiz gribu uzsvērt, ka tā ir tikai viena no versijām, kas vēl nav apstiprināta, – skaidro pašvaldības Komunālās saimniecības daudznozaru uzņēmuma direktors Zigurds Ērmiņš.
Kurtuves projekta autors inženieris siltumtehniķis Ojārs Goiževskis stāsta:
– Instrukcija paredz, ka kurināmajai šahtai vienmēr ir jābūt pilnai, un kategoriski aizliegts uz degošas liesmas bērt jaunas skaidas. Līmenis jātur tāds, lai nebūtu redzama atklāta liesma. Dedzināmās skaidas te ir visai smalkas un sausas, ja tādas uzber degošam slānim, rodas it kā eksplozijas efekts, – spriež O.Goiževskis.
Ja tā arī noticis, tad saprotams, ka spēcīgās liesmas aizdedzināja skaidu padeves lenti un izdedzināja metāla konstrukcijas.
Projekta autors spriež, ka viens no variantiem, kas ļautu nākotnē izvairīties no šādām nelaimēm, varētu būt skaņas signāls, kas sāktu darboties, līdzko skaidu līmenis nokrities līdz pieļaujamajai robežai. Cilvēks ir cilvēks, un maz kas var naktī notikt – viņš var iemigt vai arī aizrauties kādā spēlē, taču šāds signāls radītu viņā modrību un pasargātu no nelaimes.
Zigurds Ērmiņš skaidro, ka katlumājā nepārtraukti strādā divi kurinātāji, lai gan darba apjoma ziņā varētu iztikt arī ar vienu.
– Mūsuprāt, tas bija kā zināma garantija pret iespējamiem sarežģījumiem. Diemžēl šoreiz tas nepalīdzēja, – tā Z.Ērmiņš.
Ātrā palīdzība ieradās nekavējoties, taču abi kurinātāji jau bija guvuši apdegumus. Smagā stāvoklī atradās viens no viņiem, kurš bija guvis simtprocentīgus jeb ceturtās pakāpes ķermeņa apdegumus, otrs – pirmās pakāpes apdegumus. Reanimācijas nodaļas vadītājs Igors Buhs skaidro, ka pēc ceturtās pakāpes apdegumiem cilvēks nevar izdzīvot. Kurinātājs gāja bojā ap pulksten 9 no rīta. Mazāk cietušais darbabiedrs pēc mediķu apskates ārstējas mājās ambulatori.
Ozolnieku pagasta Padomes priekšsēdētājs Māris Ainārs stāsta, ka, pēc kurinātāja apgalvojuma, nelaimīgajā darba naktī viņi ar kolēģi alkoholu nav lietojuši.
– Tas patiesi ir nopietns nelaimes gadījums, kam pašvaldība pievērsīs īpašu uzmanību. Bojā gājušā ģimene noteikti saņems palīdzību no pagasta, un arī otrs kurinātājs tiks atzīmēts par pašaizliedzīgu darbu, mēģinot glābt nelaimē nokļuvušo, – tā M.Ainārs.
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms uzsver, ka no administrācijas viedokļa darba drošība ir ievērota simtprocentīgi, – kurinātāji bija speciāli apmācīti un informēti par noteikumiem. Tomēr versija, ka viņi ir pārkāpuši instrukcijas noteikumus, vēl jāapstiprina. Negadījuma izmeklēšana ir tikai sākusies, atliek gaidīt rezultātu, saka V.Dūms.
Jelgavas Kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka apgalvo, ka notikušais noteikti nav ļaunprātīga dedzināšana, bet gan drīzāk nelaimes gadījums. Arī policijā lieta tiek izmeklēta.
