Bezpilota lidaparātiem jeb droniem kļūstot arvien populārākiem, valdība domā, kā ierobežot šo brīvo lidaparātu lidināšanos. Tikmēr paši dronu īpašnieki savās darbībās neko ļaunu nesaskata un teic, ka droni ir vaļaspriekam, nevis spiegošanai. Tomēr, arī savam priekam lidinoties debesīs, ir jāievēro noteikumi. Viena kļūme, un drons var kļūt par bīstamu ieroci.
Lai ierobežotu bezpilota lidaparātus, pieņemti grozījumi likumā «Par aviāciju», kas nosaka – lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģa vai kāda cita veida lidaparāta, kas nav kvalificējams kā gaisa kuģis, piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, izmantojot NBS rīcībā esošos kolektīvos vai individuālos šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, ja tā lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas NBS vajadzībām.
Drauds valsts drošībai
«Tā kā pret bezpilota gaisa kuģiem, kas pārkāpj noteiktos lidojumu aizliegumus, NBS var vērsties tikai militāros objektos, bet šādu bezpilota gaisa kuģu vadītāji (pārkāpēji) atrodas ārpus militārajiem objektiem, ir nepieciešama visaptveroša atbildīgo institūciju iesaiste. Līdz ar to ir paredzēts izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus, tajā skaitā Ministru kabineta noteikumus par institūciju sadarbību bezpilota gaisa kuģa vai kāda cita veida lidaparāta, kas nav kvalificējams kā gaisa kuģis, piespiedu nosēdināšanā vai iznīcināšanā, kā arī incidenta apstākļu noskaidrošanā,» skaidro Aizsardzības ministrija. Jau 2006. gadā pieņemtajos valdības noteikumos «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi» ir noteikts aizliegums bezpilota gaisa kuģiem un citu veidu lidaparātiem, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, veikt lidojumus noteiktā attālumā no militārajiem objektiem un lidlaukiem. «Neņemot vērā šo aizliegumu, pie NBS objektiem ir konstatēti vairākkārtēji šādi pārkāpumi. Bezpilota gaisa kuģi apdraud militāros lidlaukus un aviācijas poligonus, kā arī rada nekontrolētas izlūkošanas darbības riskus un objekta drošības integritātes apdraudējumu,» norāda ministrija.
Lido Kājnieku skolas tuvumā
«No militārā viedokļa ierobežojumi ir vajadzīgi. Mums nav slepenas raķešu bāzes, bet jebkurā gadījumā visā pasaulē nav pieņemts, ka jebkurš paceļ savu novērošanas kameru un lidinās virs armijas daļas, un novēro, kas tur notiek. Tas pilnīgi neatbilst drošības pozīcijām. Otrkārt, valstī ir arī citi valstiski svarīgi objekti, piemēram, hidroelektrostacijas. Nebūtu vēlams ļaut jebkuram, tostarp potenciālajam teroristam, novērot un kalt plānus, kā kaitēt mūsu valstij. Ja nav ierobežojumu, tas atvieglo ārzemju dienestiem veikt kādas novērošanas darbības mūsu teritorijā. Ierobežojumiem ir jābūt. Gluži tāpat kā citiem lidaparātiem, arī droniem lidošanai būtu jāizsniedz atļaujas. Turklāt pirms atļaujas piešķiršanas cilvēkam vajadzētu iziet apmācības, lai zinātu, kur lidot drīkst un kur ne,» pārliecināts NBS Kājnieku skolas štāba virsseržants Gunārs Deksnis.
Maldīgi domā, ka likumu nav
Ar bezpilota lidaparātiem aizraujas un pats sev tādu uzbūvējis Andis Birznieks. Viņš norāda, ka jau tagad likumdošana ierobežo dronu lidošanu, taču cilvēki maldīgi domā, ka šie likumi neattiecas uz droniem. «Likumi ir, vien nav konkrēti norādīts, ka tie attiecas uz droniem, bet aviāciju kā tādu. Arī Datu aizsardzības likums attiecas uz droniem. Būtu nepieciešams precizēt likumdošanu un paredzēt sankcijas. Atbalstu likumdošanas sakārtošanu, taču tam jānotiek saprātīgi un tas nedrīkst pārvērsties marasmā, ko esam jau piedzīvojuši attiecībā uz citām lietām. Cilvēki, kuriem tas ir hobijs, lasa domubiedru forumus, ir saprātīgi, zinoši un ievēro likumdošanu. Šajos forumos ir lasāma ļoti vērtīga informācija, dronu saimnieki tiek brīdināti, ka droni var nokrist, tāpēc nevajadzētu lidot virs cilvēkiem. Parasti problēmas rodas ar tiem, kuri dronu nopērk kā rotaļlietu, bet no tā neko nesaprot un nemāk to vadīt. Tie, kuriem bezpilota lidaparāti ir vaļasprieks, cenšas ievērot likumus, un problēmu nav. Vajadzētu ieviest labās prakses piemērus un skaidrot cilvēkiem, ko darīt un ko ne. Tas ir gluži kā ar braukšanas kultūru – ne viss notiek vienā dienā. Jāveic skaidrojoši pasākumi,» saka A.Birznieks.
Ir vairāki veidi, kā nosēdināt radiovadāmos lidaparātus. «Viens veids ir, to fiziski ievainojot vai aizķerot. Taču ar ko to darīt? Kā zināms, pilsētā ieroču izmantošana var radīt draudus apkārtējiem, tāpēc vēlams izmantot specializētas iekārtas. Vēl viens variants būtu elektroniska aizskaršana, bet arī tam vajadzīgas specializētas ierīces. Varbūt būtu vērtīgi dronus reģistrēt, lai varētu atrast, kam noteikumus pārkāpušais drons pieder,» rosina A.Birznieks.
