Pareksa bankai – joprojām lielākais kapitāls.
Pareksa bankai – joprojām lielākais kapitāls
Lielākais kapitāla un rezervju apjoms 1999. gada 31. decembrī bija Pareksa bankai – 37,929 miljoni latu –, informē Latvijas Banka.
Pareksa bankai lielākais kapitāla un rezervju apjoms bija arī 1998. gada 31. decembrī – 33,752 miljoni latu – un 1997. gada
31. decembrī – 32,542 miljoni latu. Savukārt 1996. gada 31. decembrī lielākais pašu kapitāls bija Latvijas Unibankai. Pagājušā gada beigās tās kapitāla un rezervju apjoms sasniedza 37,02 miljoni latu.
Banku auditētā peļņa pērn – 12,5 miljoni latu
Latvijas komercbanku sistēmas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 12,489 miljoni latu, liecina apkopotie komercbanku finansu rezultāti. Pagājušo gadu ar peļņu noslēgušas 19 komercbankas, kopumā nopelnot 24,568 miljonus latu, bet ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, kuru zaudējumi kopumā bija 12,079 miljoni latu. Lielāko peļņu guvusi Latvijas Unibanka –10,501 miljons latu –, savukārt lielākie zaudējumi pagājušajā gadā bija Pirmajai Latvijas komercbankai – 7,154 miljoni latu.
R.Karnīte: gaidāms ekonomiskās situācijas uzlabojums
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte atzīst, ka vasaras otrajā pusē gaidāms ekonomiskās situācijas uzlabojums. Viņa pauda pārliecību, ka ir nepieciešamie priekšnoteikumi, lai ekonomiskā situācija valstī uzlabotos, tomēr viņa norādīja, ka vēlāk būs grūti šo pozitīvo tendenci noturēt, ja netiks veikti vairāki uzdevumi.
R.Karnīte sacīja, ka modernas ekonomikas attīstībai Latvijā nav nodrošinājuma ar labi kvalificētu darbaspēku, kā arī pašvaldības nepietiekami darbojas tautsaimniecības attīstības veicināšanā, jo «visa ārpusrīgas teritorija ir dramatiski atpalikusi».
«Latvenergo» jaunais vadītājs iestājas pret politizēšanu
Valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» jaunais prezidents Kārlis Miķelsons uzskata, ka šim uzņēmumam nav jābūt politizētam un jānodarbojas ar uzņēmējdarbību. Jaunā «Latvenergo» valde un vadības grupa būs tā vieta, kurā eksistēs tikai un vienīgi biznesa apsvērumi, pauž K.Miķelsons. Viņš arī skaidro, ka uzņēmuma prezidents būs tas, kurš nepieļaus valdes politizāciju vai atkarību biznesa lēmumu pieņemšanā, jo tieši «Latvenergo» valde vistiešāk atbild par uzņēmuma vērtības pieaugumu un darba rezultātiem. K.Miķelsons uzskata, ka attiecības starp politiķiem un iepriekšējo valdi lielā mērā bija novedušas pie valdes lemtspējas mazināšanās. Pēc viņa domām, tas ne tikai radīja atbildības izplūšanu, ko varētu raksturot kā pārāk kolektīvu, bet arī stipri pazemināja uzņēmuma darba efektivitāti.
