Ar satraucošu rezultātu noslēdzies Digitālās drošības alianses (DDA) sociālais eksperiments, kura laikā cilvēkiem uz ielas piedāvāts ievadīt savu paroli programmā, kas it kā pārbauda tās drošumu. Vairāk nekā 30 procentu cilvēku piekrituši un paroli ievadījuši, tā pakļaujot sevi potenciālai krāpšanai.
«Rēķinājāmies, ka būs cilvēki, kas steigā un aiz ziņkāres neaizdomāsies, taču šis jau ir bīstams rādītājs. Tas nozīmē, ka trešā daļa sastapto apdraud savu naudu un personīgos datus. Eksperiments uzrādīja vēl kādu negatīvu tendenci – starp vieglprātīgajiem ir daudz jauniešu, tātad skolas un vecāki nestāsta, ka parole ir kā intīma detaļa, kuru nedrīkst nevienam uzticēt,» akcentē DDA vadītāja Sanita Igaune.
Eksperimentā, kurā tika iesaistīti vairāk nekā 330 cilvēku, novērots, ka īpaši bieži tieši draugi mudina ievadīt un pārbaudīt paroli. Bijis pat gadījums, kad paši eksperimenta dalībnieki atklājuši, kā izkrāpuši naudu internetā no kādas videospēles spēlētājiem, izmantojot cilvēku uzticēšanos. Kopumā no uzrunātajiem 37 procenti piekrita ievadīt savu paroli, bet 63 procenti – atteicās.
Sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers skaidro: «Bieži krāpnieki izmanto «ja nerīkosies tūliņ, tad zaudēsi miljonu» principu, steidzinot un liekot izdarīt absurdas izvēles pat apdomīgajiem. Otrs princips ir autoritātes iegūšana, izmantojot svešu vai izdomātu identitāti – no populārām bankām un tirgotājiem līdz pat valsts iestādēm. Trešais princips – «spiest uz jūtām», jo emocionāli piesātinātos brīžos esam gatavi riskēt vairāk. Reizēm krāpnieki izmanto visus šos elementus kopā. Tāpēc vienmēr visu vajag izpētīt bez steigas un vēsu prātu.»
Arī Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis apstiprina, ka banka nekad nejautātu internetbankas vai karšu datus: «Nav noslēpums, ka krāpnieki reizēm pielāgo savu sūtījumu vai interneta vietņu nosaukumu, logo vai dizainu banku izskatam. Tāpēc cilvēkiem jāatceras, ka bankas nekad nelūgs caur e-pastiem vai uz ielas kaut kur ievadīt paroles vai kodus. Ja rodas šaubas, piezvaniet uz savu banku un konsultējieties – tā būs visdrošāk.»
DDA sociālais eksperiments tika īstenots trīs dienas maijā, garāmgājējiem piedāvājot pārbaudīt paroles drošumu. Pēc tam cilvēkiem tika atklāts aktivitātes mērķis un izskaidroti drošas digitālās uzvedības principi. Eksperimentā piedalījās 332 respondenti, no kuriem 123 piekrita ievadīt paroli, bet 209 atteicās.
Katrs trešais Latvijas interneta lietotājs apdraud savus datus un naudu
DDA un kompānijas «Gemius» aprīlī veiktā 500 interneta lietotāju aptauja atklājusi, ka katrs trešais Latvijas interneta lietotājs paroles pieraksta uz lapas, bet septiņi procenti iedzīvotāju visiem interneta profiliem lieto tikai vienu paroli.
«Tie ir cilvēki, kas apzināti ārā durvīs atstāj savas atslēgas, kā arī lieto vienu slēdzeni savam seifam, guļamistabai, bērnistabai, darbavietai un grāmatvedībai. Tas ir tiešs digitālās naudas un personas datu apdraudējums, kas var kaitēt visai ģimenei,» bīstamo tendenci komentē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.S.Igaune norāda, ka cilvēki paši savu bīstamo uzvedību neapzinās, jo gandrīz 40 procentu no tiem, kas visur izmanto vienu paroli, uzskata, ka, lietojot internetu datorā, drošības prasības ievēro vienmēr.
M.Bičevskis vērš uzmanību uz vēl kādu bīstamu pētījumā atklātu faktu: «65 procenti no tiem, kas visas paroles glabā pierakstītas telefonā, atzīst, ka ļoti reti ievēro drošības prasības, kad tur lieto internetu un aplikācijas. Tas nozīmē, ka neapzināmies, ka mobilais telefons ir arī naudas maks un personīgo datu glabātājs, kas, nonācis nepareizās rokās, var iztukšot mūsu kabatas un radīt pamatīgus sarežģījumus pašiem, ģimenei un darbavietai.»
Ieteikumi drošai darbībai internetā
1. Nekādā gadījumā nepieraksti paroles! Ieteicams tās atcerēties no galvas, šifrējot vai veidojot pēc sev zināma algoritma, piemēram, izmantojot tikai sev zināma teiciena vārdu pirmos burtus un pievienojot skaitļus.
2. Katram interneta profilam izmanto citu paroli.
3. Maini retāk, tā vietā labāk lieto garas un sarežģītas paroles, kurās kombinēti vārdi, skaitļi, atstarpes.
4. Lieto paroles arī savam mobilajam tālrunim.
5. Nekad nevienam nedod savas paroles. Arī ģimenes locekļiem.
70 % Latvijas interneta lietotāju nepamanītu no konta pazudušu naudu
Septiņi no desmit Latvijas interneta lietotājiem nepamanītu, ka no viņu konta nozūd nauda. Katrs trešais interneta lietotājs paroles joprojām glabā pierakstītas uz lapas vai blociņā. Katrs desmitais Latvijas interneta lietotājs pat nezina, kā savā datorā atjaunot antivīrusu programmu. Vienlaikus lielākā daļa uzskata, ka digitālajā vidē viņi ievēro drošības prasības. Tā secināts kompānijas «Gemius» veiktajā pētījumā.
Lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem labāk izprast drošas uzvedības pamatprincipus internetā, DDA kopā ar Latvijas Komercbanku asociāciju un «Swedbank» īsteno informatīvo kampaņu «Internetā dari kā dzīvē».
«Digitālajā vidē cilvēkiem zūd piesardzība, viņi uzticas svešiniekiem, neuzmanīgi izturas pret savām parolēm, naudu un personīgo informāciju. Taču pamatprincips ir vienkāršs – internetā dari kā dzīvē. Ja netici princim uz ielas, kurš sola miljonu, netici viņam arī internetā. Ja māju aizslēdz ar kārtīgu atslēgu, ko nedod citiem, arī savas digitālās mājas neturi vaļā kā laidara vārtus. Ja never vaļā visus maisiņus, kas mētājas uz ielas, tad never nezināmus sūtījumus, saites vai pielikumus arī internetā,» skaidro DDA vadītāja Sanita Igaune.
Pieci pašaizsardzības pamatlikumi internetā
1. Netici e-pastiem, kuros sola bagātību vai lūdz palīdzību, prasot bankas kartes vai internetbankas datus.
M.Bičevskis norāda, ka pēdējos gados sakarā ar tehnoloģisko progresu strauji attīstījušies digitālo norēķinu pakalpojumi, bet līdz ar tiem arī ļaunprātīgi uzbrukumi šajā vidē: «Mūsu paradumi mainās – 2000.gadā 80 procentu no visiem maksājumiem veikti Latvijas banku filiālēs papīra maksājuma uzdevumu veidā, bet šogad tādu būs mazāk nekā trīs procenti. Latvijas bankās ir 1,4 miljoni internetbankas lietotāju, bet arī tā jau drīz būs pagātne un mēs skaitīsim mobilo aplikāciju lietotājus. Atbilstoši paradumiem mainās arī banku pakalpojumi, kas ikdienu padara krietni ērtāku, bet vienlaikus mums ir jāievēro virtuālās vides drošības noteikumi. Pats pamats – lietot drošas paroles, legālas un drošas programmas un antivīrusus, kā arī atcerēties, ka telefons ir arī dators un daļa no mūsu privātās dzīves.»
2. Tava parole ir kā zobu birstīte. Tikai tava, un to nedod lietot pat ģimenei.
«Banka rūpējas par drošām durvīm, kas sargā klientu naudu – par internetbankas drošību. Savukārt cilvēkam pašam jārūpējas par atslēgām – internetbankas un bankas karšu parolēm. Jāatceras: paroles zini tikai tu pats, esi uzmanīgs pret visu ienākošo informāciju un, ja notiek kas aizdomīgs, – ziņo bankai!» «Swedbank» Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis aicina iedzīvotājus rūpīgāk sargāt savus internetbankas piekļuves datus.
3. Neatver nezināmus sūtījumus, saites vai pielikumus, par kuru izcelsmi neesi simtprocentīgi drošs. «Noziedznieki vienmēr meklē vieglāko ceļu labuma gūšanai, un tam internets ir ļoti labvēlīga vide. Vairums krāpnieku neveido sarežģītas shēmas, bet izmanto interneta lietotāju neuzmanību, viešot šķietamu uzticību. Piemēram, krāpnieciskajos e-pastos izmantojot gan publisku, gan privātu organizāciju identitāti. Tieši tādēļ cilvēkiem īpaši kritiski jāizvērtē e-pasti ar aicinājumiem veikt jebkādus darījumus ar naudu. Savukārt pašām organizācijām rūpīgi jāsargā savu klientu kontaktinformācija,» atgādina A.Rinkevics.
4. Nedalies internetā ar bildēm un tādu informāciju, kuru nerādītu svešiniekam uz ielas.
«Cilvēkiem nav nepieciešamas īpašas digitālās vides uzvedības prasmes, jo internetā ir spēkā tie paši drošības ieteikumi, kas reālajā dzīvē. Vienīgi jāpatur prātā, ka virtuālajā vidē «izlietu ūdeni ne tik nesasmelsi»: ja privāta fotogrāfija vai personas dati tur ir nokļuvuši, tas ir uz palikšanu. Tāpēc aicinu pirms informācijas publiskošanas vienmēr apdomāt divreiz, vai tā ir nekaitīga gan tev, gan tuviniekiem,» skaidro Latvijas sociālā tīkla draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.
5. Izmanto tikai licencētas oficiālās datorprogrammas un antivīrusu programmas un veido datu rezerves kopijas.
«CERT.LV» IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis iedzīvotāju uzmanību vērš uz izspiedējvīrusiem, kas pēdējā laikā sarosījušies arī Latvijā: «No izspiedējvīrusiem vissmagāk cieš cilvēki, kuri neveido rezerves kopijas. Ja laikus ir saglabāta failu rezerves kopija ārējā cietajā diskā vai mākonī, šifrējošā izspiedējvīrusa uzbrukums nav tik sāpīgs un nav jāsatraucas par datu atjaunošanu. Ja rezerves kopiju nav, būs ģimenes fotogrāfijas, dokumenti, filmas vai mūzika, kurus atgūt vairs nevarēs.»
