Zelta burtiem Latvijas vēsturē un tautas atmiņā ierakstīta latviešu strēlnieku varonība Pirmā pasaules karā, kad svešos formas tērpos zem Krievijas karogiem viņi aizstāvēja savu tēvzemi pret 700 gadu nīsto vācu baronu jūgu.
Zelta burtiem Latvijas vēsturē un tautas atmiņā ierakstīta latviešu strēlnieku varonība Pirmā pasaules karā, kad svešos formas tērpos zem Krievijas karogiem viņi aizstāvēja savu tēvzemi pret 700 gadu nīsto vācu baronu jūgu. Baigā gada notikumi uz laiku izdzēsa gadsimtiem ilgi krāto, neatkarīgās Latvijas skolās kultivēto naidu. 1941. gada vasarā vācu armijas karavīri Latvijā tika sagaidīti kā atbrīvotāji no komunisma genocīda pēc tam, kad tika atklāti padomju VDK zvēriski noslepkavoto kapi. Arī Jelgavā, Veismaņa ielā redzēju mēslu kastē iemestos, kuriem acīs bija sadzītas lielas naglas. 34 250 padomju genocīda upuru piederīgie un draugi bija gatavi ieročiem rokās atmaksāt viņu mokas un ciešanas. Taču uzvaru apreibinātā vācu armijas virspavēlniecība to nevēlējās atbalstīt ne tikai attiecībā pret latviešiem, bet arī pret citām no komunisma žņaugiem atsvabinātajām Austrumeiropas tautām, kas vāciešus sagaidīja ar ziediem.
Pirmās latviešu karavīru vienības Latvijas armijas formās un zīmotnēs uz fronti izbrauca jau 1941. gada rudenī. 1943. gadā, izveidojoties latviešu leģionam, tajā tika mobilizēti un arī kā brīvprātīgie iestājās ap 146 000 vīru un jaunekļu. Tiem nav pieskaitīti «ozollapu» vīri no Latvijas, policija, kārtības sargi. Tās arī bija bruņotas vienības, ko šodien vieno vārds «latviešu leģions». Pēc trimdas vēsturnieku datiem, Vācijas armijas pakļautībā organizācijās «Todt», «Stralo», armijas palīgdienestā, dzelzceļa, medicīnas un sakaru daļās, flotē, aerodromos un apgādes daļās bija ap 234 000 Latvijas dažādu tautību pilsoņu. Tas bija tautas karš par Latviju, bet ne par hitlerisko Vāciju.
Kad 1944. gada vasarā frontes līnija aizvirzījās uz Latviju, palielinājās brīvprātīgo skaits, kas stājās dzimtenes sardzē. Cik viņu bija, nav zināms, jo arhīvos par to trūkst jebkādas informācijas. 19. divīzijas artilērijas pulka 7. baterijā bijām divi brīvprātīgie skolnieki, divi kādreizējie krievu karagūstekņi un latviešu strēlnieku virsseržants Braunbergs. Līdz 8. maijam neviens no baterijas nedezertēja.
16. martā atcerēsimies kaujās kritušos biedrus, noliksim ziedus viņu atdusas vietās pie daudzajiem baltajiem krustiem Jelgavas novadā, pie Jelgavas aizstāvju pieminekļa Grēbnera parkā, Meža kapos un vietās, kas nav apzinātas un atrodas tālu no dzimtenes svešu zemju kauju laukos, Sibīrijas ledos, purvu un taigu mocekļu kapos. Būsim kopā ar tiem, kas nepārnāca! Atcerēsimies viņus, bet dievnamos aizlūgsim par mieru viņu dvēselēm!
Bijušie leģionāri aicināti piedalīties dievkalpojumā Doma baznīcā Rīgā 16. martā plkst.10. Pēc tam zem nacionālo organizāciju karogiem dosimies gājienā pie Brīvības pieminekļa. Sekos brauciens uz Brāļu kapiem, lai godinātu tur apbedīto leģionāru (ģeneraļa R.Bangerska, pulkveža V.Veisa u.c.) piemiņu.
Pateicoties «Tēvzemes un Brīvības» Jelgavas nodaļas sarūpētajam transportam, Jelgavā dzīvojošie leģionāri kopā ar kauju biedriem no Latvijas novadiem dosies uz Lestenes Brāļu kapiem, lai godinātu Kurzemes kaujās kritušo varonību.
No Daugavas Vanagu Latvijas biroja Rīgā saņemta informācija, ka bijušajiem leģionāriem, kuriem ir dokumenti par dienestu leģionā, iespējams saņemt Ls 20 pabalstu, bet tiem, kuriem ir I vai II grupas invalīdu apliecības, – Ls 30. Dokumentus var iesniegt Nacionālo Daugavas Vanagu birojā Jelgavā, Pulkveža O.Kalpaka ielā 9 otrdienās no plkst.10 līdz 12.
Tos, kas vēlas piedalīties svinīgajā atceres ceremonijā 16. martā Lestenes Brāļu kapos, izmantojot savu transportu, karā sašautās Lestenes baznīcas torņa zvans aicinās pulcēties ap plkst.15. Vilciens uz Rīgu dievkalpojumam Doma baznīcā atiet plkst.8.40.
Nacionālo Daugavas Vanagu vārdā apsveicu visus bijušos nacionālos cīnītājus, novēlot stingru veselību un vēl daudzus raženus mūža gadus!
Aldis Egils Hartmanis,
Nacionālo Daugavas Vanagu Centrālās valdes loceklis, Informācijas daļas vadītājs
