Kad Aspazijas 135. dzimšanas dienai veltītā sarīkojumā Rīgā Māra Zālīte lasīja savu skumjo pasaku par Aspazijas aizmiršanu, literatūras zinātniece Saulcerīte Viese iebilda: – Nē, Aspaziju nav aizmirsuši viņas novadnieki – jelgavnieki un zaļenieki.
Kad Aspazijas 135. dzimšanas dienai veltītā sarīkojumā Rīgā Māra Zālīte lasīja savu skumjo pasaku par Aspazijas aizmiršanu, literatūras zinātniece Saulcerīte Viese iebilda:
– Nē, Aspaziju nav aizmirsuši viņas novadnieki – jelgavnieki un zaļenieki.
To arī pierādīja trīs piesātinātās dzejnieces jubilejas dienas.
Aspazijas daiļradei veltītajā konferencē par savu darbu «Rainis un viņa brāļi» stāstīja rakstnieks Roalds Dobrovenskis. Šis romāns rakstīts vairāk nekā 10 gadu, izpētot milzum daudz arhīvu materiālu. Manuprāt, pirmo reizi literatūrā tik vispusīgi parādītas tādas personības kā Dora Pliekšāne-Stučka, Pēteris Stučka, Janis Jansons-Brauns. Autora cieņa un mīlestība tomēr pieder Aspazijai, kuras gribasspēks, enerģija, izturība palīdzējusi Jānim Pliekšānam vājuma un izmisuma brīžos. Un, lai arī Raiņa jūtu pasaulē bijusi Biruta Skujeniece un Olga Kliģere, bez Aspazijas nebūtu izcilā dzejnieka, rakstnieka, tulkotāja.
Arī R.Dobrovenska dzīvesbiedrei rakstniecei Veltai Kaltiņai top atmiņu krājums par Aspaziju un Raini. Abi dižgari dzīvojuši netālu no V.Kaltiņas mājām, un viņiem bijusi cieša ikdienas saskare ar rakstnieces māti.
R.Dobrovenskis un V.Kaltiņa bija sajūsmināti par «Rainis un viņa brāļi» fragmentu lasījumu Ādolfa Alunāna teātra aktieru izpildījumā.
Rainim un Aspazijai vienmēr rūpēja jauno rakstnieku izaugsme. Sagaidot dzejnieces jubileju, Jelgavas rajona Padome organizēja literatūras konkursu «Aspazijai – 135». Žanriski daudzveidīgus darbus bija iesnieguši 43 autori. Labākie no viņiem: Edgars Kupčs, Agnese Pētersone, Rita Legzdaine, Ingus Rubenis, Linda Munkevica, kā arī jelgavnieki Ieva Ukstiņa, Rita Jakovele un Raivis Altrofs.
Konkursa sacerējumos rakstīts par Latvijas izpostīto dabu un tomēr vēl tās nezaudēto skaistumu, par prātniekiem un antiņiem Latvijā, par to, kā saglabāt cilvēcību šodienas nabadzībā. Jauniešus nodarbinājusi arī pašu «es» problēma un mūsdienu «atraitnes dēlu» liktenis. Optimisms darbos mijas ar pesimismu, tomēr tie ir dzīvi apliecinoši. Visiem jaunajiem autoriem ir talants. Jātic savai zvaigznei, kā to darīja Aspazija, reiz saņēmusi kritiķu ieteikumu vairs nedzejot.
18. martā 20 gadu un divas dienas pēc Aspazijas dzimusi dzejniece Elza Stērste. Ziemīgi pavasarīgā vakarā neliels pulciņš tikāmies Billītēs, lai atzīmētu viņas 115. jubileju. Jau pagalmā mirdzēja sveču gaisma, bet zāle bija sveču liesmu pārpilna. Kamīnā dega ozola šķilas, skanot Franča Šūberta «Ave Maria», no ģīmetnes raudzījās E.Stērstes sirsnīgās un gudrās acis.
Par dzejnieci stāstīja un viņas dzeju lasīja E.Stērstes dēls Amarillis Liekna. Brīnumaini mīļa ir viņas dzeja, kas veltīta mazmeitai Annai. Atkal apbrīnoju dzejnieces muzikalitāti.
E.Stērsti atceros tikai no 60. un 70. gadiem. Dzejniece pārvietojās ar krāģīti, bet viņā bija tāds spēks, gaišums un labestība. Arī erudīcija, atmiņas par studijām Francijā deva daudz. Ap dzejnieci vienmēr bija jauni cilvēki, kas tiecās sevī paturēt viņas gara un sirds bagātības. Liekas, tās silda vēl šodien.
Ir saulaina svētdiena, kad autobusi no Rīgas un Jelgavas ripo uz Zaļeniekiem. 19. marts – tepat pie sliekšņa jau pavasaris, kas tā piestāv Aspazijas dzejas un lugu nemieram. Gaumīgi dekorētajā kultūras nama zālē iekārtota interesanta grāmatu izstāde, smaržo milzīgs dzimšanas dienas kliņģeris.
Pēc rajona Padomes pārstāves Dzintras Zimaišas ievadvārdiem jubilejas noslēguma pasākumā Aspazijas un Eiropas kultūras saiknes vēlreiz izcēla Aspazijas prēmijas pirmā laureāte Saulcerīte Viese. Otra prēmijas laureāte dzejniece Māra Misiņa, stāstot par savu maizes darbu laikrakstā «Diena» un ieceri izdot bērnu dzejoļu grāmatu, dzejnieces godināšanu Zaļeniekos raksturoja kā mazu dievkalpojumu. Sekoja astoņu labāko konkursa autoru apbalvošana.
Pēc Zaļenieku pamatskolas skolotājas Elizabetes Leites stāstījuma par Annas Rancānes dzejas vērtībām, par to, kā četros dzejoļu krājumos viņa uzrunā savu pretrunīgo laiku, pār kuru Dievs tur gaišu roku, sakot paldies par dvēsele skaistumu, prēmiju Latgales dzejniecei pasniedza rajona Padomes priekšsēdētājs Daumants Olte. Pati laureāte atzina, ka saņemtajā godalgā it kā savienojas kautrīgā Latgales zēna Raiņa un lepnās zemgalietes Aspazija gars. Dzejniece lasīja savus jaunākos dzejoļus, kas Daugavpils laikraksta «Latgales Laiks» redaktorei pēdējā laikā nākot tik reti, ka katru no tiem griboties nosvinēt.
Paldies visiem iejūtīgajiem, atsaucīgajiem un inteliģentajiem pasākumu dalībniekiem! Domāju, ka Aspazija teiktu to pašu, tikai skaistāk.
