Šķiet, ka Pēteris Miļūns, 15. marta «Zemgales Ziņu» numurā dēvēdams sevi par «neapkrāpto Buratīno», pārspīlē savas spējas.
Šķiet, ka Pēteris Miļūns, 15. marta «Zemgales Ziņu» numurā dēvēdams sevi par «neapkrāpto Buratīno», pārspīlē savas spējas. Jelgavas pusē šis vīrs nav no mazpazīstamākajām personām, un, lai gan nav pieklājīgi lūrēt līdzpilsoņu makā, māc šaubas, ka viņa ienākumi ļautu ziedot dzimtajai partijai gandrīz 1,7 tūkstošus latu (kā tas izriet no «zociķu» pērnā gada ienākumu deklarācijas). Drīzāk gan Miļūna kungu vajadzētu dēvēt par «naivo Buratīno», kas iekasa smiltiņās (partijas kasē) viltīgā Ventspils Karabasa Barabasa dotos grašus. Motīvs? Nav smuki, ja lielas summas ceļo pa tiešo no Ventspils, neuzkrītošāk ir ziedot ar starpniekiem.
Šī partija deklarējusi savu mērķi – gāzt pašreizējo valdību, līdzekļi, ar kādiem tā šo mērķi vēlas īstenot, mums visiem ir labi redzami, tāpat kā pasūtītājs. Jebkuras provokācijas prasa finanses, tādēļ nav ko brīnīties, ka partija, kuras biedru vidū nav daudz bagātu ļaužu (ja neskaita Zorgevica kungu), pateicoties karabasiem un buratīno, ir trešā turīgākā valstī.
