Izskatot saistošos noteikumus,
kas izstrādāti ar ieceri Jelgavas novada administratīvajā
teritorijā Lielupē atļaut zemūdens medības, Jelgavas novada
domes deputāti lēmuši tās atļaut visa gada garumā, izņemot
laika posmu no 1. aprīļa līdz 31. maijam.
Aprīļa domes sēdē,
atsaucoties uz iedzīvotāju grupas iesniegumu, Jelgavas novada dome
akceptēja ieceri izstrādāt šādus saistošos noteikumus, ziņo
novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Saņemot idejisku
domes akceptu licencēto zemūdens medību atbalstam Jelgavas novadā,
iedzīvotāju grupa pauda iniciatīvu turpināt darbu pie jautājuma
izskaidrošanas un virzības arī citu kaimiņu pašvaldību domēs,
jo, tikai saņemot Bauskas, Rundāles un Ozolnieku novada domes
atbalstu tādu pat saistošo noteikumu izstrādē, licencētās
zemūdens medības Lielupē varētu kļūt kā atļaujama aktivitāte.
Lielā mērā kopumā šī
nodarbe reglamentēta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens
medību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Tāpat Jelgavas novads
Saistošajos noteikumos paredz, ka zemūdens medības būs atļautas
visu cauru gadu, izņemot laika periodu no 1. aprīļa līdz 31.
maijam, kas sakrīt ar licencētas makšķerēšanas ierobežojumiem.
Arī nomedīto zivju atļaujamais loms, zivju sugas saudzēšana vai
konkrēto medījamo sugas pārstāvju garums ir noteikts Ministru
kabineta noteikumos.
Jelgavas novada dome paredz, ka
licence, kas sniegtu tiesības nodarboties ar zemūdens medībām
Lielupē, būtu iegādājama vai nu uz gadu vai konkrētu mēnesi.
Licence gadam noteikta 60 eiro apjomā, bet mēnesim – 15 eiro
apjomā. Citos novados cenas mēneša licencēm variē, sākot no 17
eiro līdz 145 eiro. Piemēram, mēneša licence Sīvera vai Drīdža
ezerā maksā 45 eiro, Ežezerā 17,7 eiro, Radžu ūdenskrātuvē –
145 eiro.
Zemūdens medības Latvijā
apvieno apmēram 1500 šāda aktīvā sporta piekritējus, kas līdz
šī gada sākumam bija tiesīgi nodarboties ar licencētām
zemūdens medībām teju ikvienā Latvijas ūdenstilpē. Taču,
stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem Nr. 800
«Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi»,
līdz ar 2016. gada 1. februāri kā zemūdens medībām atļaujamas
vietas uzskaitīti 55 ezeri un upes vai to daļas. Likums paredz, ka
par visām citām ūdenstilpēm, kur būtu organizējamas licencētas
zemūdens medības, konkrētajai upes baseina administratīvās
teritorijas pašvaldībai jāpieņem saistošie noteikumi. Tā kā
Ministru kabineta noteikumu Nr. 800 7. pielikumā uzskaitīto upju
vai ezeru vidū nav minēta Lielupe vai tās atzarojumi Mūsa un
Mēmele, zemūdens mednieku interese ir veicināt pašvaldības
atvērtību, atbalstu un izpratni par šāda sporta un dzīvesveida
ieguvumiem savā administratīvajā teritorijā.
Prezentējot zemūdens medību
aktivitātes un sociālo atbildību, iedzīvotāju grupas pārstāvis
Juris Beikmanis uzsvēra, ka pašvaldība iegūtu ne tikai ieņēmumus
no iegādātajām licencēm vai no šī sporta veida tūristu
piesaistes, bet arī zināmā mērā līdzatbildīgu cilvēku
līdzdarbošanos vides uzraudzības jomā, piemēram, identificējot
un norādot nelegālās zvejniecības rīkus – tīklus, murdus un
tamlīdzīgi. Nereti tieši zemūdens mednieki, nirstot dziļāk
ūdens dzelmē, pamana iegremdētus nelegālos tīklus.
Saistošo noteikumi apstiprināti
domes sēdē 25. maijā. Tas nozīmē, ka attiecīgi arī kaimiņu
novadu pašvaldības tiks aicinātas izskatīt šo jautājumu tuvākā
laika perioda domes sēdē.
Foto: no arhīva
