No Saksijas-Anhaltes pilsētu mazajām ieliņām līdz degunradžiem safari parkā.
Aptuveni desmit procentu no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem kādā pirmsjāņu aptaujā atzina, ka svētku brīvdienas izmantos, lai dotos ceļojumā. Tiesa, bija minēts, ka no šiem desmit procentiem lielākā daļa ir nelatvieši. Pie pēdējiem mūsu ģimene gan nepieder, bet arī mēs dažas brīvās dienas izlēmām izmantot ātram izbraucienam uz Vāciju.
Mūsu mērķis bija iecienītais safari parks «Serengeti» Hodenhāgenā. Nelielajā ceļojumā gribējās īstenot arī tik pragmatisku mērķi kā iepirkšanās, tāpēc naktsmītne tika izvēlēta nosacīti pa vidu posmā starp Berlīni un atrakciju parku.
Mazo pilsētiņu šarms
Vācijā būts neskaitāmas reizes, tomēr kā jebkurā valstī – jo vairāk to apciemo, jo vairāk interesanta uzzini. Atklājums šajā braucienā bija Saksijas-Anhaltes reģions. Atrazdamies salīdzinoši netālu no valsts galvaspilsētas, tas pārsteidz ar šarmantām lauku teritorijām un burvīgām mazām pilsētiņām, kurās cita pie citas vijas ielas ar īsteni seniem namiem.
Šajā Vācijas federālajā zemē ietilpst kādreizējā Anhaltes hercogiste un tā Saksijas karalistes daļa, kas atbalstījusi Napoleonu un tāpēc par sodu pēc Vīnes kongresa (1815. gadā) tika iekļauta Prūsijā, līdz ar to kļūstot par Prūsijas provinci.
Pēc Otrā pasaules kara Saksiju-Anhalti okupēja padomju spēki, un 1949. gadā tā tika iekļauta VDR sastāvā. Brūnogļu atradnes veicināja strauju rūpniecības attīstību. Pirmo reizi Saksijas-Anhaltes zeme izveidota 1947. gadā, taču pēc pieciem gadiem tā likvidēta. Par federālo zemi šis apgabals kļuva 1990. gadā. Saksijas-Anhaltes galvaspilsēta ir Magdeburga.
Apmetāmies pie nelielās Štendalas, kurai caurbraucot jau pirmajā reizē pamanām slejamies vēsturisku torni. Dodoties vakariņās, izstaigājam pilsētas nelielās ieliņas, priecājoties par vecajiem namiem, kas saglabājušies.
Vakariņās kārtējo reizi pārliecināmies, ka vācieši mīl tās ieturēt ārpus mājas. Pat ja pamatīgajā karstumā, kas negrib atkāpties arī vakarā, ēst pārāk negribas, viņi atnāk uz vietējo krodziņu vai restorānu vismaz nobaudīt glāzi auksta alus vai kafiju ar kūciņu.Pāris kilometru attālumā no Štendalas ir vēl viena burvīga pilsēta – Tangerminde, kuru apmeklēt mums iesaka naktsmītnes saimniece. Braucot garām pa lielceļu, lielā attālumā jau redzami šīs pilsētas baznīcu torņi.
Tangerminde atrodas Tangeres un Elbas satecē. Tūrisma ceļvedis vēsta, ka strauju uzplaukumu tā pieredzējusi viduslaiku periodā. Gadsimtiem ilgi Tangerminde bijusi Brandenburgas markgrāfu rezidence. Skaists ir gotiskais rātsnams. No 1430. gada ir saglabājies oriģinālais rātsnama austrumu spārns. Rietumu puses spārns ar arkādēm piebūvēts aptuveni 1480. gadā, bet ārējās kāpnes – 19. gadsimtā.
Pie lauvām un žirafēm
Par safari parku «Serengeti» Vācijā bijām dzirdējuši vairākkārt, pat braukuši tam gandrīz garām. Vasaras brīvlaiks un Līgosvētku brīvās dienas likās īstais brīdis, lai turp aizvestu bērnus.
Vīrietis parka kasē mūs pārliecinoši pabrīdina, ka ik pa divām nedēļām parka braucienā krietni tiekot sabojātas privātās automašīnas. Tas neliekas īpaši vilinoši, un nolemjam zooloģiskā dārza daļu apmeklēt ar viņu piedāvāto divstāvu autobusu. Vēlāk gan pārliecināmies, ka vajadzēja izvēlēties otru variantu – braukt ar savu auto, jo pie tiem labprāt nāk klāt parka zvēri, savukārt no lielā autobusa dzīvnieki turas pa gabalu. Izņēmums gan ir kaza pieturvietā, kur autobuss uz desmit minūtēm pasažierus izlaiž paglaudīt aitas, kazas un stirnas. Tikko autobusa durvis atvērušās pie šofera Krisa draudzīgi ielec kaziņa un ārā kāpt nemaz nevēlas.
Braucot garām iespaidīgajiem degunradžiem (Kriss stāsta, ka tie sver apmēram trīs tonnas) noskatāmies, kā privātie auto visai bailīgi virzās pa ceļu garām lepnam degunradzim, kurš, iespaidīgo deguna rotu izslējis, čāpo auto virzienā. Tur pie sabuktētas mašīnas noteikti tikt ir viegli! No paziņu stāstiem zinām, ka pērtiķi savukārt iecienījuši aplauzt automašīnu antenas.
Parks bērniem, protams, ļoti patīk. Aizraujošs liekas gan safari brauciens ar divstāvu autobusu, gan atrakcijas, ko arī iespējams izbaudīt parkā. Īpaši tīkamas vairāk nekā 30 grādu karstumā šķiet tās, kur apmeklētāji tiek atvēsināti ar pamatīgu ūdens šalti.
