Jelgavas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš – intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Spēkā esošie būvnormatīvi paredz, ka rekonstrukcijas, celtniecības un montāžas darbi sākas ar noteiktā kārtībā apstiprinātu projektu. Domājams, nekādi izņēmumi nevarētu būt attiecināti arī uz siltummezglu izbūvi Jelgavā. Domes lēmums par kārtību, kādā tie rekonstruējami, nav izpildīts. Kāda informācija ir jūsu rīcībā?
– Vieglāk ir izteikties par nelikumīgo celtniecību, kad tā skar kādu fizisku personu, bet, runājot par pašvaldības iestādi, tie taču esam mēs paši. Gatavojoties mūsu sarunai, es liku būvinspektoram novērtēt vairākus siltummezglus un salīdzināt dokumentāciju, vai tā atbilst būvniecības normatīviem un noteikumiem. Jau pirms pārbaudes zināju, ka lielā mērā siltummezglu izbūve bijusi patvarīga. Es nevaru atbildēt par visiem aptuveni 500 objektiem, tam būtu vajadzīgs mēneša darbs. Pēc pārbaudes man ir informācija par kādiem septiņiem siltummezgliem. Celtniecības montāžas darbi tajos veikti nelikumīgi. Tiešām, visam jāsākas ar projekta dokumentācijas izstrādāšanu. Domājams, ka dokumentācija par tehnoloģiju, caurulēm, visu sistēmu, kas atrodas siltummezglos, ir. Es pieņemu, ka tā ir…
Tomēr siltummezglu telpas ierīkošana – vai tas būtu pagrabstāvs, vai pirmais stāvs – ir obligāti jāsaskaņo ar pilsētas galveno arhitektu. Tas nav tāpēc, ka Riekstiņam būtu ambīcijas, lai kāds atnāktu pie viņa un to parakstu saņemtu, bet tāpēc, ka to prasa Latvijas būvnormatīvi. Tas lielā mērā ir saistīts ar ugunsdrošību, piemēram, nevar iemontēt siltummezglu tā, ka ēkā tiek sašaurināta evakuācijas eja. Jāievēro noteikti attālumi no sienām, jābūt noteikta platuma ejām, durvīm un tā tālāk. Daudzviet, siltummezglus ierīkojot, tas nav ievērots.
Katoļu ielas dzīvojamajās mājās siltummezgli ir iebūvēti 1. stāvā patrepē – arī nelikumīgi. Kāpņu telpas ir evakuācijas ceļi. Pagaidām nekādas problēmas nav radušās, varbūt arī neradīsies, taču tas nav iemesls, lai neievērotu elementāru kārtību.
Esam apskatījuši kādas 10 mājas. Visās ir nopietni pārkāpumi, bet kas ir atlikušajās (nosacīti) 490, es, atklāti sakot, pat nezinu. Katoļu ielā siltummezgls iebūvēts patrepē, apmūrēts ar neapmestiem ķieģeļiem, durvis nokrāsotas neestētiski, vējtverī un priekštelpā iebūvētas liela diametra caurules, daļai siltumizolācija ir noplēsta. Lielajā ielā 9 pagrabā siltummezgls iebūvēts bez saskaņošanas, bez projekta, tāpat arī
Katoļu ielā 1, 6, 8, Akadēmijas ielā 2.
Nelikumības ir konstatētas. Acīmredzot ir noteikta kārtība, kādā vainīgie saucami pie atbildības un pārkāpumi novēršami.
– Teorētiski tas izskatās šādi: ja tiek atklāts, ka nelikumīgi iebūvēts siltummezgls – tiek sastādīts akts un uz administratīvo komisiju izsaukta atbildīgā amatpersona. Komisija ir tiesīga noteikt soda naudu. Šajā gadījumā nauda tiks pārlikta no vienas pašvaldības kabatas otrā. Turklāt, iekasējot soda naudu no Jelgavas Siltumtīkliem, mēs faktiski to liksim maksāt iedzīvotājiem…
Bet sodīt jau var arī kādu amatpersonu, nevis uzņēmumu kopumā. Tādā gadījumā lati tiks «atvilkti», piemēram, no Genādija Dupuža vai Pētera Kazuļa algas. Manuprāt, ļoti efektīva metode turpmāko nelikumību novēršanai.
– Tādos gadījumos atbildīgo ir ļoti grūti atrast… Jelgavas apbūves saistošajos noteikumos ir noteikts, cik «štempeļiem» un saskaņojumiem jābūt, pirms projekts nonāk pie pilsētas galvenā arhitekta. Un visi to ļoti labi zina. Ir izdota speciāla grāmatiņa «Jelgavas apbūves saistošie noteikumi», un ir speciāli būvnormatīvi. Likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Nepieciešams saskaņojums ar ēkas īpašnieku (pārvaldnieku), ar ugunsdzēsības dienestu. Ja iebūvētajā siltummezglā paliek kādas maģistrālās komunikācijas, piemēram, ūdensvads vai elektrības kabeļi, neapšaubāmi tas ir jāsaskaņo arī ar iestādēm, kuru intereses tiek skartas.
Ja jums ir iespēja ielūkoties arhīvā, tad taču nav jāiet skatīties uz katru siltummezglu, lai konstatētu, ka tie visi ir izbūvēti nelikumīgi. Kā ir ar katlumājām?
