SIA «Jelgavas tirgus» valdes loceklis Valdis Labanovskis tirgus pārcelšanu vērtē pozitīvi; tirgotāju un pircēju domas dalās.
Strādāt pie tirgus pārvietošanas citā teritorijā – tāds ir SIA «Jelgavas tirgus» stratēģiskā attīstības plāna 2016.–2021. gadam galvenais uzdevums, ko pašvaldība plāno īstenot tuvāko trīs gadu laikā. Pirmie darbi mērķa virzienā jau sākušies – pilsētas dome lēmusi iznomāt tirgus attīstībai un saimnieciskās darbības veicināšanai pašvaldības nekustamos īpašumus Sporta ielā 2b 11 194 kvadrātmetru platībā un Zemgales prospektā 19a 27 444 kvadrātmetru platībā.
Saimniecībai vismaz 50 gadu
«Pārcelšanos vērtēju tikai pozitīvi. Sen tas bija vajadzīgs, bet labs nāk ar gaidīšanu – visām idejām ir jānobriest,» teic SIA «Jelgavas tirgus» valdes loceklis Valdis Labanovskis un skaidro, ka pēc domes lēmuma par īpašumu iznomāšanu sākušies dokumentu kārtošanas darbi. Viņš lēš, ka tuvāko mēnešu laikā vajadzētu sākties arī jaunā tirgus projektēšanai. «Jelgava jau sen ir pelnījusi jaunu tirgu. Pašam ļoti gribētos nostrādāt līdz tam laikam un pieredzēt pārmaiņas. Šobrīd mans galvenais uzdevums ir noturēt saimniecību par tiem līdzekļiem, kas ir manā rīcībā. Tas nav viegli, jo saimniecībai ir 50 un vairāk gadu, vienai otrai ēkai 60. Lai arī nekas no jauna nav celts, līdz šim tirgus uzturēšanā ieguldīti ievērojami līdzekļi,» situāciju raksturo V.Labanovskis, kurš tirgu vada jau divdesmito gadu.
Lai uzturētu vairāk nekā divus hektārus lielo tirgus platību ar vairāk nekā simt kioskiem, paviljoniem, tirdzniecības centru, kur savu preci vasaras sezonā piedāvā vidēji 250–350 tirgotāju, nepieciešami ievērojami līdzekļi. «Pēdējos gados Jelgavas tirgus strādā ar zaudējumiem, jo to attīstīt esošajā teritorijā nav iespējams – liela daļa zemes ir privātīpašumi. Būvniecības biroja speciālisti ir novērtējuši tirgus ēkas un pašvaldībai snieguši atzinumu, ka paviljoni ir sliktā tehniskā stāvoklī,» situāciju raksturo Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists projektu īstenošanas jautājumos Vilis Ļevčenoks. Jelgavas pilsētas attīstības programmas 2014.–2020. gadam esošās situācijas raksturojuma SVID analīzē (tā nosaka stiprās un vājās puses, iespējas un draudus) pie tirgus vājajām pusēm minēta fiziski un morāli novecojusi infrastruktūra, bet pie iespējamiem risinājumiem – jaunas tirgus teritorijas izveide.
Pašvaldība meklē investoru
Tirgu (tāpat kā autoostu) tuvāko trīs gadu laikā plānots pārcelt uz teritoriju pie dzelzceļa stacijas. Tur atrastos arī tirdzniecības centrs, pašvaldība ir ieinteresēta, ka teritorijā varētu būt arī kinoteātris. Pie dzelzceļa stacijas realizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts satiksmes termināļa apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūves projekts, par 6,9 miljoniem eiro sakārtojot Stacijas ielu posmā no Pasta ielas līdz Zemgales prospektam, Zemgales prospektu posmā no Stacijas ielas līdz Jāņa ielai, Pasta ielu posmā no Jāņa ielas līdz Stacijas ielai, Sporta ielu posmā no Zemgales prospekta līdz ēkai Nr.2 Sporta ielā un posmā no Zemgales prospekta līdz Pasta ielai, Jāņa ielu posmā no Zemgales prospekta līdz Pasta ielai un Palīdzības ielu. Kā skaidro pašvaldībā, projektu īstenojot, ir izveidota un uzlabota nepieciešamā ielu infrastruktūra mūsdienīgas un drošas sabiedriskā transporta sistēmas nodrošināšanai.
«Lai šo teritoriju attīstītu, pašvaldība 2015. gadā ap dzelzceļa staciju sakārtoja sešus ielu posmus 1900 metru kopgarumā, izbūvēja jaunu Sporta ielas posmu, mainīja braukšanas kustību dzelzceļa stacijas apkārtnē, izveidoja stāvvietas 250 automašīnām pie Sporta ielas un Pasta ielas posmu atklāja divvirzienu kustībai. Darbi tika paveikti 96 240 kvadrātmetru platībā (brauktuves platība – 46 470 kvadrātmetru, ietvju platība – 21 440 kvadrātmetru, zālienu platība – 28 110 kvadrātmetru). Pašlaik pašvaldība strādā, lai piesaistītu privāto investoru, kas ieguldītu līdzekļus satiksmes termināļa un visām mūsdienu prasībām atbilstoša tirgus izbūvē,» skaidro V.Ļevčenoks.
