Kā sekretārs Bērziņš un eksperts Šķēle izstrādāja «Dobeles dzirnavnieka» privatizācijas koncepciju.
Var strīdēties, kurš būtu vainojams neglītā pīlēna radīšanā – pīle vai pīļu tēviņš; likumi, lēmumi un noteikumi vai atjautīgie prāti, kas tos izmantoja pēc sava ģīmja un līdzības. Neglītā pīlēna (par kuru tālāk būs runa) kūmās savulaik stāvējuši tagadējais Ministru prezidents Andris Šķēle un Saeimas Tautas partijas frakcijas vadītājs Gundars Bērziņš, tiesa, citā statusā.
1993. gada 24. septembrī ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra J.Lapšes pavēli Nr. 49 tika apstiprināta darba grupa valsts labības produktu kombinātu (valsts uzņēmumu «Gulbenes grauds», «Iecavas labība», «Mežciems», «Stende» un valsts firmu «Liepājas labība», «Madonas labība», «Saldus labība», «Vidzemes labība», «Daugavpils dzirnavnieks», «Dobeles dzirnavnieks», «Rēzeknes dzirnavnieks» un Rīgas valsts firma «Dzirnavnieks») privatizācijas koncepcijas sagatavošanai. Par grupas vadītāju tika apstiprināts toreizējais Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs G.Bērziņš, par locekļiem – valsts firmas «Labības birojs» direktora vietnieks J.Spručs, Latvijas Zemnieku federācijas pārstāvis A.Auziņš, Agrārās ekonomikas institūta zinātniskais līdzstrādnieks A.Miglavs, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks M.Grigalis, Zemkopības ministrijas Privatizācijas nodaļas galvenā speciāliste Ņ.Rijniece un «eksperta» statusā A.Šķēle. Darba grupai bija uzdots divu mēnešu laikā izstrādāt privatizācijas koncepciju un iesniegt to Zemkopības ministrijā. pavēles izpildes kontrole tika uzdota Likumības departamenta direktoram V.Elksnim.
Vēsture un pieejamie dokumenti klusē, ar ko nodarbojās šī «darba grupa», taču privatizācijas koncepcija netika iesniegta nedz noteiktajā termiņā, nedz arī vēlāk. Nelīdzēja pat Likumības departamenta «modrā» uzraudzība. Kā tālāk tika virzītas «lietas» un kāds tam bija rezultāts, šajā publikācijā apskatīsim, par piemēru ņemot «Dobeles dzirnavnieka» pri(h)vatizēšanu.
Atbildība noteikta, bet ne pieprasīta
Ar Latvijas Republikas Ministru padomes (LR MP) 1992. gada 10. augusta lēmumu Nr. 317 «Par privatizējamo valsts īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizāciju» un 1993. gada 22. februāra lēmumu Nr. 91 «Par grozījumiem LR MP 1992. gada 10. augusta lēmumā Nr. 317» valsts firma «Dobeles dzirnavnieks» tika iekļauta to uzņēmumu sarakstā, kuru privatizācija noteikta, pārveidojot šos uzņēmumus statūtsabiedrībās. Kaut gan likums «Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās» viennozīmīgi paredzēja, ka valsts uzņēmumu pārveido statūtsabiedrībā saskaņā ar privatizācijas projektu, kas apstiprināts atbilstīgi LR 1992. gada 16. jūnija likumam «Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību», LR ZM, ignorējot spēkā esošas tiesību aktu normas, 1993. gada 24. septembrī izdeva pavēli Nr. 49 par valsts firmas «Dobeles dzirnavnieks» pārveidošanu par valsts akciju sabiedrību bez attiecīgi apstiprināta privatizācijas projekta.
1994. gada 27. janvārī valsts akciju sabiedrība «Dobeles dzirnavnieks» tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Ar LR ZM 1994. gada 10. janvāra pavēli Nr. 9 apstiprināti izveidotās valsts akciju sabiedrības «Dobeles dzirnavnieks» (turpmāk tekstā – VAS «Dobeles dzirnavnieks») dibināšanas dokumenti:
– statūtu fonds Ls 1 860 300 apmērā, kas sadalās 37 206 parastajās akcijās (vienas akcijas nominālvērtība Ls 50);
– statūti un ziņojums par mantisko ieguldījumu Ls 5 461 394 apmērā, kas uzrakstīts, pamatojoties uz inventarizācijas datiem pēc stāvokļa 1993. gada 1. novembrī;
– iecelta valde astoņu cilvēku sastāvā, valdes priekšsēdētājs izpilddirektors B.Skrebs un revīzijas komisija trīs cilvēku sastāvā.
