Projektam finansējumu plānots piesaistīt 2018.– 2019. gadā.
Iecerētā Ziemeļu pārvada būvniecības projekts ir stadijā, kad tiek gaidīts ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Komplicētā projekta ceļā stājušies dažādi apgrūtinājumi – gan ES finansējuma piesaiste, gan izbūves teritorijai piegulošo īpašumu iegāde. Grūtāk risināma izrādījusies situācija ar Lielupes palienes pļavu vērtību saglabāšanu. Par to, kā pilsētas attīstības prioritātēm nekaitēt unikālām dabas vērtībām, spriež vēl joprojām.
Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte stāsta – ja viss rit savu gaitu un naudas piesaiste tiks īstenota, tilta izbūvi varētu sākt 2020. gadā. «Mēs iepērkam konsultantu ārpakalpojumus, kas veiks šo procedūru. Ir parakstīts līgums ar SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru. Procedūra ir gana ilga un sarežģīta. Apmēram gads ir rēķināts līdz atzinumam, vai šī būvniecības iecere būs atbalstīta un ar kādiem nosacījumiem. Tikai tad, kad atzinums tiks saņemts, būs iespējams sākt projektēšanu. Tilta būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības konkurss tiks sludināts no jauna. Informācijai – tilta pār Daugavu Jēkabpilī projektēšanas izmaksas ir 520 000 eiro. Mūsu tilts plānots par aptuveni 300 metriem garāks, tādēļ lēšam, ka izmaksas varētu būt ap 800 000 eiro tikai projekta izstrādei. Šis noteikti būs Eiropas mēroga projektēšanas pakalpojuma iepirkuma konkurss,» skaidro G.Osīte.
Pašlaik jau iegādāti arī būvniecības teritorijai nepieciešamie īpašumi. Galvenokārt tie bijuši perspektīvās Atmodas ielas trasē, kas ir viens no Ziemeļu apvedceļa posmiem. Iegādāti trīs īpašumi, un līdz ar to domē skaidro – var teikt, ka trase ir atbrīvota no privātīpašumiem.
Tilta aptuvenās izmaksas – 32 miljoni eiro
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja neslēpj, ka galvenais motīvs Ziemeļu pārvada projekta virzībai, ir tieši finansējuma piesaistes iespējas. «Manuprāt, agrāk tas bija galvenokārt finansējuma jautājums un arī aktualitāte nebija tik liela. Pašlaik skatoties uz pilsētas lidlauka teritoriju – tā ir zona, kas pilsētas attīstībai ir vitāli nepieciešama. Tur mēs varam izvietot jaunas ražotnes, loģistikas uzņēmumus. Attiecīgi jārūpējas, lai teritorija 500 hektāru platībā būtu nodrošināta ar atbilstošu infrastruktūru,» skaidro G.Osīte.
Pēc skiču risinājumiem tiek lēsts, ka tilts varētu izmaksāt ap 32 miljoniem eiro. Projektam finansējumu plānots piesaistīt 2018.–2019. gadā atbilstoši iespējamai Eiropas struktūrfondu finansējuma pārdalei. Precīzāk, no Kohēzijas fonda Specifiskā atbalsta mērķa pasākumam pieejamā finansējuma. Pašlaik 37 miljoni eiro pieejami astoņām lielajām pilsētām. Šīs pilsētas jau vienojušās, ka par pieejamiem līdzekļiem tiks īstenoti nelielāki (līdz 10 miljoniem) projekti. Par Jelgavai paredzēto iespējamo finansējumu 6,28 miljonu apmērā plānots pārbūvēt Loka maģistrāli posmā no Aviācijas ielas līdz pilsētas robežai. Ja minētajam Specifiskajam atbalsta mērķa pasākumam 2018.–2019. gadā tiks papildus piešķirts Kohēzijas fonda finansējums, varēs tikt īstenoti arī lieli projekti – Daugavpilī, Jēkabpilī un arī Jelgavā iecerētais tilts.
