Pagājis rudens un ziema ar tumšajiem, garajiem vakariem. Dienas virzās uz pavasari, tomēr vakari vēl tumši.
Pagājis rudens un ziema ar tumšajiem, garajiem vakariem. Dienas virzās uz pavasari, tomēr vakari vēl tumši.
Man bieži iznāk doties no RAF masīva uz Ozolniekiem ar velosipēdu vai kājām. Jāvirzās gar šosejas malu pilnīgā tumsā, jo nedeg neviena spuldze. Tikai abās pusēs šaudās automašīnas ar spožām ugunīm, apgaismodamas šoseju. Ātrumi lieli, raugies, lai nesabrauc. Krievu laikos ceļa posms no «Latvijas keramikas» līdz Klijēnu ceļam Ozolniekos bija spoži apgaismots no abām pusēm, ejot varēja kaut grāmatu lasīt! Tagad brīvā Latvijā – tik pa tumsu, tik pa dubļiem vien. Gar meža malu iestaigāta dubļaina līkloču taciņa. Pa šo necilo celiņu cilvēki kājām vai ar velosipēdiem no rītiem dodas uz darbu «Keramikā» un citur, bet vakarā uz mājām Ozolniekos. Cik ilgi mums vēl būs jācieš amatvīru neizlēmības un neizdarības dēļ? Vai «Latvenergo» nav jāapgaismo šis ceļa gabals? Nevajag jau tik moderni skaistu kā no RAF masīva uz «Keramiku» – laucinieki jau nav tik izlutināti un prasīgi, bet tomēr…
Mēs būtu pateicīgi, ja kāds par mums iedomātos. «Latvenergo» sevi slavina, saņem lielas algas (no mūsu kabatām) un gudri spriež ar pašvaldībām, kurš ko darīs un cik tas maksās. Jau aizdomājušies par tīklu piederības un apkalpes robežām. Kamēr tiks sastādīti elektroenerģijas piegādes noteikumu robežakti, paies krietns laiks, bet mēs tik pa tumsu, pa tumsu vien. Par naudu nav ko gausties, jo esam bagāta valsts – zūd miljoni, zog pa labi, pa kreisi. Vainīgo, tiesājamo nav, jo nedarbojas ne prokuratūra, ne tiesu vara. Tanī pašā laikā Jelgavas pilsētas pašvaldība iedzīvotāju acu aizmālēšanai izdod nevajadzīgu biļetenu par Siltumtīklu uzņēmuma «darbību», kas izmaksāja 2,5 tūkstošus latu.
Kā optimiste ceru, ka nākotnē gājējiem būs jauka, asfaltēta, apgaismota ietve ar sakoptu ceļa un meža malu minētajā posmā. Tā priecēs katru garāmbraucēju. Lai izdodas!
G.Sondora Ozolniekos