1994. gada 19. maijā LR Saeima pieņēma likumu «Grozījumi likumā «Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju»». Saskaņā ar to privatizējami maizes ražošanas valsts (pašvaldības) uzņēmumi, kā arī citu labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu valsts (pašvaldības) kapitāla daļas. Ņemot vērā iepriekš minētos grozījumus, labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācijas tiesiskais pamats tajā brīdi bija likums «Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju» un likums «Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju».
Saskaņā ar 1993. gada 18. maija likuma «Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» 4. pantu Zemkopības (Lauksaimniecības) ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kura atbild par VAS «Dobeles dzirnavnieks» privatizāciju un kurai jāorganizē un jākoordinē šīs sabiedrības privatizācijas process. Pamatojoties uz iepriekš minētā likuma 5. pantu, privatizācijas procesa norise jānodrošina privatizācijas procesa komisijas priekšsēdētājam. Ar ZM 1994. gada 8. augusta pavēli Nr. 212 tika apstiprināta Labības produktu un glabāšanas uzņēmumu privatizācijas komisija (turpmāk tekstā – privatizācijas komisija) deviņu cilvēku sastāvā. Par tās priekšsēdētāju tika iecelts ZM parlamentārais sekretārs G.Bērziņš. Ar ZM 1994. gada 30. septembra pavēli Nr. 307 par privatizācijas komisijas priekšsēdētāju tika iecelts ZM Lauksaimniecības departamenta direktors J.Kuzma.
Atbilstīgi likuma «Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju» 5. panta noteikumiem «..privatizācijas komisijas priekšsēdētājs nodrošina privatizācijas procesa norisi saskaņā ar šā likuma prasībām, un par to viņš kā amatpersona ir atbildīgs likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā».
Māka novērtēt – puse no privatizācijas
Lai gan privatizācijas komisijas 1994. gada 27. jūnija sēdē tika nolemts uzdot VAS «Dobeles dzirnavnieks» direktoram B.Skrebam noslēgt līgumu ar SIA «Invest – Rīga» par uzņēmuma pamatlīdzekļu, nepabeigtās celtniecības objektu un apgrozāmo līdzekļu, nepabeigtās celtniecības objektu un apgrozāmo līdzekļu novērtēšanu tirgus cenās, paredzot, ka atsevišķi novērtējams VAS «Dobeles dzirnavnieks» sēklu glabāšanas iecirknis, tomēr 1994. gada 30. jūnijā noslēgtajā līgumā netika paredzēta atsevišķa sēklu glabāšanas iecirkņa novērtēšana. SIA «Invest – Rīga» noteica «Dobeles dzirnavnieka» tirgus vērtību pēc stāvokļa 1994.gada 1. jūlija – Ls 825 304.
Privatizācijas komisija sagatavoja un Zemkopības ministrija 1995. gada 9. maijā apstiprināja VAS «Dobeles dzirnavnieks» un VAS «Dobeles dzirnavnieks» Dobeles sēklu iecirkņa (turpmāk tekstā – Dobeles sēklu iecirknis) privatizācijas konkursa noteikumus, pēc kuriem bija jāveic privatizācija un kuriem bija jābūt izstrādātiem atbilstīgi spēkā esošajiem likumiem.
Kā atzinusi Valsts kontrole, «Dobeles dzirnavnieka» un Dobeles sēklu iecirkņa privatizācijas konkursa noteikumi neatbilda spēkā esošo tiesību aktu prasībām, jo tajos nebija ietverts «Dobeles dzirnavnieka» saistību saraksts un valsts atpakaļpirkuma un pirmpirkuma tiesības gadījumos, ja pircējs objektu (akciju kontrolpaketi) neizmanto līgumā noteiktajiem mērķiem un noteiktajā kārtībā.
Dobeles sēklu iecirkņa privatizācijas konkursa noteikumi paredzēja, ka labākā projekta vērtēšana notiek, privatizācijas komisijas locekļiem aizklāti balsojot. Savukārt likums «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām» noteic, ka privatizācijas komisija pieņem lēmumus, atklāti balsojot. Turklāt privatizācijas konkursa noteikumi minētajiem privatizējamiem objektiem neatbilda reālajai situācijai, jo pēc norādītajiem labākā projekta vērtēšanas kritērijiem pretendenti praktiski nebija izvērtējami.
Privatizācijas komisija 1995. gada 8. maija sēdē Dobeles sēklu iecirkni novērtēja par Ls 40 000, privatizācijas konkursa noteikumi tika apstiprināti 1995. gada 27. marta sēdē, savukārt sludinājums par objekta privatizāciju tika publicēts tikai 1995. gada
16. maijā. Noteiktajā termiņā (līdz 1995. gada 16. septembrim) privatizācijas komisijai tika iesniegts tikai viens konkursa projekts Dobeles sēklu iecirkņa privatizācijai no kooperatīvās sabiedrības «Dobeles sēklas» (turpmāk tekstā – k/s «Dobeles sēklas»), kas reģistrēta 1995. gada 8. septembrī, nedēļu pirms projekta iesniegšanas termiņa beigām.
K/s «Dobeles sēklas» dibinātāji bija divas fiziskas personas un trīs zemnieku saimniecības, un tās darbības virzieni saskaņā ar statūtiem bija saistīti ar labības audzēšanu un graudu ražošanu. Kopējā apsaimniekojamā platība pieteikumā bija uzrādīta 1669 ha. Kaut gan privatizācijas konkursa noteikumi paredzēja vērtēt konkursa dalībnieku finansiālo stabilitāti, saimnieciskās darbības rentabilitāti, debitoru un kreditoru saistības un pēdējo trīs gadu bilances, k/s «Dobeles sēklas» neiesniedza pat sākuma bilanci – acīmredzot nebija jau ko iesniegt.
Likums «Par grāmatvedību» nosaka, ka uzņēmumam, uzsākot darbību, ir jāparāda savā īpašumā un lietošanā esošo līdzekļu kopvērtība un parādi sākuma bilancē. Par šīs bilances savlaicīgu un pareizu sastādīšanu ir
atbildīgs uzņēmuma vadītājs.
K/s «Dobeles sēklas» statūtkapitāls Ls 25 (!) iegrāmatots tikai 1995. gada pārskatā. Iesniegtais konkursa projekts tika izskatīts privatizācijas komisijas 1995. gada 25. septembra sēdē, kurā tas atzīts par konkursa noteikumiem … atbilstošu, un pieņemts lēmums Dobeles sēklu iecirkni pārdot k/s «Dobeles sēklas» par privatizācijas sertifikātiem kā nedalāmu mantas kopumu. ZM (valsts sekretārs J.Lapše) noslēdza pirkuma līgumu ar k/s «Dobeles sēklas» (valdes priekšsēdētājs V.Paškausks) tikai 1996. gada 22. maijā, tas ir, pēc tam, kad k/s «Dobeles sēklas» jau bija veikusi samaksu atbilstīgi privatizācijas komisijas noteiktajam nosacītās cenas apmēram Ls 40 000, kā maksāšanas līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus.
Atrast īsto pretendentu…
1995. gada 8. maijā Privatizācijas komisija noteica VAS «Dobeles dzirnavnieks» nosacīto cenu Ls 2 662 000. 1995. gada 16. maijā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» tika izsludināts privatizācijas konkurss «Dobeles dzirnavnieka» akciju iegādei. Sludinājuma tekstos nav noteikts konkursa darbu iesniegšanas termiņš. Savukārt privatizācijas konkursa noteikumos konkursa darbu iesniegšanas termiņš noteikts četri mēneši no sludinājuma publikācijas dienas. Privatizācijas komisijas noteiktajā termiņā (līdz 16.09.1995.) tika iesniegts tikai viens konkursa darbs. Uz 75% akciju iegādi (kas bija paredzētas labības audzētājiem un to kooperatīvajām sabiedrībām) pretendēja vienīgi graudaudzētāju kooperatīvo sabiedrību savienība «Zemgales labība» (turpmāk tekstā – GKSS «Zemgales labība»), kas bija reģistrēta 1995. gada 3. jūlijā.
