Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks
Politiskā neskaidrība ir ārkārtīgi liela. Mediji ziņo par pret imigrantiem vērstiem incidentiem, ko savukārt nosoda Lielbritānijas valdība. Taču, manuprāt, vēl par agru spekulēt, ka tas vairos agresiju pret imigrantiem. Skaidrs, ka britu balsojums par izstāšanos no ES lielā mērā ir protests pret nepietiekami kontrolēto imigrāciju, kas skar arī tā saukto «zilo apkaklīšu» jeb vietējo strādnieku izredzes darba tirgū. 2014. un 2015. gadā piedalījos Latvijas Universitātes pētījumā par latviešu imigrantiem Lielbritānijā. Jau tad varēja manīt, ka turienes latviešiem ir saprotams pamatiedzīvotāju noskaņojums pret iebraucējiem. Tikai viņiem bija grūti šo noskaņojumu attiecināt uz sevi.
Uldis Dūmiņš, Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītājs
Daudzas lietas liecina – britu lēmums bija pārāk emocionāls un nepietiekami pārdomāts. Britiem nav īsta rīcības plāna dalībai ārpus ES, un viņi meklēs ceļu atpakaļ uz ES. Galu galā Lielbritānija, līdzīgi kā Norvēģija (kas nav ES dalībvalsts), būs ieinteresēta maksāt ES, lai atrastos tās ekonomiskajā zonā. Tādēļ Latvija kā saņēmējvalsts, kas no ES budžeta vairāk saņem, nekā tajā iemaksā, ilgtermiņā pat iegūs. Taču tuvākajā laikā Latvijai pieejamā ES fondu nauda samazināsies par desmito daļu vai pat vairāk. Lielbritānija bija ES trešā lielākā donorvalsts.
Ivars Akerfelds, «Amber Wood» valdes priekšsēdētājs
Atšķirībā no daudziem citiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem, kas zaudē no britu mārciņas vērtības samazināšanās, mums pašlaik nemainās absolūti nekas, jo uz šo valsti eksportējam varbūt vienu procentu savas produkcijas. Taču uztraucos, ka destruktīvais process ES varētu turpināties. ES tirgus ir mūsu lielā iespēja. Ja tas vēl vairāk sāks klibot, to jutīsim arī mēs. Mani biedē ES līderu augstprātīgā attieksme pret Lielbritānijas izstāšanos. ES vajadzētu no pieļautajām kļūdām mācīties.
