«Dārzu iekopt sākām ļoti sen, bet ne jau ar domu, ka šeit kādreiz būs cilvēkiem apskatāms daiļdārzs,» stāsta Aivars Klūga. Viņš kopā ar kundzi Ženiju, asistējot ģimenes mīlulei sunītei Bučai, ik brīvu brīdi velta sava dārza kopšanai, uzlabošanai un apčubināšanai.Klūgu dārzs ir viens no astoņiem objektiem, ko sestdien, 9. jūlijā, Dobelē apmeklēs Puķu draugu saieta viesi.
Braucot pēc desām, iepazīst dārzus
«Kad sākām veidot dārzu, te bija kartupeļu un kāpostu vagas, saplēstas siltumnīcas,» Aivars raksturo iesākumu. Sieva iebilst, ka tik traki jau nav bijis, tomēr kopējo situāciju pirms gadiem trīsdesmit raksturojot gan. Iekopšanas darbi sākti pamazām, vispirms apstādot un ierīkojot dobes tuvāk mājām. «Braukājām ekskursijās uz Lietuvu, arī pēc desām turp braucām. Tāda tolaik bija realitāte, pie mums veikalos tās nebija nopērkamas. Pa ceļam apskatījām kādus tūrisma objektus. Tur jau toreiz bija skaisti dārzi ierīkoti. Tirgoja arī stādus. Protams, mēs arī kaut ko vienmēr nopirkām un tā pamazām aizrāvāmies,» atmiņās kavējas Ženija.
Abi saimnieki, kā paši saka, ir mežinieki, pieļaujot, ka profesija kaut kādā mērā arī ietekmējusi patiku pret kokiem un augiem. Par dārza veidošanas pirmsākumiem uzskatāmi astoņdesmitie gadi. Tolaik ģimenes īpašumā iegūta arī automašīna, kas deva iespēju pašiem doties iegādāt stādus kokaudzētavās un citās saimniecībās.
Apmeklētāju uzņemšana Klūgu ģimenes dārzā sākusies pavisam nejauši. Tūristi viesojušies kaimiņos iekoptajā daiļdārzā un sākuši interesēties arī par blakus dārzu. Ženija atceras: «Sākumā mums bija iekopts tikai neliels stūris. Likās, kā es tādu mazumiņu rādīšu, un pamazām paplašinājām.» Ja tā var teikt, daiļdārza tapšanā palīdzējusi arī reforma darbavietā 2008. gadā, kad Ženija zaudējusi darbu un sava prieka pēc ķērusies dārza ierīkošanai klāt vēl aktīvāk. «Ekskursanti dod stimulu turpināt un veidot dārzu vēl skaistāku,» vienprātīgi atzīst saimnieki.
Neizkāpj no autobusa
Kad Dobeles apkārtnes tūrisma informācijā parādījies arī Klūgu ģimenes daiļdārzs, ekskursantu skaits krietni audzis. Lielākoties tūristi – gan individuālie braucēji, gan grupas – savu vizīti piesaka, piezvanot saimniekiem. «Gadās arī tā, ka paskatos pa logu – dārzā klīst bariņš cilvēku,» stāsta Aivars.
Cilvēku interese par apskatāmo objektu mēdz būt dažāda. No lielā autobusa grupas vienmēr būšot kāds īstens entuziasts, kuru interesē viss ar dārzkopību saistītais, tāpat ir arī tūristi, kas nemaz neizkāpj no autobusa, lai apskatītu iekopto dārzu. Savukārt individuālie ekskursanti parasti ierodas, jo viņus patiešām aizrauj dārzkopība.
Runājot par lielāko lepnumu dārzā, saimnieki atzīst – tie mainoties ik pa laikam. «Tagad esmu aizrāvusies ar peonijām. Šīs puķes tāpat kā flokši atkal nākušas modē. Kādu brīdi ļoti patika un centos saaudzēt sīkziedu begoniju šķirni ‘Beluga orange’. Vienu tādu man uzdāvināja – apčubināju, iestādīju, nākamajā gadā jau sadalīju trijās, un tā arvien vairāk. Liela noņemšanās vajadzīga – jau februārī nesu ārā no pagraba, visas stādu zemītē podos, tos lieku kastēs. Kastītes nonāk istabās uz palodzēm. Visas palodzes ir nokrautas ar kastītēm, un mājās pašiem vairs vietas nav! Tā līdz aprīļa vidum, kad puķes varu nest ārā uz siltumnīcu,» stāsta saimniece. Protams, dārzkopības mīļotājiem neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir sekošana līdzi laika prognozei – ja tiek izziņotas salnas, saimnieki dodas jutīgākos augus pasargāt ar agroplēvi.