GKSS «Zemgales labība» saprotamu iemeslu dēļ bija jaundibināta savienība, tāpēc nebija iespējams novērtēt šā vienīgā konkursa dalībnieka pieredzi specifiskajai apsaimniekošanai atbilstošajā uzņēmējdarbības jomā, tā finansiālo stabilitāti un saimnieciskās darbības rentabilitāti, debitoru – kreditoru saistības un pēdējo trīs gadu bilances. Citiem vārdiem, «Zemgales labība» neatbilda konkursa noteikumos ietvertajiem vērtēšanas kritērijiem. Noteiktā termiņā uz citiem uzņēmējiem paredzēto 10% nedalāmo akciju paketi netika iesniegts neviens konkursa darbs, jo privatizācijas konkursa noteikumi citiem uzņēmējiem noteica 40% no akciju paketes nominālvērtības samaksāt divu mēnešu laikā no konkursa rezultātu noteikšanas dienas, kā maksāšanas līdzekli izmantojot Latvijas nacionālo valūtu (latus), atlikušo akciju daļu paredzot samaksāt divu gadu laikā pēc izvēles – ar privatizācijas sertifikātiem vai naudu. Savukārt labības audzētājiem un to kooperatīvajām sabiedrībām paredzētie 75% akciju bija jāsamaksā, kā maksāšanas līdzekli izvēloties naudu vai privatizācijas sertifikātus.
Kaut gan likumā «Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju» ir noteikts:«Ja noteiktajā termiņā lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvās sabiedrības vai to apvienības nav iesniegušas konkursa noteikumiem atbilstošu pieteikumu, privatizācijas komisija pagarina termiņu par vienu mēnesi, plānoto akciju sadalījumu nerezervējot», kā arī privatizācijas konkursa noteikumu 14. punktā noteikts: «Ja noteiktajā termiņā nav iesniegts neviens konkursa darbs, tad privatizācijas komisija pagarina termiņu par vienu mēnesi, skaitot no publikācijas dienas, nosakot attiecīgas konkursa noteikumu izmaiņas, plānoto akciju sadalījumu nerezervējot.» Tomēr privatizācijas komisijas nepagarināja konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņu par vienu mēnesi, nosakot attiecīgas konkursa noteikumu izmaiņas.
Tā vietā privatizācijas komisija 1995. gada 25. septembrī pieņēma tiesību aktu normām neatbilstošu lēmumu atļaut GKSS «Zemgales labība» iegādāties privatizējamās VAS «Dobeles dzirnavnieks» labības audzētājiem un to kooperatīvajām sabiedrībām paredzētās akcijas – 75% no kopskaita. Arī 1995. gada
2. oktobrī privatizācijas komisijas sēdē tika pieņemts tiesību aktu normām neatbilstošs lēmums arī citiem uzņēmējiem paredzētos 10% akciju kā nedalāmu akciju paketi pārdot GKSS «Zemgales labība», turklāt maksājot pēc izvēles – ar privatizācijas sertifikātiem vai naudu.
Tādējādi privatizācijas komisijas tiesību aktu normām neatbilstošu lēmumu rezultātā «Zemgales labība» ieguva tiesības
iegādāties pavisam 85% VAS «Dobeles dzirnavnieks» akciju (ar
Ls 2 262 700 nominālvērtību), par maksāšanas līdzekli izvēloties privatizācijas sertifikātus.
Saskaņā ar privatizācijas konkursa noteikumiem 10% akciju izpirka darbinieki, bet 5% pensiju fondam paredzēto akciju atbilstīgi tiesību aktu normām pārvalda LR Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonds. Pārceļoties dažus gadus uz priekšu, pēc Uzņēmuma reģistra datiem varam konstatēt, ka 1999. gada 11. novembrī vārdā nenosauktiem «darbiniekiem» piederēja jau 88,11% jeb 93 820 daļas 2 345 500 latu vērtībā.
