Skolēnu vasaras brīvlaikam uzņemot apgriezienus, izglītības pārvaldes sniegušas ieskatu, kā eksāmenos klājies ne tikai divpadsmito, bet arī devīto klašu skolēniem. «Ļoti labi rezultāti visām skolām ir arī latviešu valodas eksāmenā. Vidējais apguves rādītājs – 62,3 procenti. Pie tam augsts un optimāls sasniegumu līmenis ir 52 procentiem eksāmena kārtotāju. Latviešu valodas eksāmenā 10 balles ieguvusi Elejas vidusskolas 9. klases absolvente Justīne Dižpētere. Viņai bija visaugstākais vērtējums arī angļu valodas un Latvijas vēstures eksāmenā,» uzteic Jelgavas novada Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Eva Fišere.
Ir arī desmitnieki matemātikā
Jelgavas novadā valsts pārbaudes darbus kārtoja 172 9. klašu absolventi, bet astoņi bija atbrīvoti no pārbaudījumiem veselības stāvokļa dēļ.
Vislabākie rezultāti ir svešvalodu eksāmenos. Mazliet vairāk par pusi devītklasnieku bija izvēlējušies angļu valodas eksāmenu, kurā vidējais apguves rezultāts ir 69 procenti, kas ir daudz augstāks nekā iepriekšējā mācību gadā. Turklāt angļu valodas eksāmenā desmit skolēnu (jeb 11 procentu) ieguvuši augstāko vērtējumu. Krievu valodas eksāmenā vidējā apguve ir 70,5 procenti un pieci absolventi ieguvuši 10 balles. «Varam būt gandarīti, ka lielākajai daļai absolventu jeb 70 procentiem svešvalodu eksāmenos ir augsti un optimāli rezultāti,» pauž E.Fišere.
Matemātikas eksāmena rezultāti Jelgavas novadā gan bijuši zemāki nekā pagājušajā mācību gadā – vidēji apguves rādītājs ir 50 procentu. Taču vairākām skolām atzīmes ir ļoti labas (Staļģenes, Kalnciema, Līvbērzes un Elejas vidusskolām). Piemēram, divi absolventi no Staļģenes vidusskolas matemātikas eksāmenā ieguvuši vērtējumu 10.
Vairāki skolēni eksāmenu nenokārtoJelgavā latviešu valodas eksāmenu kārtoja 344 9. klašu skolēni un 133, kuri mācās mazākumtautību izglītības programmās. Izglītojamie pēc izvēles zināšanas pārbaudīja arī vienā svešvalodā – angļu valodā (411), vācu valodā (divi) un krievu valodā (60). Matemātikā eksāmenu savukārt lika 473 devītie, krievu valodu mazākumtautību izglītības programmās – 129, bet Latvijas vēsturi – 472 pamatskolas beidzēji, ziņo pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Tikai atsevišķi izglītojamie, beidzot pamatskolu, saņēmuši nepietiekamu vērtējumu – 3 balles. Angļu valodā tādi bija pieci, latviešu valodā – četri, matemātikā – 13, bet Latvijas vēsturē – pieci skolēni.