Risinās stāvvietu jautājumu
V.Labanovskis jaunajā teritorijā paredz tirgus izaugsmi. «Pašlaik attīstība nav reāli iespējama, jo tirgus zemei ir septiņi īpašnieki – dome un seši privātīpašnieki, kam «Jelgavas tirgus» daudzu gadu garumā maksā bargu naudu. Pirms vairākiem gadiem bija izdevība izpirkt zemi zem tirdzniecības centra «Rosme», pārējie labāk grib saņemt maksājumus. Teoretizējot – iespējams, ļoti pārmaksājot, to zemi varētu dabūt. Taču šeit tāpat neko nevar rekonstruēt – viss jānojauc, sākot ar komunikācijām un beidzot ar būvēm, un jāceļ no jauna. Tādā ziņā jaunā vietā tirgu ierīkot ir vienkāršāk un lētāk nekā labot esošo. Tajā brīdī, kad notiek darbi, tirgus nevar strādāt,» skaidro V.Labanovskis, vēršot uzmanību, ka šodien, kad tirgotāju un pircēju skaits samazinās, intensīvi tiek izmantots mazāk par pusi tirgus teritorijas. Tajā pašā laikā ļoti trūkst stāvvietu, kas sevišķi jūtams nedēļas nogalēs, kad apkārtējās mazās ieliņas ir pilnas ar tirgus apmeklētāju automašīnām.
Visa nomājamā zeme pieder pašvaldībai, vairāk stāvvietu un infrastruktūra – galvenie ieguvumi, kas sagaida tirgu jaunajā teritorijā. Taču V.Labanovskis norāda – būs arī daudz diskusiju, ko darīt ar pašreizējo zemi un apbūvi pēc pārcelšanās.
Izdzīvot palīdz tradīcijas
Ņemot vērā tirgotāju un pircēju skaita samazināšanos, kā tirgum izdevies noturēties lielveikalu laikmetā? «Pirmkārt, tās ir tradīcijas. Otrkārt, pozicionējam sevi kā vietu, kur pamatā vietējie tirgotāji, ražotāji un mājražotāji var realizēt savu produkciju. Vienmēr esmu teicis, ka tirgū ir lielākas iespējas nopirkt nekaitīgāku, kvalitatīvāku pārtiku nekā veikalos,» tā V.Labanovskis, cerot sagaidīt arī atsaucīgāku attieksmi no vairāk nekā desmit tirgu kontrolējošām institūcijām (sākot ar Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu un beidzot ar autortiesību uzraudzītājiem), lai viņu galvenais mērķis ierodoties nebūtu sodīt.
Neprasmē pārvaldīt valsti tirgus vadītājs saskata augstā ēnu ekonomikas rādītāja cēloni mūsu valstī, Latviju salīdzinot ar Igauniju, kurai ar mazāku iedzīvotāju skaitu ir lielāks budžets un piecreiz zemāks ēnu ekonomikas rādītājs. «Pagājuši 25 gadi, bet mēs neesam tikuši līdzi laikam ne savā domāšanā, ne izglītībā. Kā var būt, ka lielākajās augstskolās paliek neaizpildītas budžeta vietas?» neizpratnē ir V.Labanovskis, kurš atceras savus studiju un pasniedzēja darba gadus, kad studentu bijis nesalīdzināmi vairāk. «Mūsu potenciāls netiek izmantots. Kaut kas ir sagājis greizi vai arī izveidojusies patērētāju sabiedrība, neraugoties uz nabadzību. Man tirgum ļoti grūti atrast cilvēku – ja kāds sētnieks vai apkopējs dodas pensijā vai aiziet pie Dieva, neiespējami dabūt, kas nāks vietā. Nevaru daudz maksāt, bet cilvēks labāk vispār nestrādā. Puse darbinieku ir pensionāri, nerunājot par speciālistiem, kuru nav. Kvalificētu metinātāju vai santehniķi atrast ir neiespējami,» pieredzējis V.Labanovskis.