Ietekme dabas lieguma teritorijā
Paužot Latvijas Dabas fonda viedokli, tā padomes locekle botāniķe Lelde Eņģele «Ziņām» skaidro: «Iecerētā tilta būvniecība pāri Lielupei un Pils salai ietekmēs tur izveidoto «Natura 2000» teritoriju. Būtiskākās iespējamās ietekmes ir aizsargājamo zālāju biotopu iznīcināšana būvniecības vietā, putnu sugu dzīvotņu fragmentācija, kā arī tilta un satiksmes radītais traucējums ligzdojošajiem un migrējošajiem putniem. Jāņem vērā, ka dabas liegums «Lielupes palienes pļavas» ir īpaši nozīmīgs bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā visā Zemgalē, kas ir Latvijas intensīvākais lauksaimniecības reģions, un maz ticams, ka tajā varēs atrast līdzvērtīgu vietu, lai kompensētu tilta būvniecības ietekmē iznīcinātās biotopu un sugu dzīvotņu platības. Ietekme būs arī uz Pils salas zirgu populāciju, kas ir nozīmīga zālāju apsaimniekošanā un kam labvēlīgi apstākļi jānodrošina arī tilta būvniecības gadījumā. Būvniecības laikā var tikt ietekmēta daudz plašāka teritorija nekā tilta aizņemtā platība. Tāpat pārvada būvniecības gadījumā tiktu būtiski izmainīta Pils salas un Jelgavas ainava, kurai pašai par sevi piemīt kultūrvēsturiska vērtība.»
Botāniķe iesaka ietekmes uz vidi novērtējuma laikā vispusīgi un kvalitatīvi izvērtēt iespējamās ietekmes un alternatīvas to mazināšanai. Tostarp rūpīgi jāizvērtē arī tilta būvniecības ekonomiskais pamatojums un ieguvumi pilsētas attīstībai salīdzinājumā ar dabai nodarītajiem zaudējumiem. Būtu jāvērš uzmanība uz to, vai Latvijas kontekstā šī projekta īstenošana ir prioritāra. Svarīgi, lai ietekmes uz vidi izvērtējumā tiktu analizētas reālas alternatīvas ietekmju mazināšanai, tostarp arī tilta konstrukciju risinājumos, piemēram, neparedzot tilta balstu būvniecību uz salas vai paredzot tuneļa būvi. Pēc speciālistes teiktā, pētījuma kvalitāte ir ļoti svarīga ne tikai Pils salas dabas vērtību aizstāvjiem, bet arī tilta būvniecības ierosinātājiem, jo visi turpmākie lēmumi par tā celtniecību izrietēs no ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma un Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma par šo ziņojumu.
65 zirgu ganāmpulka liktenis
Savvaļas zirgu ganāmpulka uzraugs Lielupes palienes pļavās Einārs Nordmanis neiebilst pret pilsētas attīstību, taču tikai tādā gadījumā, ja netiek iznīcinātas unikālas dabas vērtības un nodarīts kaitējums savvaļas zirgiem, kuri šo gadu gaitā kļuvuši par neatņemamu Pils salas sastāvdaļu. «Es neiebilstu pret pilsētas attīstību un to, ka Ziemeļu šķērsojums varētu būt vajadzīgs. Cita lieta – kādas ir prioritātes? Cik daudz mēs varam upurēt? Loka maģistrāles ceļš atduras pret salas šaurāko vietu. Šāda apjoma objektam nepieciešamais būvlaukums būs vairākus hektārus liels, tātad tā būs slēgtā zona, teritorija faktiski tiks fragmentēta. Lai kvalitatīvi salu apsaimniekotu – pļaušana un noganīšana –, lai 65 zirgu ganāmpulks ganītos no salas viena gala līdz otram, visam ir jābūt vaļā. Būtiski ir arī tas, ka būvniecība nav viena gada pasākums. Smagās būvtehnikas darbība lieguma teritorijā vairāku gadu garumā noteikti nebūs tam labvēlīga. Un zirgi nebūt nav pļavas galvenā un vienīgā vērtība. Būtībā tie ir darbā un strādā par zāles pļāvējiem. Deviņdesmit hektāru plašās salas unikālās vērtības ir bioloģiskā daudzveidība un reto putnu sugu ligzdošanas vietas. Turklāt šī teritorija jau gadsimtiem ir Jelgavas plaušas,» uzskata E.Nordmanis. Viņaprāt, runājot par Ziemeļu šķērsojumu, labākais risinājums būtu tuneļa izbūve, kas izmaksātu dārgāk, taču tā uz visiem laikiem saglabātu palieņu pļavu vērtības. Būvējot tiltu, nepieciešama pārdomāta trokšņu slāpēšanas sistēma. Kā alternatīvu risinājumu būvniecības periodā E.Nordmanis uzskata pagaidu tiltu pāri Driksai, pa kuru smagā tehnika varētu piegādāt būvmateriālus.
