Izlaidumu laikā viesojamies pie Jelgavas tehnikuma absolventiem – jaunajiem apdares darbu tehniķiem.
«Līdz galam palicis liels un pats galvenais solis – kvalifikācijas
aizstāvēšana. Eksāmens, kura pirmo daļu audzēkņi nokārtoja jau decembrī,
notiks 21. jūnijā, bet 22. jūnijā svinēsim izlaidumu. Vienam otram
nāksies kārtīgi pacensties – ja slikti būs gājis abās eksāmena daļās, to
var arī nenolikt. Tāpēc patlaban kopā ar skolotāju Ritu Kokorēviču
intensīvi ar viņiem strādājam, jo, ielaižot vismazāko kļūdu, rezultāts
beigās būs nepareizs. Turklāt eksāmenus pieņem darba devēju un
būvmateriālu ražotāju komisija, kuriem arī ir savas prasības,» Jelgavas
tehnikuma bez piecām minūtēm apdares darbu tehniķu audzinātāja Zigrīda
Devjakoviča raksturo grupas noskaņojumu pirms lielā izlaiduma profesijā
un dzīvē.
Četru gadu laikā līdz
galam palikuši gan tikai paši izturīgākie un motivētākie deviņi topošie
apdares darbu tehniķi, kuri apguvuši krāsošanas, tapsēšanas, apmešanas,
dekoratīvās krāsošanas, būvdarbu, flīzēšanas un grīdu ieklāšanas
tehnoloģijas, kā arī dizaina pamatus, interjeru, materiālu mācību,
rasēšanu, arhitektūras būvelementu veidošanu, sausās būves montāžu,
elektrotehniku, būvfiziku un citus profesijā būtiskus priekšmetus.
Sākumā
apņemšanos mācīties bija izteikuši vēl divpadsmit, tomēr tā nebija
pietiekami stipra. «Daudzi vienkārši vairs negribēja mācīties, nenāca uz
skolu. Dažus vecāki bija iekārtojuši, lai tikai viņi kaut kur mācītos.
Kādam nepatika šī profesija,» iemeslus min grupas audzinātāja,
vienlaikus uzteikdama savus audzināmos. Lai arī gadās pa kādam «podu
gāzējam», audzēkņu attieksme ir pozitīva – neviens nav jāmeklē vai rītos
jāceļ augšā, ar jauniešiem visu var sarunāt kā ar pieaugušiem
cilvēkiem, jo galu galā katrs mācās sev. Arī savām skolotājām topošie
apdares darbu tehniķi velta tos labākos vārdus – saprotošas, kā otras
mammas!
«Audzēkņi īpaši nebrīnās, ka šo kursu pasniedz sievietes. Tikai –
kā mēs varot veikt smagākos darbus?! Tam taču mums ir puiši!» pasmaida
Rita. To, ka profesijā vieta arī meitenēm, apliecina ne vien tas, ka
katrā kursā ir pa kādai viņai, bet arī darba specifika. Piemēram, vajag
lielu rūpību un precizitāti, lai vilktu moldingus jeb dekoratīvā ģipša
apmalītes, kas vislabāk padodas 404. grupā vienīgajai Zanei Bēricai.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu
lasiet piektdienas, 9. jūnija, «Zemgales Ziņās»