Strādā pircējam
Atbalstot vietējos tirgotājus, viņš arī ikdienā iepērkas Jelgavas tirgū, lielveikalos iegriežoties minimāli. «Kāpēc mums ar saviem trūcīgajiem līdzekļiem jābaro ārzemju kapitālisti, paturot galvā, ka mums ir slikti ar skološanos, slikta veselība, sliktas ielas? Nākot uz tirgu vai kādu mazo veikaliņu, mēs sildām vietējo ekonomiku, dodam iespēju nopelnīt vietējam zemniekam, ražotājam vai tirgotājam. Par to liela daļa neiedomājas. Vai tas mūsu dzīves ritms ir tik straujš, ka atliek laika vienreiz nedēļā ieskriet lielveikalā un pielādēt ratus ar visu, ko vajag un nevajag?» jautā tirgus vadītājs. «Tirgus būšana ir interesanta, bet tas nav viegli. Protams, kremt visas nebūšanas, kas mums neļauj mierīgi dzīvot un attīstīties. Strādāšu, kamēr man būs interesanti. Kā misiju izjūtu strādāt pircējiem, lai viņi būtu apmierināti, tāpat vienmēr palīdzēšu un aizstāvēšu savus tirgotājus,» tā V.Labanovskis.
Kā vērtējat tirgus pārcelšanos?
Tirgotāja
Saimniece ir pret. Viņa tirgū ir jau 20 gadu – viņai te sava vieta, kas ir ideāla, savi klienti. Jaunajā tirgū iespiedīs pāris kvadrātmetros. Noteikti tur būs augstāka nomas maksa, šeit jau ir pietiekami augsta.
Tirgotājs
Doma par pārcelšanos man nepatīk – šeit ir pierasts, sava vietiņa mīļa. Labāk būtu, ja varētu sakārtot veco tirgu – vieta ir ļoti laba, visi pieraduši. Mums ir pastāvīgie klienti, kas nāk katru gadu, veic pasūtījumus. Cits citu pazīstam, bet tur – kādā vietā ieliks, tādā būs jādzīvo. Nomas maksa arī droši vien būs augstāka. Visi domā, ka mums te bizness iet no rokas, bet tā nemaz nav. Citreiz nostāvi divas nedēļas, neviens neko nenopērk. Ja dienā atnāk viens pircējs, tas jau ir labi. Labi, ka man ir darbs, šeit tikai piepelnos. Runā, ka blakus jaunajam tirgum cels lielveikalu, nezinu, kā tad būs. Visur ir savas haizivis.
Arvīds, apģērbu tirgotājs
Labāk, lai tirgus paliek šeit – man tuvāk mājām, tā vajadzēs braukt cauri visai pilsētai. Nezinu, cik būs jāmaksā par vietu, noteikti divas trīs reizes vairāk. Domāju, pircējiem arī būtu labāk, ja tirgus paliktu tuvāk centram. Ja blakus cels lielveikalu, tad mūsējiem tur vairs nebūs ko darīt. Man krekls maksā divus eiro, veikalā 12 – nelabi paliek, kāda starpība, bet nekas labāks jau tur nav. Esmu pensionārs, ja neies, metīšu mieru. Arī tagad nekāda lielā peļņa nesanāk, bet par velti cilvēki te ziemā nesalst. Vasarā ir vieglāk. Tirgus dod vietu, bet tās būdas jau ir vecas. Nojumi taisīju pats no saviem materiāliem. Ar pircējiem arī švaki, pa četriem gadiem daudz mazāk palikuši. Darbadienās pavisam slikti, sestdien, svētdien cilvēku ir vairāk. Alga ir tik, cik pats nopelnu, citreiz vēl pielieku no pensijas, lai sanāktu.
Hannelore Strautiņa, stādu tirgotāja
Es noteikti tirgotos arī jaunajā vietā, man nebūtu nekādu pretenziju, pat tuvāk mājām sanāktu. Būs jaunas konstrukcijas, skaistāk. Nomas maksa gan augs. Noiets jau noteikti būs tāds pats, cilvēki tāpat nāks uz tirgu. Šurp braucu kādus 25 gadus, audzēju kāpostu, tomātu, puķu stādus, man ir savi pircēji. Runā, ka jaunajā vietā nekā laba nebūs, bet es tā negribētu teikt. Blakus atradīsies gan autoosta, gan stacija – dzīvība būs.
Dace Sviķe, pircēja
Slikti, jo tālu no pilsētas centra. Regulāri braucu uz tirgu no Garozas pēc svaigas gaļas, pārējo var veikalā atrast, bet man tas būtu neizdevīgi. Vēl sliktāk, ka autoostu pārcels prom no centra.
Verners Geršebeks, pircējs
Man nav nekādu pretenziju. Vienalga, kur iepērkos, – pie stacijas vai te. Dzīvoju pie Ledus halles, uz tirgu braucu ar mašīnu. Vienīgi tad nezini, kur apstāties. Sestdienās, svētdienās reizēm izriņķojies, kamēr atrodi vietu. Nav problēmu paiet gabaliņu kājām, bet aizbrauc viņā pusē, tur arī visas ieliņas pilnas. Ceru, ka jaunajā vietā būs labāk.
