Visi, kas pieminējām un godinājām savu izcilo novadnieci Aspaziju 135. dzimšanas dienā, aizvadītās nedēļas nogalē dzīvojām mazliet nereālā pasaulē.
Visi, kas pieminējām un godinājām savu izcilo novadnieci Aspaziju 135. dzimšanas dienā, aizvadītās nedēļas nogalē dzīvojām mazliet nereālā pasaulē. Četri lielu domu piesātināti pasākumi trijās dienās! Pārrodies mājās, ieslēdz dienišķo televizoru un jūties kā pārkāpis atpakaļ kādu slieksni, realitātes robežu.
Piektdienas vakarā ciemojamies Daukšās, jubilāres mājās. Mūs sagaida tagadējie «Daukšu» saimnieki – bezgala jauki cilvēki – Madlēna un Tālivaldis Bratkus. Jau krēslot sākušajā pagalmā daudz lauksaimniecības tehnikas – Tālivaldis ir zemnieks. Bet Madlēna vedina mūs pāri slieksnim. Uz tā tup neiztrūkstošais Daukšu kaķis. Aizveram aiz sevis nesen ieliktās jaunās ozolkoka durvis un esam aiz Sliekšņa. Mākslinieks Druvis Sirītis ar dažām veclietām un paša fantāziju uzbūris Atmosfēru. To netraucē pat pavasara drēgnums, ko nespēj kliedēt vienīgā krāsniņa. (Jau vēlāk mēs teiksim, cik tur bezgala daudz, nepārredzami daudz darba, bet pašlaik esam citur). Madlēna paceļ aizkariņu, kas sedz durvju aili uz nākamo telpu, un mēs ieejam teātra zālē. Mūsu ir daudz, vietu – maz, bet visi draudzīgi un mīlīgi sasēžamies.
Spīdolas ģimnāzijas teātris rāda Aspazijas nepabeigto lugu «Ragana». Savu nobeiguma interpretējumu piedāvā izrādes režisors Agris Krūmiņš. Lugu Aspazija rakstījusi jauna, un arī viņi ir jauni. Un cik labi, ka viņi mēnešiem garo iestudējuma laiku dzīvojuši kopā ar Aspazijas Domu, Vārdu, Dzeju. Izrāde izskan vienā elpas vilcienā, bet Daukšu saimnieki tās laikā paspējuši gan skolas aktieriem pirti izkurināt, gan mums, skatītājiem, karstvīnu un kafiju sarūpēt. Un tā mēs iedzeram pirmo malku par jubilāri viņas pašas mājās.
Pēc cienasta aizsākas nopietnas sarunas par Aspazijas dramaturģiju. Klausāmies gan pašmāju režisoros Agrī Krūmiņā un Lūcijā Ņefedovā, gan viesī Viktorā Jansonā.
Tad vēl «ekskursija» uz mazo jumtistabiņu – «saulaino stūrī-
ti» –, kurā pa logu tieši tobrīd spīd dzejnieces iemīļotais mēness, un pošamies mājup. Saulains stūrītis palicis katra dvēselē.