– Ja tiek lauztas ārā katlumāju starpsienas, tiek būvētas jaunas vai būvējot mainīti ēkas gabarīti, fasāde, tad projekta dokumentācija vajadzīga.
Vai jūs esat pārliecināts, ka minētās darbības, rekonstruējot katlumājas, nav veiktas?
– Labs jautājums. Atklāti sakot, es nezinu. Aizbraukšu un apskatīšu tos objektus. Varbūt
ir. Katlumājas savā ziņā ir noslēgti objekti. Tur iet iekšā tikai Siltumtīklu darbinieki, varbūt vēl kāds speciālists. Tie varētu diezgan maz interesēt sabiedrību kopumā.
Vai šajā gadījumā protokoli par nelikumīgu siltummezglu izbūvi tiks iesniegti Domes administratīvajā komisijā?
– Pilsētā ir divi būvinspektori, bet cilvēki Jelgavā būvējas daudz. Arī nelikumīgas būvniecības gadījumu nav maz. Pirms kara bija tādi «ziņotāji». Katrā rajonā pa vienam cilvēkam. Viņi saņēma minimālu atlīdzību par to, ka uzrakstīja mazu zīmīti vai piezvanīja uz būvvaldi un pateica – tur un tur viens būvē nelikumīgu šķūnīti. Tādā veidā varēja viegli iekasēt soda naudas. Patlaban Jelgavas būvinspektori ir ļoti aizņemti un spiesti nodarboties vēl ar dažādām papildu lietām.
Mēs pārbaudīsim visus siltummezglus. Es jūtu, ka man tagad tas būs jādara. Cik ilgā laikā, nevaru pateikt. Ir pirmie pārbaudes akti, stāvokļa fiksācija. Ja konstatēsim, ka STU nevar uzrādīt nekādu projekta dokumentāciju, tiks sastādīts protokols un iesniegts administratīvajā komisijā. Katrs atsevišķs nelikumīgs būvniecības gadījums ir apliekams ar naudas sodu līdz 250 latiem. Ja Domes administratīvā komisija būs stingra, nelikumīgā siltummezglu būvniecība būs dārgs prieks.
Vai tas nozīmē, ka iedzīvotāji var gatavoties uz siltummezglu celtniecības montāžas darbu «sadārdzināšanos»?
– Tas ir slikti.
Vai pārbūves siltumtīklu rehabilitācijas projekta ietvaros biznesa plāna, koncepcijas līmenī tika saskaņotas?
– Tās pārbūves, kas skar visu pilsētu kopumā – ielas, kvartāli līdz ēkām – ir saskaņotas. Mums bija konfliktsituācija pašā sākumā, kad sāka izstrādāt Siltumtīklu rehabilitācijas projektu. Domstarpības bija par to cilvēku kvalifikāciju, kas izstrādāja projektu dokumentāciju.
Kas izstrādāja?
– Pašu Siltumtīklu radīta grupa, lai būtu lētāk, jo «no malas» paņemts projektētājs ir dārgāks. Bet šis kvalifikācijas jautājums tika daudzmaz atrisināts. Tika pieaicināti speciālisti ar atbilstošu kvalifikāciju…
Atgriežoties vēlreiz pie pirmsākumiem. Vai jums kā bijušajam Domes deputātam bija tā laimīgā iespēja iepazīties ar šo Jelgavas Siltumtīklu rehabilitācijas biznesa plānu?
– Bija projekts kopumā, tika demonstrēti arī kaut kādi tehniski ekonomiskie parametri, bet biznesa plānu neesmu redzējis. Pieci gadi ir pagājuši – varbūt bija, varbūt nebija, bet drīzāk nebija. Kaut arī kā deputātam man nemaz tik perfekti viss nebūtu jāzina. Jābūt cilvēkiem, kas attiecīgo jautājumu pārvalda un kas ļoti pārliecinoši ar cipariem un dažādiem argumentiem spēj pierādīt, ka šī ideja ir vispareizākā.
Bet deputātiem šāds biznesa plāns ir jāapstiprina.
– Bez šaubām. Deputātam, politiķim ir galavārds.
Jūs bijāt viens no nedaudzajiem, kas Domē iebilda pret šā projekta pamatotību. Laiku atpakaļ pagriezt nevar, taču izeja no krīzes, kas skārusi visu pilsētu šā nepārdomātā soļa dēļ, tomēr ir jāmeklē.
– Ja tu paveic kādu darbu, tad ir gandarījums. Šajā gadījumā esmu patiesi gandarīts, ka vienīgais no toreizējiem 15 deputātiem iebildu pret šo projektu kā pret lielu kļūdu. Ja jūs šodien jautātu par tā lietderīgumu Raitim Vītoliņam, kas bija viens no projekta iniciatoriem, viņš atbildētu tāpat kā toreiz: «Tikai centralizēta siltumapgāde, un viss būs labi», un viss ir labi. Šodien «rezultātus» redzam visi: kļūdaina risinājuma pieņemšanas dēļ vienā sfērā tiek bremzēta visa pilsētas attīstība. Izeju atrast šodien ir ārkārtīgi grūti, bet tā nepārprotami rodama STU privatizācijā.
