Cilvēces sākumposma dzīvesveids, arī dzimstība, bija pakļauts eksistences pamatnosacījumam – barības daudzumam.
Cilvēces sākumposma dzīvesveids, arī dzimstība, bija pakļauts eksistences pamatnosacījumam – barības daudzumam. Tāpēc arī tika rūpīgi uzraudzīta dzimstība, un bieži vien nogalinot atbrīvojās no liekajiem ēdājiem. Arī tajā laikā pastāvēja aborts, ko veica cieši apsienot vēderu.
Senie afrikāņi praktizēja pārtraukto un kavēto dzimumaktu. Bieži sievietes pirms dzimumakta makstī ievadīja drēbju gabaliņu vai īpašas saknes, ar kuru palīdzību cerēja izvairīties no grūtniecības, taču dažkārt šīs manipulācijas radīja urīnvadu un zarnu aizsprostojumus. Spāņu iekarotāji par īpaši miesaskārīgiem uzskatīja indiāņus. Lai izsargātos no grūtniecības, indiāņi atturējās no dzimumattiecībām deviņas dienas pēc menstruācijām. Lai kļūtu neauglīgas, sievietes četras dienas košļāja pētersīļus. Jau krietni jaunākos laikos dienvidu verdzenes maksti skaloja ar mahagonija koka sēklām un citrona sulu. Okeāna salu sievietes, ko bieži apciemoja tranzītjūrnieki, lai izsargātos no grūtniecības, makstī ievietoja aļģes un jūras sūkļus, kā arī tūlīt pēc dzimumakta mēģināja no spermas atbrīvoties, kustinot gurnus un rituāli dejojot – iespējams, tas varētu būt lambadas aizsākums.
Nosacīti par pirmajām sterilizācijas metodēm var uzskatīt ķirurģiskās manipulācijas, ko veica Austrālijas aborigēni, izmantojot krama lauskas un slīpēta akmens darbarīkus. Pēc burvju norādījumiem kā pretapaugļošanās līdzekli vajadzēja dzert ūdeni, kurā bija mazgājies cilvēks, kas ir miris.
Viena no vecākajām Ķīnas medicīnas grāmatām «1000 zelta formulas» māca – ņem dzīvsudrabu, karsē to visu dienu, tad tukšā dūšā ieņem vienu mazu lodīti un kļūsi neauglīgs uz visiem laikiem. Tādējādi ķīnieši varēja regulēt dzimstību.
Antīkajā pasaulē Hipokrāts ieteica lietot «misy» šķīdumu, kas veicināja neauglību.Tā sastāvā ietilpa metāla elementi un minerāli.
Viduslaiku Eiropā valdīja Baznīca un inkvizīcija, kas laupīja ārstiem iespēju rakstīt par pretapaugļošanās līdzekļiem, tomēr zināšanas izplatījās mutiski.
Deviņpadsmitais gadsimts ir lielo zinātnisko atklājumu laiks. 1944. gadā sāka ražot arī gumijas kondomus (prezervatīvus), kas aizstāja līdzšinējos dzīvnieku zarnu un zivs peldpūšļa kondomus.
Mūsdienās ir pieejamas plašas kontracepcijas metodes, kas ir iedalītas sešās grupās: bioloģiskās metodes, pārtrauktais dzimumakts, maksts skalošana, barjermetodes, dzemdes spirāles, hormonālā kontracepcija un steralizācija. Turpmāk runāsim sīkāk par pašlaik pieejamajām kontracepcijas metodēm.
