Vilciņos1 paplašina kalti, jo desmit gadu laikā divreiz palielināta apstrādātās zemes platība.
Zemgales saimniecībās rit beidzamie sagatavošanās darbi labības kulšanai, kas zemniekiem ir visa gada kulminācija. Pirms dažām dienām Zaļenieku pagasta lielsaimniecībā Vilciņi1 Lauku atbalsta dienesta eksperti pieņēma rekonstruēto graudu kalti. Atzinums – darbs paveikts atbilstoši projekta nosacījumiem, un līdz rudenim tiks izmaksāts ES līdzfinansējums. Rekonstruētā kalte dubulto 2003. gadā būvētās jaudu. Darbam gatavi arī visi četri Vilciņu1 kombaini, kā arī cita tehnika. Saimniecības vadītājs un īpašnieks Arnis Burmistris stāsta – Vilciņos1 darbinieku mainība ir maza un katrs zina savus uzdevumus. Viss rit pēc plāna. Pirmsstarta brīdī Vilciņu1 vadības centrā iegriežas arī Arņa brālis inženieris–elektroniķis Agris, precīzās lauksaimniecības uzņēmuma «AgrTech» vadītājs. Viņa bizness ir kombainos un traktoros uzstādītās elektroniskās iekārtas, ar kuru palīdzību tiek vadīti darbi lielajās zemnieku saimniecībās un, protams, arī Vilciņos1.
Izglītībā rodas attīstība
Zemnieku saimniecību Vilciņi 1992. gadā atjaunoja Burmistru vecākā paaudze – Arņa, viņa brāļa Agra un māsas Inetas vecāki Ruta un Vladislavs Burmistri. Taču saimniecības sākums ir vēl paaudzes agrāk. No pirmskara Latvijas laika Vilciņu mājām palicis vien ceļmalas ozols. Paši saimnieki 1945. gadā, kad Latviju otro reizi okupēja padomju armija, tika izsūtīti uz Sibīriju, kur vectēvs gāja bojā. Vecāmāte atgriezās, taču tad viņu kopā ar Rutu un viņas māsu 1949. gadā izsūtīja vēlreiz. Padomju laikos Vilciņu mājas tika nolīdzinātas līdz ar zemi. Tādēļ 1992. gadā, kad tolaik jau jelgavnieku Burmistru ģimene nolēma atgriezties dzimtas laukos, vajadzēja sākt no nulles. Saimniecības atjaunotājiem trūka arī lauksaimnieku zināšanu. Vladislavs Burmistris līdz tam bija Jelgavā pazīstams televizoru meistars, bet Ruta Burmistre – grāmatvede pilsētas uzņēmumā. Taču tad par agronomu izlēma studēt dēls Arnis. Pēc desmit gadiem viņš arī kļuva par saimniecības vadītāju. Pirmie septiņi gadi Vilciņos bija ļoti grūti. Strādāts tika vienīgi ģimenes spēkiem. Daudz smaga roku darba, tostarp arī lopkopībā. Taču pakāpeniski Vilciņi izvērsās par laukkopjiem, kas apsaimnieko lielas platības. «Tēvs ar māti ielika atjaunotajai saimniecībai pamatu. Protams, es arī darbojos līdzās,» saka Arnis Burmistris. Viņš piebilst, ka LLU gūto izglītību vērtē augstu. «Galvenais, lai pašam studentam būtu motivācija studēt. Man tāda bija,» saka saimnieks. Atceroties savas studijas, viņš īpaši uzteic profesorus Antonu Ružu un Daini Lapiņu.
Konkurence zemes tirgū augusi
Šovasar gaidāmo ražo Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrā prognozē kā vidēju. Taču pērn Vilciņu1 labākajos laukos ziemas kviešus nokūla pat astoņas tonnas no hektāra, ziemas rapsi – četras tonnas. «Jāiegūst maksimālais rezultāts ar minimālu ieguldījumu. Precīzās tehnoloģijas vajadzīgas, lai iedotu kultūraugam tieši tik daudz, cik nepieciešams,» savu saimniekošanas principu formulē Arnis. Šo Vilciņos1 ievēroto precīzo saimniekošanu 2013. gadā augstu novērtēja arī Pasaules dabas fonds, kas saimniecību izvirzīja par finālistu konkursā «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā». Vides sargi uzsvēra – izmantojot precīzās lauksaimniecības tehniku un īpašu saimniecības pārvaldības datorprogrammu, tiek efektīvi samazināta barības vielu noplūde ūdens vidē.
