Konkurences
padome (KP) atļāvusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās
sabiedrības «Latraps» izšķirošas ietekmes iegūšanu pār
SIA «Latvijas piens», aģentūru LETA informēja KP.
Izvērtējot
apvienošanos, KP secina, ka darījuma rezultātā konkurencei netiks
nodarīts kaitējums.
Darījumā
martā «Latraps» palielināja savu līdzdalību «Latvijas pienā»
un kļuva par 73,286 procentu uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku,
tādējādi saskaņā ar «Latvijas piena» statūtiem iegūstot
negatīvu vienpersonisku kontroli. Proti, atbilstoši statūtiem
balsstiesību vienkārša vairākuma iegūšana nepiešķir
«Latrapam» pilnvaras vienpersoniski pieņemt stratēģiskus
lēmumus, tajā pašā laikā rada situāciju, kad uzņēmumam ir
tiesības jebkurus lēmumus bloķēt.
Konkurences
likuma izpratnē arī vienpersoniska negatīva kontrole uzskatāma
par izšķirošas ietekmes iegūšanu, tādējādi tā ir paziņojama
konkurences iestādei.
Lai
palielinātu savas kapitāldaļas līdz 79,72 procentiem un tādējādi
iegūtu pozitīvu vienpersonisku izšķirošu ietekmi, «Latraps»
darījuma gaitā plānojis palielināt «Latvijas piena»
pamatkapitālu.
«Latrapa»
galvenie darbības veidi ir graudu vairumtirdzniecība, savukārt
«Latvijas piens» nodarbojas ar piena pārstrādi un siera ražošanu.
Tā kā neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā
konkrētā vai ar to vertikāli saistītā tirgū, KP uzņēmumu
apvienošanas gadījumā nesaskata iespējamus draudus konkurencei.
Tāpēc
KP secina – apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus
struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai
nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no ietekmētajiem
tirgiem.
Kā
ziņots, «Latraps» šā gada 30. martā iegādājās
maksātnespējīgajam kooperatīvam «Trikāta KS» piederošos 53,66
procentus kapitāldaļu un kļuva par vadošo piena pārstrādes
uzņēmuma SIA «Latvijas piens» dalībnieku ar 73,28 procentiem
kapitāldaļu.
Līdz
ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem pieder atlikušās
daļas: piensaimnieku kooperatīvam «Dzēse» – 20,84 procenti,
Vidzemes graudkopības kooperatīvam «VAKS» – 5,88 procenti
kapitāldaļu.
Jau
vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā «Latvijas piena» rūpnīca
darbu sāka 2012. gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir
1,42 miljoni eiro, kredīts bankās – aptuveni 9,24 miljoni eiro,
bet ES fondu finansējums – aptuveni 4,26 miljoni eiro. «Latvijas
piens» arī ir saņēmis valsts garantēto atbalstu – 7,11
miljonus eiro –, par kura neatmaksāto pamatsummu – 5 027 473
eiro – 2015. gada 28. jūlijā valdība lēmusi piešķirt
kredītbrīvdienas uz pusgadu.
Rūpnīcas
finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju
piensaimniecībā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz
industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules
tirgos krasi samazinājās cena. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena
koncentrātu un krējumu.
«Latvijas
Piena» apgrozījums 2014. gadā bija 28,33 miljoni eiro
salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi
sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu
2013. gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav
publiskojis.
«Latrapa»
apgrozījums 2014. gadā bija 163,17 miljoni eiro, bet peļņa –
1,43 miljoni eiro. Pērnie finanšu dati vēl nav publiskoti.
Foto: Raitis Puriņš
