Elektrotīklu uzņēmums šogad, kā uzsver Jelgavas elektrisko tīklu rajona vadītājs Ēriks Stalidzāns, aktivizējis cīņu ar elektroenerģijas zagļiem un pārējiem lietošanas noteikumu pārkāpējiem.
Elektrotīklu uzņēmums šogad, kā uzsver Jelgavas elektrisko tīklu rajona vadītājs Ēriks Stalidzāns, aktivizējis cīņu ar elektroenerģijas zagļiem un pārējiem lietošanas noteikumu pārkāpējiem. Šī gada pirmajā pusē Dienvidu elektrisko tīklu apkalpes zonā sastādīti 960 dažādi akti. Bet pērn pa visu gadu to skaits nedaudz pārsniedzis 1100 aktus. Tiesa, ne jau visus aktus var attiecināt uz ļaunprātīgajiem patērētājiem. Akti tiek stādīti arī skaitītāju un citu ierīču sabojāšanās gadījumos un pārslodzes rezultātā.
Laukos visizplatītākais un primitīvākais zagšanas paņēmiens esot izbūvēt garāžu, kūtiņu vai kādu citu saimniecības ēku, bet pieslēgšanos elektrolīnijai nokārtot ar bijušā kopsaimniecības elektriķa starpniecību vai pat atrisināt saviem spēkiem un patērēt elektrību uz nebēdu. Kad dzīvojamai mājai ir savs skaitītājs, saimnieks samērā droši atļaujas lielāko patēriņu novirzīt uz nefiksēto objektu. Pilsētas apstākļiem šis variants nav tik piemērots. Tur vairāk cieņā dažāda veida pievienošanās un skaitītāju tīša bojāšana. Tiesa, caurumu urbšana, ko energouzņēmuma speciālisti sauc par krievu oficieru izdomājumu, pamazām iet mazumā. Mājās, kur pēdējie mituši vairumā, arī šobrīd ir pietiekami daudz tādā veidā sabojātu skaitītāju. Ja skaitītājam konstatēts vaļīgs stikliņš, tas nozīmē, ka aiz tā tiek kaut kas aizbāzts, lai elektroenerģija netiktu uzskaitīta. Nācies piedzīvot pat anekdotiskus gadījumus. Tā reiz pat ne kārtējās pārbaudes, bet skaitītāja nomaiņas laikā (tas veicams periodiski, ik pēc astoņiem gadiem) fiksēts, ka skaitītājā iebāzts fotofilmiņas gabaliņš. Saimnieks savu vainu noliedzis, sakot, ka neko tādu savu mūžu neesot darījis. Kad filmiņa aizvesta uz laboratoriju un tur attīstīta bilde, izrādījies, ka fotogrāfs nofiksējis pašu saimnieku un nevienu citu. Piedzīvoti gadījumi, kad stāvu sadales skapim otrā pusē izurbts caurums un pievienoti vadi. Velkot ārā, vainīgais saimnieks elektriķiem turējies pretī un vilcis uz savu pusi. Laika gaitā dažādi joki piedzīvoti.
Tāpat kā citas jomas arī enerģijas zagšana attīstās un nestāv uz vietas. Caurumu urbšanai aizejot pagātnē, vietā nāk dažādu firmiņu pakalpojumi, kas līdzīgi «Auseklītim» sola atrisināt visas problēmas. Šinī gadījumā ar elektrību saistītās. Par 25 latiem tiek piedāvāti aparāti, ar ko pagriezt atpakaļ skaitītāja rādījumu. Otrā variantā to izdara paši firmas pārstāvji. Ja «dzēšams» tēriņš par simts latiem, darbu izpildītājs no klienta pieprasa pusi no summas un lieta darīta. Cīnīties ar šāda veida kontingentu ir ļoti grūti, jo «darba» procesā pēc skaitītāja vāka noņemšanas un ciparu sagrozīšanas tiek atjaunotas pat valsts standartizācijas plombes. Skaitītāja plombe ir kārtībā un pat speciālists nevar pateikt, ka noticis pārkāpums, lai gan šādās reizēs runa ir par latu tūkstošiem un simtiem. Turklāt šo veidu piekopj ne tik daudz nabadzīgie klienti, cik visdažādākās firmiņas.
Par kriminālākajiem uzskatāmi gadījumi, kad mājas apkārtnē (parasti privātas) tiek atrasts zemē ierakts vads. Arī to ir ļoti grūti atklāt, jo vaininieks, veidojot sistēmu, vienlaikus gādā arī par drošību, lai netiktu pieķerts. Bet pieķeršanas gadījumā sods ir gana bargs un tiek noteikts, vadoties pēc tā, cik patērētājelementu namā konstatēts, cik mēnesī vidēji tie varētu patērēt un salīdzināts ar summām, kādas reāli par patēriņu maksātas. Sods parasti tiek noteikts gada patēriņa starpības vai pēdējo divu gadu ietvaros, lai gan likums to pieļauj daudzkārt lielāku. Apjomīgāka pārkāpuma gadījumos tiek piemēroti desmit gadi. Jelgavā īpaši lieli sodi sakarā ar zemē ieraktu vadu nav fiksēti, bet Bauskā kādam vaininiekam nācies samaksāt sodu turpat tūkstots latu apmērā.
Jelgavā par smagāko uzskatāms RAF dzīvojamais masīvs, kur praktiski katrā stāvā, katrā ieejā konstatējams kāds nelikumīgs elektroenerģijas lietošanas gadījums. Ejot atslēgt parādnieku dzīvokļus, nākas redzēt apzināti sabojātus vai pat sasistus skaitītājus, norautas plombes un tamlīdzīgi. Taču arī pēc elektrības atslēgšanas, kad tiek nogriezti pat vadi, parādnieki enerģiju dažādos veidos, pievienojoties gan pagrabā izvietotajai sistēmai, gan pie kaimiņa sadales, turpina zagt. Ja ne dienā, tad naktī. Bet laikā, kad energouzņēmuma speciālistiem ļauts veikt pārbaudes, viss ir kārtībā. Reizēm nākoties konstatēt pat tik amorālas lietas, ka kaimiņš, vīrs spēka gados būdams un ar tīri lietojamu mašīnu braukdams, atļaujas zagt elektrību no sirmas tantiņas skaitītāja. Kur vairs tālāk iespējams iet?
