Lai astoņu pašvaldību skolotāji martā un aprīlī nepaliktu bez solītā algu paaugstinājuma, trūkstošā nauda būs jāmeklē nevis Izglītības un zinātnes ministrijas «ziemas krājumos», bet gan šā gada valsts budžetā.
Lai astoņu pašvaldību skolotāji martā un aprīlī nepaliktu bez solītā algu paaugstinājuma, trūkstošā nauda būs jāmeklē nevis Izglītības un zinātnes ministrijas «ziemas krājumos», kā apgalvo izglītības un zinātnes ministrs Vītols, bet gan šā gada valsts budžetā. Apmēram skaidrs, cik daudz naudas vajadzēs, bet nemaz nav skaidrs, cik tiks atvēlēts, lai labotu ministrijas kļūdas, algu pielikumu rēķinot. Jo politiskais lēmums pārlieku maz būs atkarīgs no izglītības un zinātnes ministra Vītola, kurš apņemšanos sakārtot izglītības finansējumu visvairāk īsteno kā pašizglītošanos valdības deklarācijā pieteiktās izglītības reformas ietvaros.
Gribot ar vienu šāvienu nošaut pulka zaķu, reformatoriem jātiek skaidrībā, kāpēc lodes trāpījušas pašiem šāvējiem. Premjers Tautas partijas (TP) vārdā, izglītību pasludinot par prioritāti, apgalvo, ka neveiksmēs vainojams nevis Vītols, kas nevienu nepareizu dokumentu neesot parakstījis, bet gan Izglītības un zinātnes ministrijas Finansu departaments. Ierēdņi neesot pareizi sapratuši Vītola 9. maijā parakstīto rīkojumu par algu pielikumu aprēķināšanu pēc tarifikācijas, kurā līdztekus darba stāža, izglītības līmeņa un slodzes parametriem iekļautas izmaiņas pedagogu minimālās algas aprēķinos.
Citādi algu aprēķināšana pēc tarifikācijas ir pretrunā ne tikai ar vispārējās izglītības likumu, bet arī ar reformas pamatprincipu «nauda seko skolēnam», kas nu jau trīs gadus «klejo» pārkārtojumu plānos, lai mudinātu pašvaldības racionālāk izmantot izglītībai atvēlētos līdzekļus.
Ja skolotāju streikos no valsts budžeta «izplēsto» vairāk nekā astoņu miljonu izlietošanas mērķis būtu atalgojuma palielināšana pedagogiem, tas tiešām iekustinātu izglītības problēmu vezumu. Jo vispārējās izglītības kvalitāte galvenokārt atkarīga no skolotāju motivācijas strādāt. To galvenokārt nosaka atalgojums, nevis ministrijas rīkojumi un attiecības ar pašvaldībām līdzekļu sadales jautājumos. Taču reāli iznāk, ka direkciju mērķis līdztekus izglītības kvalitātes celšanai ir ar iespējamām metodēm meklēt finansējumu reformu īstenošanai, kam valsts budžetā līdzekļi nekad neatrodas. Turklāt «saturiskas izmaiņas» skolu programmās ieviesuši vai visi iepriekšējie izglītības ministri un katrs nākamais ministrs atzīst, ka skolās apgūstamo zināšanu saturs no tā īpaši nav mainījies. Jo ačgārnības izglītības finansējumā novērš politiķi, kuriem, kā neviļus viņi paši atzīst, izglītības sistēma nav pārskatāma.
Ja šoreiz kļūdaino aprēķinu gadījumā par galvenajiem grēkāžiem tiek uzskatīti ministrijas Finansu departamenta kalkulatori, jājautā, cik objektīvi ir pašvaldību dati par skolēnu skaitu, skolotāju izglītības līmeni, slodzi un stāžu, pēc kuriem tad arī tika aprēķināts finansējums. Vai politiskie lēmumi par izglītības finansējuma maiņu nodrošina, lai pašvaldības būtu ieinteresētas šādu objektīvu informāciju sniegt, jo vairāk, lai, reformu ieviešot, ministrs pēkšņi nesāktu «pārmodelēt metodes». Turklāt – vietvalžu un nevis sabiedrības ietekmē.
Galu galā, vai nav vienalga – algu pielikums tik un tā būs. Saistībā ar mācību gada pagarināšanu, ko reformatori atmeta reizē ar citiem solījumiem skolotājiem, ik mēnesi ies gan secen kādi desmit lati. Solītās izmaiņas mācību programmā vēl gluži nesen bija nepieciešamas tūlīt, bet nu jau tiek atliktas uz diviem gadiem, kad, kā zina stāstīt TP frakcijas priekšsēdētājs Bērziņš, Vītols būs ticis galā ar saviem uzdevumiem un aprēķinos būs iesaistījušies Bērziņa speciālisti. Citādi politiķi mierina, ka neveiksmes reformās piespiedīs Vītolu ātrāk izšķirties par ministrijas reorganizāciju. Taču, ja reiz pārkārtojumu rezultāts ir atkarīgs no atsevišķiem naudas meklēšanas gadījumiem, nevis no reformas pamatprincipiem, reorganizācija būs garantija vien Vītola palikšanai savā krēslā. Tad nu arī top skaidrāks, kāpēc visiem iepriekšējiem izglītības ministriem, Goldi ieskaitot, tik ļoti trūcis drosmes un uzņēmības.
