Jau 11 gadu uz Latvijas skolām, bērnudārziem un vasaras nometnēm dodas Cūkmens – AS «Latvijas valsts meži» galvenais cīnītājs pret atkritumiem mežos. Kas ir mainījies šo gadu laikā un vai viņa aktivitātes ir vajadzīgas joprojām, jautājam pašam Cūkmenam, «Latvijas valsts mežiem» un iedzīvotājiem – bērniem un viņu vecākiem.
Ir karsta diena kādā bērnu vasaras nometnē, kad baltā džipā, sirēnām skanot, nometnes pagalmā iebrauc Cūkmens. Rozā apmetnī tērpies un mīkstu šņukuru deguna vietā Cūkmens ap sevi ātri vien pulcē bērnus. Skan dziesma, notiek izglītojoša lekcija, mācot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt mežā, tiek spēlētas spēles. Noslēgumā Cūkmens katram izdala pa autogrāfam. Bērniem tikšanās patīk, vien dažs nopūšas un atzīst, ka viņu saticis jau iepriekš. «Cūkmens ir interesants, taču es viņu redzu jau trešo reizi, un šādi autogrāfi man jau ir trīs,» teic kāda pusaudze. Tas gan neliedz piedalīties spēlēs un citās atrakcijās, ko meitene dara ar prieku.
Muļķošanās vai derīga lieta?
Iedzīvotāji par Cūkmena aktivitātēm ir zinoši. «Jā, zinu, kas ir Cūkmens. Braukā uz skolām un māca bērniem nemēslot mežā. Un pareizi dara. Vecāko paaudzi, kuri iesākuši mēslot mežā, pāraudzināt var tikai sodi. Bet bērni visu dzird, redz un saprot, tāpēc viņus vajag izglītot. Viņi tā nedarīs, un kādreiz mēslošana beigsies. Pēdējā laikā gan par Cūkmenu dzird mazāk, nemaz nezināju, ka viņš joprojām braukā pa skolām, bet tas ir labi,» saka pensionāre Lilija. Arī divu bērnu māmiņa Karīna Zariņa par Cūkmena aktivitātēm ir informēta, jo viņš viesojies skolā, kur mācās Karīnas atvases. «Bērni ir jāizglīto, un kāpēc gan nedarīt to radoši un bērniem pievilcīgā veidā. Tieši rotaļās un spēlēs viņi informāciju uztver vislabāk. Par to, cik tas izmaksā un vai ir lietderīgi, neesmu domājusi. Valstī daudz kur nauda tiek izšķērdēta nelietderīgi. Nedomāju, ka šis būtu tāds gadījums. Pozitīvas un priecīgas tikšanās bērniem ir vajadzīgas. Uz skolu brauc mākslinieki ar teātra izrādēm, par kurām bērniem ir jāmaksā, bet šis ir bez maksas. Turklāt par teātru nepieciešamību un kvalitāti ir pamats šaubīties, bet par Cūkmenu nešaubos,» teic māmiņa. Pavisam citās domās ir kāds kungs, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņaprāt, Cūkmena aktivitātes tāda muļķošanās vien ir un atkritumi kā tika, tā joprojām tiek mesti mežā. «Valstiski jādomā, nevis Cūkmenam jādzied un jādejo. No tā, ka viņš ar bērniem parunā, meži tīrāki netop. To laiku labāk būtu pavadījis, reāli sakopjot,» teic vīrietis.
Bērni gudrāki par vecākiem
Pats Cūkmens teic, ka situācija mežos ir uzlabojusies. Agrāk bērniem tika stāstīts, ka mežā mēslot nevajadzētu, bet patlaban māca, kā jāizskatās tīram un sakoptam mežam. «Bērni ir jāaudzina, nevar atstāt pašplūsmā. Dodos uz bērnudārziem un jau divus gadus veciem mācu, kā jāuzvedas mežā. Diemžēl veco mēslotāju nevar pārmācīt. Ir mēģināts draudēt ar policiju, veikta videonovērošana, taču cūkošana turpinās. Tāpēc mācām bērnus, lai viņiem pat nerastos tāda doma. Bērni saprot un sāk pat mācīt vecākus! Viņi paši saka, ka aizrādījuši tētim, ka nedrīkst mežā nomest izsmēķi, vai mammai – nemet pa automašīnas logu ārā saldējuma papīrīti! Bērni viennozīmīgi ir gudrāki par vecākiem,» teic Cūkmens.