Kompromiss starp attīstību un dabu
Arhitekts Ivars Šļivka stāsta, ka tilta skices ir tikai idejiskais pamats «Natura 2000» teritorijas kontekstā. No šīs teritorijas statusa radušies arī arhitekta komandas konkrētie risinājumi. «Pirmkārt, lai pēc iespējas mazāk tiktu izmantoti balsti. Otrkārt, tā kā tilta posms ir lieguma teritorijā, iespējams izmantot plastikāta prettrokšņu sienas lielā augstumā. Tā tiktu aizturēti trokšņi, netraucējot salas dzīvei,» stāsta I.Šļivka. Arhitekts atklāj – ja šī nebūtu «Natura 2000» teritorija, bet jebkura cita, tilts tiktu veidots citādi. «Mūsu ideja bija radīt ne tikai utilitāru tiltu, kurš atrisinātu transporta problēmas, bet arī tādu vides objektu, kas varētu kalpot kā īpašs Jelgavas simbols,» teic I.Šļivka.
Sabiedriskā apspriešana saistībā ar Ziemeļu pārvadu bija viena no plašāk apmeklētākajām un nopietnākajām sēdēm Gunitas Osītes darba pieredzē. Viens no tā būvniecības argumentiem – tilta iecere pilsētas attīstības plānos ir jau no 1959. gada. «Ja skatāmies, kad tapusi «Natura 2000» teritorija, tad ideja par tiltu ir krietni vecāka,» skaidro G.Osīte.
Pagājušajā gadā pašvaldība pasūtīja perspektīvā tilta skiču izstrādi. Tika veikts inženierģeoloģisko apstākļu raksturojums, izstrādāti arhitektūras un tehniskie risinājumi, kas ietver krasta balstu, starpbalstu, laiduma un tilta brauktuves konstrukciju risinājumus. Tāpat tika risināti krasta balstu stiprinājumi un veikta katra skiču varianta koptēla ainavas analīze no raksturīgākajiem skatpunktiem pilsētvidē. Izstrādāti arī norādījumi tehniskā projekta izstrādei un tilta būvniecībai. Vienlaicīgi sniegti ekspertu atzinumi par katra skiču varianta būvniecības un ekspluatācijas (paredzētās darbības) ietekmi uz bezmugurkaulnieku faunu, zivju resursiem, aizsargājamo vaskulāro augu sugām, mežu un zālāju biotopiem, ornitofaunas izpēti un iespējamo ietekmi uz raksturīgo ainavu.
Skiču variantu izstrādes, tajā skaitā ekspertu pētījumu, izmaksas bija 33 tūkstoši eiro. «Izvēlējāmies arī iespējamo risinājumu (vienu no variantiem), uz kura bāzes tiks veikts arī ietekmes uz vidi novērtējums. Šobrīd skiču varianti sniedz vizuālu priekšstatu par perspektīvo tiltu, taču galīgos arhitektoniskos un tehniskos risinājumus noteiks tehniskais projekts. Šobrīd ir doma gan par prettrokšņu sienām, gan par to, ka tilts starp Lielupi un Kalnciema ceļu tiks veidots uz balstiem, nevis uzbērumā, tādējādi nefragmentējot pļavas. Mēs maksimāli domājam par to, kā atrast vislabāko kompromisu starp attīstību un dabas aizsardzību,» apliecina G.Osīte.