Jāaizliedz lidot publiskās vietās
Uzņēmējs Verners Kalējs ar lidaparātiem aizraujas jau sen, taču bezpilota lidaparāts viņa īpašumā ir divus gadus. «Bezpilota lidaparāti vienā ziņā ir bīstami. Tā ir tehnika, un atgadīties var jebkas, piemēram, var zaudēt vadību un aparāts var krist. Labi, ja nokrīt vienkārši zemē, taču var uzkrist cilvēkam un nodarīt nopietnas traumas. Starp citu, pirmo dronu tieši tā arī pazaudēju. Lidojot virs ezera, zaudēju kontroli, un drons iekrita ezerā. Nebija pareizi nokalibrēts kompass. Zemē drons krīt kā raķete, un nevar zināt, kur kritīs un kam trāpīs. Drona propelleri strādā gluži kā ripzāģis. Ja krīt no lielāka augstuma, var cerēt, ka mainīs virzienu un neiekritīs cilvēku pūlī. Taisni kā akmens drons īsti nekrīt. Tieši tādēļ uzskatu, ka tiem nav jālido vietās, kur ir daudz cilvēku, tostarp virs masu pasākumiem, rotaļlaukumiem, parkiem,» stāsta V.Kalējs.
Vienlaikus droni var būt noderīgi palīgi, piemēram, ēkas jumta stāvokļa novērtēšanā. «Ja citkārt būtu nepieciešami alpīnisti, tad ar dronu ir pavisam vienkārši un to var izdarīt daudz īsākā laikā. Manu palīdzību jau lūdza Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca, jo gribēja redzēt, kādā stāvoklī ir baznīcas jumts un gailis,» saka V.Kalējs. Tāpat dronus var izmantot mednieki, pārbaudot savas teritorijas, vai ar tiem uzraudzīt ugunsdrošību. «Tur, kur pats netiec ātri klāt, var palīdzēt drons. Aizlidot var puskilometra, kilometra rādiusā. Jaunākās paaudzes droni – pat četru piecu kilometru attālumā. Izdarīt var arī labas lietas. Sākumā man bija mazāk jaudīgs drons, ar kuru varēja palidināties tikai pa pļavām. Taču nu manā rīcībā ir nopietnāks lidaparāts – slavens Ķīnas ražojums «DJI». Daudziem droni patīk, un daudzi sev tādu gribētu, taču ne katrs var atļauties,» teic V.Kalējs.
19 gadu vecais Oskars Raudiņš dronus konstruē pats un māca to darīt bērniem Rīgā. Jaunietis mācās Rīgas Valsts tehnikumā mašīnbūves nodaļā, palīdz būvēt Latvijā radītu dronu «AirDog», bet brīvajā laikā bērniem vada raķešu un lidmodeļu pulciņu, kurā pats sākotnēji guvis nepieciešamās zināšanas lidaparātu, vēlāk dronu, būvēšanā. Pašam izgatavot dronu nebūt nav lētāk, taču kvalitāte noteikti ir labāka un tie ir spējīgi darboties ilgi. Nelaime tā, ka, piemēram, populārais modelis «DJI» spēj lidot vien simt stundu un tad krīt, savukārt paša uztaisītajam nav ierobežojuma. Dronus Oskars izmanto ne vien savam priekam, lai redzētu apkārtni, bet arī filmē klientiem reklāmas klipus, iemūžina publiskus pasākumus.
Mācīt, ko drīkst un ko ne
O.Raudiņš atbalsta to, ka Latvijā būtu jāierobežo dronu lidošana, taču noteikumiem nevajadzētu būt tik stingriem, kā izdomāts Igaunijā, kur ikviena drona pacelšanās nedēļu iepriekš jāsaskaņo. «Droni kļuvuši pieejamāki – vienkārši var ieiet veikalā, nopirkt, celt gaisā un lidot. Bet cilvēki neapzinās, cik šie lidaparāti ir bīstami. Tehnika nekad nav paredzama, it īpaši, ja tā lido gaisā. Tieši tāpēc esmu par to, ka jāizveido apmācības skola, kura būtu obligāta ikkatram, kurš nopērk dronu. Es saviem audzēkņiem mācu drošas lidošanas apstākļus, ko vajadzētu darīt un ko ne. Noteikti iesaku nelidot virs cilvēkiem, nelidot tālāk par acu redzamību: ja dronu neredzi, labāk tālāk nelidot, jo vadībā var rasties traucējumi. Neiesaku lidot virs publisku pasākumu vietām. Vēl viena būtiska lieta – ja kaut ko filmē, vajag saskaņot. Nesaskaņojot filmēšanu, var rasties pretenzijas un var uzfilmēt ne to, ko vajag. Teorētiski Latvijā nav ko izspiegot. Es pats esmu filmējis objektus, ko nedrīkst, taču tur tāpat neko īpašu nevar redzēt. Tikai to, kā vieta izskatās,» atklāj O.Raudiņš. Viņš iesaka vispirms drona vadīšanu apgūt brīvā teritorijā, piemēram, pļavā. «Tā būs drošāk gan pašiem, nepazaudējot dronu, gan apkārtējiem. Aviācijā ir jābūt ar visu uzmanīgiem,» brīdina O.Raudiņš.