Apmeklētājus visvairāk interesē tieši ziedošie augi – ja nezied, pat lieliem retumiem mēdz paiet garām, tos nemaz nepamanot. Saimnieki atzīst – tas loģiski, jo, lai atpazītu retumus, nepieciešamas papildu zināšanas. Interesants ir arī Klūgu ģimenes novērojums, ka cilvēkiem dārzu apskatīt vislielākā interese ir periodā, kad tas nebūt nav krāšņākais. Pirmie apmeklētāji zvanot jau aprīlī, un interese nenoplok līdz ceriņu ziedēšanai, bet pēc tam, jūlijā un augustā, kad dārzs visskaistākais, tā ir daudz mazāka. «Tas tāpat kā ar zemenēm,» saka saimnieks, «vajag pirmās ogas, pēc tam audzētāji tās var mest pakaļ un nolaist galīgi zemu cenu, nevienam vairs nevajag! Tad gribas ķiršus un vēl kaut ko citu.»
Arī pašiem saimniekiem patīk apceļot citu iekoptos dārzus, apskatīt skaistas vietas. «Pagājušajā gadā bijām Alūksnē uz puķu svētkiem. Iebraucot pilsētā, no kalna pavērās tāds panorāmas skats, ka jālec ārā no mašīnas bildēt – milzīga skaista dobe! It kā nekas sevišķs – leduspuķes sastādītas, bet ainavā izskatījās brīnišķīgi,» par iespaidiem, ko var atstāt glīti apstādījumi stāsta Aivars un Ženija.
Puķu mīļotāji brauks uz Dobeli
Tradicionālais puķu draugu pasākums jau 39. reizi sestdien, 9. jūlijā, pulcēs tuvāku un tālāku Latvijas novadu dārzkopības profesionāļus un amatierus, puķu audzētājus un vienkārši – puķu mīļotājus. Šogad saiets norisināsies Dobeles novadā. Šiem svētkiem īpaši gatavojas dārzu saimnieki, kuri vērs savu lolojumu – skaisto un praktisko dārzu – durvis saieta apmeklētājiem, informē pasākuma organizatori.Latvijas puķu draugi sāks skaistāko dārzu tūri Dobelē un tās tuvumā. Tūres dalībnieki veiks 60 kilometru maršrutu, lai iepazītos ar dārzu daudzveidību un baudītu mazo uzņēmēju mājās ražotos produktus.
Pasākums sāksies ar pulcēšanos un reģistrēšanos pulksten 8 Dobeles tirgus laukumā. Pēc reģistrācijas dalībnieki tiks aicināti organizatoru sarūpētajos vai pašu autobusos, lai dotos dārzu apskates tūrē. Organizatori nodrošina katru autobusu ar zinošu gidu. Dārzu apmeklētājus sagaidīs mūzikas skaņas visas dienas garumā – īpaši sveicieni no Penkules lauku kapelas Skolas parkā Krimūnās un folkloras kopām «Leimaņi» (Dobele), «Dimzēns» (Jelgava), «Zemgaļi» (Līvbērze) Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā «Pikšas» Bērzes pagastā. Pusdienas laikā Dobeles Tirgus laukumā muzicēs pūtēju orķestris «Dobele» un dāmu saksofonu kvartets «N[ex]t Move» no Rīgas. Savukārt Dobeles evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā un Dobeles Amatu mājā būs skatāma izstāde «Ziedi» gleznās un amatu meistaru rokdarbos. Visas dienas garumā būs iespējams apmeklēt vietējo un citu Latvijas novadu stādu, mājražotāju un amatnieku darinājumu tirdziņu.
Pulksten 19 Puķu draugu saieta noslēguma pasākums Tirgus laukumā ar māsu Legzdiņu koncertu un pulksten 20 – Dobeles pilsētas kultūras nama tautas deju kolektīvu koncerts un zaļumballe Dobeles pilsdrupās. Ieeja pasākumā – bez maksas.
Puķu draugu saietā Dobelē apskatāmie objekti
Lazdiņu ģimenes puķu dārzs Auros
Klūgu ģimenes ainavu dārzs Dobelē
Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs «Pikšas»
Z/s «Rūķīšu tēja» iepazīšanās dārzs Krimūnu pagastā
Skolas parks Krimūnās
Štelmaheru ģimenes akmeņu dārzs Dobelē
Beņķu ģimenes ideju dārzs Dobelē
Dārzkopības institūta Pētera Upīša dārzs Dobelē
