Plānots, ka prasība obligāti čipēt un reģistrēt suņus stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī.
Reaģējot uz īpaši lauku viensētu suņu īpašnieku iebildumiem par izmaksām, kas saistītas ar suņu obligāto iezīmēšanu ar mikroshēmu jeb čipēšanu, tiek lemts šo prasību atlikt uz pusgadu, kā arī procedūras izpildē iesaistīt ne tikai sertificētus veterinārārstus, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektorus. Pret to iebilst gan dzīvnieku aizsardzības, gan veselības aprūpes organizācijas.Lāsma Antoneviča
«Domāsim, ko darīt. Ja neatradīsim risinājumu, gaidīsim sodu. Taču prasība obligāti čipēt suņus, manuprāt, ir muļķīga un nevajadzīga. Visu mūžu turēti suņi, bet nekādu problēmu,» pauž 80 gadu veca kundze no Jelgavas novada, kura vēlējās palikt anonīma.
Čipēšanai neredz jēgu
Suņa saimniece dzīvo viensētā un patlaban rūpējas par mājas mīluli, kurš vairāk pilda sarga funkciju, savas dienas vadot pie ķēdes. «Viņš laiž pie sevis tikai savējos. Pat veterinārārsts nevar mūsu sunim iepotēt pret trakumsērgu. Viņš tikai sagatavo vakcīnu, bet iepotē mana meita. Tāpēc nevaru iedomāties, kā sunim ievadīt mikroshēmu. Es arī viņu nevaru noturēt,» stāsta kundze, piebilstot, ka aptuveni 50 eiro plus transporta izdevumi, ar ko būtu jārēķinās lauku suņu īpašniekiem, ir pensionāriem nesamaksājama summa. «Mans suns no ķēdes norāvies tikai vienu reizi un arī uz īsu brīdi – ļoti sekoju līdzi, lai tas neatkārtotos. Arī par klaiņošanu taču draud sods,» mikročipēšanai īstu jēgu neredz suņa saimniece.
Noteikumi paredz, ka ar mikroshēmu jāapzīmē un jāreģistrē visi suņi, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu. Ar mikroshēmu iezīmētajiem būs vieglāk atrast saimnieku, ja dzīvnieks noklīdis, traumēts un tāpēc nogādāts klīnikā, kā arī uzzināt, vai tas ir vakcinēts. Sods par kārtības neievērošanu fiziskām personām noteikts no septiņiem līdz 210 eiro vai vairāk, ja pārkāpums konstatēts atkārtoti.Līdz šim mikroshēmu ievadīja sertificēti veterinārārsti. Taču, lai samazinātu izmaksas un atvieglotu procesu, plānots iesaistīt PVD inspektorus. «Grozījumi Ministru kabineta noteikumos un Veterinārmedicīnas likumā vēl nav spēkā – ir normatīvo aktu projekti, par ko patlaban notiek aktīva diskusija. Tāpēc par konkrētu kārtību un situācijām, kad esošo resursu apmērā suņu obligāto iezīmēšanu ar mikroshēmu varētu veikt PVD inspektori, patlaban runāt ir pāragri,» piesardzīgs ir PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis.
Suns ir sirds izvēle
«Ziņas» jau rakstīja, ka mikroshēmas ievadīšana klīnikā maksā aptuveni 15 eiro. Vēl jārēķinās ar izdevumiem par vakcinēšanu pret trakumsērgu, kas jāveic neatkarīgi no iepriekšējās reizes, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts dzīvnieka pasē, pašas pases noformēšanu un suņa reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centrā (7,11 eiro).
Martā aptaujātie veterinārārsti un dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji «Ziņām» atzina, ka lauki joprojām ir «pelēkā zona» suņu čipēšanas jautājumā – daudzi atklāti pauduši, ka nemaz netaisās iezīmēt savu dzīvnieku ar mikroshēmu un reģistrēt viņu datu bāzē, jo tam nepietiekot līdzekļu. Taču tas nedrīkstētu būt arguments.
«Katra patversme, kura apkalpo lauku rajonus un pilsētai piegulošās teritorijas, ir saskārusies ar situāciju, ka ieklīdis, visticamāk, pamests, bieži vien liels, vecs un slims suns. Nereti esam noskaidrojuši, ka tas piederējis tieši kādam lauku iedzīvotājam, kurš, sākoties problēmām ar dzīvnieku, atradis lielisku bezmaksas risinājumu – izmest suni pilsētā. Patversme ir bezspēcīga pret šādu īpašnieku, jo nevar pierādīt piederību un piedzīt izdevumus. No viensētām ieklīdis dzīvnieks ar vāju socializāciju bieži vien ir agresīvi noskaņots. Nereti notiek uzbrukums cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem, bet atkal nav reģistrācijas – un neko nevar pierādīt! Šādi dzīvnieki parasti nav arī vakcinēti, par kastrāciju nemaz nerunājot,» pauž LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmes vadītāja Unda Ģēģere. Viņa norāda, ka mājas dzīvnieks nav pamatnepieciešamība, bet sirds izvēle, par kuru būtu pienācīgi jārūpējas un tajā skaitā jāčipē.
Suņu mikročipēšana jāveic tikai profesionāļiem
Mikročipētāju loka paplašināšana pasliktinās pakalpojuma pieejamību un palielinās suņu īpašnieku izdevumus. Tāpēc Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) aicina valsti lietderīgi izmantot valsts budžeta līdzekļus citām vajadzībām un saglabāt šobrīd noteikto suņu mikročipēšanas un reģistrācijas kārtību.
Līdzīga situācija jau piedzīvota zirgu apzīmēšanā un reģistrācijā. Par spīti profesionāļu iebildumiem, Zemkopības ministrija panāca, ka zirgu miročipēšanu var veikt ne tikai sertificēti veterinārārsti, bet arī citas apmācītas personas. Pašlaik reģistrētas aptuveni 20 šādas personas, taču tikai neliela daļa sniedz pakalpojumu zirgu mikročipēšanā. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātāju nauda sistēmas maiņai ir tērēta dažu personu dēļ. Valsts, ignorējot LVB iebildumus, pieņēma lēmumu arī par zirgu pasu izsniegšanu, nododot to izgatavošanu LDC. Nu gan zirgu pases, gan mikročips zirgiem maksā daudz dārgāk nekā suņu pases un mikročipi. Arī darba pakalpojums par mikročipēšanu lētāks nav kļuvis, jo kvalitatīvai darba izpildei ir vajadzīgs arī mikročipa nolasītājs.
Tas rada bažas, ka arī suņu mikročipēšana pie apmācītas personas būs dārgāka nekā pie veterinārārsta. Ministrijas ierēdņu apgalvojums, ka mikročipēšanu varētu veikt PVD inspektori, ir pretrunā ar likumu, kas nepieļauj ierēdnim sniegt pakalpojumus, kuri pašam ir jākontrolē.Tāpat LVB uzskata, ka nav nekāda pamata par pusgadu atlikt suņu reģistrācijas termiņu. Sagaidāms, ka mikročipēto suņu skaits Latvijā varētu būt ap 80 tūkstošiem. Jau patlaban aptuveni puse visu Latvijas suņu ir mikročipēti un reģistrēti LDC, un reģistrācija aktīvi turpinās.
Lita Konopore,
LVB Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece
