Arvīda Spertāla 120 gadu jubilejas priekšdarbos.
Jelgavas kultūras vēsturē 2017. gads ir īpašs – aprit 120 gadu kopš Jelgavas profesionālā teātra dekoratora Arvīda Spertāla dzimšanas, bet viņa dzīve un daiļrade nav iedomājama bez dzīvesbiedres tērpu mākslinieces Margas Spertāles, tādēļ esam iecerējuši nākamajā gadā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sarīkot abiem māksliniekiem un Jelgavas profesionālajam teātrim veltītu izstādi un konferenci, kā arī citus pasākumus.
2014. gadā iznāca mūsu pilsētā dzimušā teātra vēsturnieka akadēmiķa Viktora Hausmaņa apcerējums par profesionālo Jelgavas teātri. Grāmata veltīta tā vēsturei no dibināšanas 1924. līdz slēgšanai 1953. gadā, lielāko uzmanību pievēršot izrādēm, režisoriem un aktieriem, ieskicējot, protams, arī skatuves noformējuma – dekoratora – lielo nozīmi izrāžu vizuālā iespaida radīšanā.
Šoreiz gribas īpaši izcelt abu Spertālu nenovērtējamo nozīmi Jelgavas teātra dzīvē. A.Spertāls sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā kā gleznotājs, taču viņu uzaicināja strādāt teātrī. Piedāvājumu jaunais mākslinieks pieņēma. Sākot darbu, viņš ar Margu devās studiju nolūkā uz Itāliju (tas bija arīdzan abu kāzu ceļojums), kur Niklāvs Strunke iepazīstināja viņus ar moderno itāļu teātri un tā jaunākajām tendencēm, kas saistījās ar futūrismu. Pārbraucis mājās, A.Spertāls ienesa latviešu dekorāciju mākslā jaunas vēsmas – tās saistījās ar konstruktīvu teātra telpas veidošanu. Turpmākajos gados mākslinieks šos skatuves telpas koncepciju attīstīja tālāk, paceldams Jelgavas teātra iestudējumus abu lielo Latvijas teātru līmenī un nereti pārspējot tos.
Arī M.Spertāle pievērsās teātra kostīmiem citādi nekā pārējie mākslinieki. Viņa tos veidoja, gan iedziļinoties vēsturiskā apģērba attīstībā, gan pielāgojot to dekorācijām, kā arī tēla raksturam un aktierim. Tērps kļuva par visas izrādes vizuālā tēla neatņemamu sastāvdaļu.Abu mākslinieku daiļrade ir dziļām saitēm saistīta ar Jelgavu. Jāatceras arī tas, ka A.Spertāla dzimtas saknes meklējamas pavisam netālu no pilsētas – Vircavā, kur Jaunajā muižā par klēts puisi strādāja 1801. gadā dzimušais Jānis. Puisis ar laiku kļuva par Žagatu māju saimnieku un krietni vēlāk par vecvectēvu mūsu dekoratoram Jelgavas teātrī.
1944. gada vasarā karš Jelgavu pārvērta par drupu kaudzi. Līdz ar citām ēkām gāja bojā lieliskais 1910. gadā celtais Jelgavas Latviešu biedrības nams Katoļu ielā, kurā atradās arī teātris. Uguns aprija lielo kostīmu kolekciju, rūpīgi krāto arhīvu. Tas pats liktenis piemeklēja K.Barona ielas 34. namu, kurā dzīvoja mākslinieki Spertāli, iznīcinot visas gleznas, skices, zīmējumus utt. Brīnumainā kārtā paglābies teātra gongs un Latvijas Vēstures arhīvā divas teātra direkcijas protokolu grāmatas un Jelgavas Latviešu teātra biedrības protokoli. Protams, vairāku muzeju kolekcijās ir atrodamas fotogrāfijas, arī kādas vēstules un citi materiāli, taču tā visa ir par maz, lai uzburtu 20.–30. gadu Jelgavas teātra dzīvi.
Lielus brīnumus negaidu, lai gan vienmēr paliek cerība, ka nekad viss nesadeg, allaž kaut kas paliek. Tā arī šoreiz. Veco jelgavnieku nav daudz palicis – vieni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, citus aizsūtīja pie baltajiem lāčiem, palikušie bieži sēdēja krāsmatās, visu iedzīvi pazaudējuši. Un tomēr – varbūt jūsu rokās ir izrāžu programmiņas, fotogrāfijas, vēstules vai kādi citi materiāli, kurus vismaz aizdotu uz izstādi, ja ne nodotu glabāšanā muzejam. Mēs gaidām jūsu atsaucību – nesiet savus materiālus muzejam. Tā darbinieki jūs laipni uzklausīs un pieņems.
