– Tā ir diena, kad runāt negribas, bet klusēt nedrīkst, – tā Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā teica Domes izpilddirektors Jurijs Strods.
– Tā ir diena, kad runāt negribas, bet klusēt nedrīkst, – tā Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā teica Domes izpilddirektors Jurijs Strods.
25. marta pēcpusdienā Svētbirzī pie Piemiņas akmens pulcējās represētie jelgavnieki, Domes un rajona vadības, apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, Tautas partijas, sociāldemokrātu, sabiedrisko un jaunatnes organizāciju pārstāvji, lai kopīgi atcerētos un ar klusuma brīdi pieminētu pirms 51 gada no Dzimtenes 33 ešelonos uz tāliem PSRS apgabaliem izsūtītos vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas pilsoņu.
Pasākumu organizēja politiski represēto apvienība «Staburadze», un to vadīja apvienības priekšsēdētājs Ilmārs Uzāns. Klātesošie bija vienisprātis, ka traģiskos notikumus varbūt var piedot, bet aizmirst – nekad. Tāpēc vēl lielāka uzmanība ir jāpievērš jaunatnes patriotiskajai audzināšanai un, kā atzīmēja Nacionālo Daugavas Vanagu pārstāvis Aldis Egils Hartmanis, «jaunatnei jānāk palīgā un jābūt augsti morāli tīrai».
Vanadzēni un jaunsargu pārstāvis runāja dzeju. Noslēgumā piemiņas brīža dalībnieki vienojās tautas lūgsnā «Dievs, svētī Latviju» un kolonnā devās uz kultūras namu «Rota», kur notika piemiņas koncerts.