Kā konstatējusi Valsts kontrole, 1995. gada 28. novembrī privatizācijas komisijas priekšsēdētājs J.Kuzma, atsaucoties uz privatizācijas komisijas pilnvarojumu 1995. gada 27. novembrī privatizācijas komisijas sēdes protokolu kā pārdevējs noslēdza akciju pirkuma līgumu ar GKSS «Zemgales labība» valdes priekšsēdētāju B.Skrebu, kas darbojās uz statūtu pamata kā pircējs. Saskaņā ar šo līgumu GKSS «Zemgales labība» tika pārdotas 85% VAS «Dobeles dzirnavnieks» akciju. Taču Valsts kontrolē iesniegtais 1995. gada 27. novembrī privatizācijas komisijas sēdes protokols pilnvarojumu… neapstiprina.
… un neaizmirstarī sevi sīkumos
Par «labu, godīgu un likumīgu» privatizēšanu privatizācijas komisija savos tēriņos norakstīja
Ls 34 514,80 (!) (par VAS «Dobeles dzirnavnieks» privatizēšanu) un Ls 538,32 (par Dobeles sēklu iecirkņa privatizēšanu). Taču, ak, vai! Arī šajā gadījumā privatizētāji nerespektēja likumu. Privatizācijas komisijas galīgo izdevumu tāmes netika apstiprinātas atbilstīgi LR MK 1994. gada
5. jūlijā noteikumiem «Par valsts īpašuma privatizācijas komisiju darbības finansēšanu». Pārkāpjot savas pilnvaras, Ekonomikas ministrijas pilnvarotu pārstāvju (Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja) vietā galīgo izdevumu tāmes apstiprināja pats privatizācijas komisijas priekšsēdētājs J.Kuzma… Privatizācijas komisija ignorēja arī likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas komisijām», kas noteic, ka privatizācijas komisiju darbība, to locekļu atalgojums un citi izdevumi finansējami no objekta privatizācijas rezultātā gūto ienākumu daļas, kuras apmēru noteicis Ministru kabinets. Kaut gan tiesību aktu normas neparedz privatizācijas komisijām sekretariātu vispār un Ministru kabinets nav noteicis samaksas apmēru sekretariātam, tomēr privatizācijas komisijas galīgo izdevumu tāmēs bija paredzēta privatizācijas komisijas darba samaksa privatizējamam objektam VAS «Dobeles dzirnavnieks» Ls 5 482,70 apmērā, tajā skaitā sociālais nodoklis Ls 1 480,70, un VAS «Dobeles dzirnavnieks» sēklu iecirknim Ls 82,20, tajā skaitā sociālais nodoklis Ls 22,20.
Kā uzskata Valsts kontrole, Privatizācijas aģentūra netika veikusi privatizācijas komisijas darba pārraudzību un nebija slēgusi darba līgumus ar privatizācijas komisijas locekļiem, kā to noteica likums. Uzsākot VAS «Dobeles dzirnavnieks» privatizācijas procesu un izstrādājot privatizācijas konkursa noteikumus, netika ņemts vērā faktors, ka tajā laikā lauksaimniecības produkcijas ražotāji nebija apvienojušies kooperatīvajās sabiedrībās, un arī šodien valstī ir maz kooperatīvo sabiedrību, kas reāli veic uzņēmējdarbību. GKSS «Zemgales labība» tika izveidota tikai tāpēc, lai rastu iespējas piedalīties VAS «Dobeles dzirnavnieks» privatizācijā. No astoņiem GKSS «Zemgales labība» dibinātājiem (kooperatīvajām sabiedrībām) pieci reģistrēti 1995. gada pavasarī, tādēļ konkursa pieteikšanās brīdī to saimnieciski finansiālā darbība nebija uzsākta un arī netika uzsākta. Reģistrācijas brīdī «Zemgales labība» pamatkapitāls tika noteikts (un arī faktiski iemaksāts) Ls 2400, ko veido četru sabiedrību iemaksas 1995. gada 2. jūnijā («Dobeles iesals» –
Ls 1500, «Saldus iesals» – Ls 300, «Akots» – Ls 300, «Jelgavas iesals» – Ls 300).
Pēc akciju izpirkšanas
GKSS «Zemgales labība» savā 1997. gada 22. aprīļa konferencē nolēma pašlikvidēties.
Turpinājums sekos
