Augu sazināšanās. Vašingtona. Kā atklājuši amerikāņu zinātnieki, arī augiem nav liegta iespēja savstarpēji sazināties briesmu gadījumos.
Augu sazināšanās
Vašingtona. Kā atklājuši amerikāņu zinātnieki, arī augiem nav liegta iespēja savstarpēji sazināties briesmu gadījumos. Pētījumos secināts, ka tabakas stādi spēj ziņot viens otram par inficēšanās gadījumiem, tādējādi «liekot aiz auss» saviem kaimiņiem aktivizēt imūnsistēmu. Slimie tabakas stādi izdala ķīmisku gāzveida vielu metilsalicilātu, ko augi, kas aug blakus, uztver un steidzīgi veido nepieciešamās pretvielas.
Tabakainās asinis
Parīze. Lai radītu asins aizstājēju, franču zinātnieki meklē ceļus augu valstībā. Ģenētiski pārveidojot tabakas augus, viņi ieguvuši alfaglobulīnu un betaglobīnu, kas ir nozīmīgākās hemoglobīna sastāvdaļas. Lai panāktu «asiņaināku» izskatu, franču zinātnieku piedāvātajam asiņu aizstājējam jāiegūst vēl raksturīgā krāsa. Turklāt aizstājējam trūkst vienas no nozīmīgākajām asiņu īpašībām – transportēt skābekli.
Dzīve bez kodoliem
Kanbera. Austrālijas zinātnieki ir atklājuši gēnu, kas augos «atbild» par to, lai iznīcinātu pašu augu sēklas. Pēc veiksmīgajiem pētījumiem ar tabakas augiem zinātnieki uzsākuši grūtāko ceļu – pārveidot citrusaugu un vīnogu ģenētisko mantojumu. Tomēr līdzās patīkamajām pārmaiņām, kuru rezultātā izzūd nīstie kauliņi, parādās arī nepatīkamāki pārveidojumi – iegūtajiem augiem vairs nav nedz raksturīgās garšas, nedz smaržas, jo ģenētisko pārveidojumu ceļā radušās pilnīgi citas sugas.
Nakts aktīvisti
Kanbera. Kā atzinuši austrāliešu zinātnieki, koraļļu kaļķu skeleti aug nakts laikā. Laika posmā starp vakara krēslu un rīta ausmu koraļļi vidēji palielinās par 15 mikrometriem stundā. Šie austrāliešu jaunākie atklājumi atspēko līdz šim valdījušo uzskatu, ka koraļļos dzīvojošās aļģes fotosintēzes rezultātā stimulē koraļļu augšanu. Zinātnieki uzskata, ka aļģes vienīgi varētu veicināt koraļļu skeletu sabiezēšanu. Tā kā koraļļi ārkārtīgi jutīgi reaģē uz apkārtējās vides piesārņojumu, «vēršoties» pret to ar lēnāku augšanu, zinātniekiem tie kļūs par vēl vienu ūdens piesārņošanās indikatoru.
Dabas izpārdošana
Berlīne. Mūsdienu cilvēka pārliekā aizraušanās ar homeopātiju un ārstniecības augu lietošanu izraisījusi to, ka gandrīz astoņpadsmit ārstniecības augu sugu ir izmiršanas draudu priekšā. Pēdējo desmit gadu laikā ārstniecības augu patēriņš pasaulē palielinājies gandrīz četrkārt. Eiropā to visspēcībai stiprāk tic vācieši, ik gadus par tiem izdodot vairāk nekā miljardu latu. Viņiem uz pēdām min franči, gadā par dziedinošām tējām no savas kabatas izdodot 60 miljonu latu. Briti Eiropā ieņem trešo vietu un par zaļo aptieku gadā gatavi izdot gandrīz 50 miljonu latu. Vieni no visvairāk pieprasītajiem augiem ir ginka koka lapas un ženšeņa sakne. Katru gadu pasaulē tiek pieprasīts 2000 tonnu ginka lapu, un – koks ir gandrīz pilnībā izzudis savā dzimtenē Ķīnā. Vēl lielāks pieprasījums ir pēc ženšeņa – katru gadu tiek pārstrādāts 8000 tonnu šo brīnumus sološo sakņu.
Pēc ārzemju preses materiāliem