Jautāts, vai, paplašinot saimniecību, var sekmīgi konkurēt ar ārzemniekiem, kuri arī ir aktīvi lauksaimniecības zemes iegādē, Arnis atzīst – konkurence zemes tirgū ir augusi gan starp vietējiem, gan ārzemniekiem. Taču, viņaprāt, zināmu aizsardzību nodrošina likums «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas aizliedz iegādāties vairāk nekā desmit hektāru lauksaimniecības zemes un nākamajā gadā neuzsākt tur lauksaimniecisko darbību. «Agrāk esam ļāvuši iegādāties lauksaimniecības zemi tiem, kam nav lauksaimniecības izglītības un vēlēšanās to pienācīgi apsaimniekot. Taču tagad to vairs nevar. Līdzīgi likumi ir arī citās valstīs,» saka lauksaimnieks.
Datorā redz, kāds lauks Kurzemē
Vilciņu1 vadītājs uzsver, ka saimniecības paplašināšanā liela loma ir jaunajām tehnoloģijām. «Pirms desmit gadiem mēs neuzņemtos iegādāties vēl 400 hektāru Kurzemē. Taču, ņemot vērā, ka tagad iespējams vairāku desmitu kilometru attālumā sekot tehnikas darbam, redzēt, kāda ir raža, minerālmēslu izkliede, to var darīt,» saka Arnis. Viņš piebilst, ka vēl lielāka paplašināšanās pagaidām Vilciņos1 nav plānota.
Arnis Burmistris ir lauksaimnieku kooperatīva «Latraps» dibinātājs, kā arī darbojas Zemnieku saeimā, kas ir vairāk sabiedriski politiska organizācija (abās viņš ir valdes loceklis) un kur pauž zemnieku intereses. Lauku uzņēmējs secina, ka dalība šajās organizācijās rada koleģiālu pleca sajūtu. Zemniekiem jābūt kopā gan labajos, gan arī grūtajos brīžos. «Kad, atbalstot piensaimniekus, šopavasar vajadzēja pieņemt lēmumu par Jelgavas uzņēmuma «Latvijas piens» kapitāldaļu pirkšanu, mūsu kooperatīva kopsapulce nobalsoja «par»,» stāsta zemnieks. Viņš piebilst, ka labības audzētājiem tāda ilgstoša zemo iepirkuma cenu krīze kā piensaimniekiem nav bijusi. «Taču jācīnās līdz galam. Kādā brīdī viss sakārtosies un atkal būs redzama gaisma tuneļa galā,» cer Arnis.
Saimniecība Vilciņi1 dibināta 1992. gadā Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā, sākotnēji apstrādājot no saimnieces Rutas Burmistres vecākiem mantotos 70 hektārus zemes.
Kopš 2001. gada saimniecību vada agronoms Arnis Burmistris (attēlā).
2016. gadā saimniecība apsaimnieko 2200 hektāru zemes, no tiem 400 hektāru ir Kurzemē.
Audzē ziemas kviešus un rapsi, lauka pupas, zirņus un miežus, kā arī sniedz lauksaimniecības tehnikas un transporta pakalpojumus. Saimniecībā īstenoti 11 ES struktūrfondu projekti. Tā sniedz arī autotransporta, lauksaimniecības tehnikas, universālā ekskavatora, teleskopiskā iekrāvēja, sniega pūšanas, augsnes virskārtas līdzināšanas, meliorācijas skalošanas un labošanas pakalpojumus.
Pastāvīgi tiek nodarbināti 18 darbinieki, sezonas laikā piesaistīti vēl divi līdz četri strādnieki.
Ojārs Briedis, Zaļenieku pagasta pārvaldes vadītājs:
Vilciņi1 ir viena no perspektīvajām saimniecībām, kas ļoti strauji attīstās, ievieš jaunas tehnoloģijas. Piemēram, tajā vienā no pirmajām bija sistēma, kas laukos kontrolē minerālmēslojuma izkliedi, tādēļ tie netiek pārdozēti. Ļoti pozitīvi, ka saimniecība sadarbojas ar Zaļenieku Komerciālo un amatniecības vidusskolu un savu vērtīgo pieredzi nodod jaunajai paaudzei. Pašvaldība no savas puses rosina uzlabot ceļu Ķemeri–Zanderi, kas no pagasta centra ved uz Vilciņiem.
Gunārs Drēska, no Zaļenieku pagasta Anutelēm, strādā zemnieku saimniecībā Vilciņi1:
Esmu ļoti apmierināts ar darbu Vilciņos. Mūsu mājās aug četri bērni, turklāt tās atrodas tikai četru kilometru attālumā no šejienes. Sezonā strādāju kaltē, arī citā laikā atrodas, ko darīt. Tagad pirms kulšanas no kailgraudu miežu lauka griežu ārā piemaisījumus. Darbs ir visu gadu. Pašiem ir neliela šķirnes trušu saimniecība.