Viņš atzīst, ka pieaugušo sabiedrību ir ļoti grūti mainīt. «Nerunāšu par pilsētām, tā nav mana teritorija. Bet kas notiek mežos? Saucamie pilsētnieki uzbūvē lepnas mājas nomalēs, bet ir par skopu vai slinku iegādāties atkritumu konteinerus un noslēgt līgumu ar atkritumu izvedējiem. Tas taču ir dārgi! Viņš, cūka, paņem un ieliek atkritumus melnajā maisā un ved uz mežu. Tas ir ārprāts!» saka Cūkmens. Visvairāk grēko piknikotāji un atpūtnieki ezeru un upju krastos. «Ir bijis spēks un nauda sapirkt smagus maisus ar visādiem labumiem, paēd, bet turpat atstāj. Iznest taču vajadzētu būt vieglāk, jo spēka vairāk un maisi nav vairs tik smagi,» pukojas tīrības uzraugs.
Uz izgāztuvi – 70 procentu atkritumu
AS «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs atzīst, ka gadu gaitā meži kļuvuši tīrāki. Taču vislielākā uzvara ir apturētais piesārņojuma līmenis, kas auga ģeometriskā progresijā. Tomēr problēmas vēl pastāv – aizvien neatrisināts ir depozīts pilnīgi visām pudelēm un alus bundžām, daudzās pašvaldībās ne visas mājas un ne visas vasarnīcas nodod atkritumus. «Kā liecina SKDS aptaujas dati, mežos katru gadu atpūšas vismaz 82 procenti Latvijas iedzīvotāju, un atpūtnieku skaits arvien palielinās. Taču vienlaikus saasinās arī mežu piesārņojuma problēma – atpūtai dabā cilvēki aizvien vairāk izmanto vienreiz lietojamos traukus, salvetes, iesaiņojumu, grilus, ko atstāj turpat. Vislielākās raizes sagādā pieaugošais plastmasas atkritumu īpatsvars, kas atšķirībā no papīra nesadalās,» stāsta T.Kotovičs. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ik gadu Latvijā tiek radīti gandrīz divi miljoni tonnu atkritumu, no kuriem lielāko daļu rada iedzīvotāji. No visa atkritumu apjoma tikai 70 procentu tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos. Tas nozīmē, ka liela daļa izmesto atkritumu nonāk dabā – mežos, pļavās un citās vietās.
Atradums mežā – trolejbuss
Kā liecina AS «Latvijas valsts meži» aprēķini, viena kubikmetra atkritumu savākšana mežā izmaksā no desmit līdz 35 eiro. Atkritumu savākšana ir dārgāka, ja tie ir izkliedēti lielākā teritorijā. «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Sadzīves atkritumu savākšanu un apglabāšanu Latvijā galvenokārt veic atkritumu savākšanas uzņēmumi. Tomēr ne visi iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par atkritumu savākšanu, un tie tiek izbērti mežos, ceļmalās, atklātu ūdenstilpju tuvumā un citās neatļautās vietās. «Latvijas valsts mežu» darbinieki nereti konstatē dažādus lielgabarīta atkritumus – sadzīves tehniku, mēbeles, santehniku, būvgružus un tamlīdzīgi. Nav izveidojusies lielgabarīta atkritumu savākšanas kultūra, lai gan sistēma teorētiski pastāv,» atklāj T.Kotovičš, kā kuriozu minot, ka Bauskas puses mežos atrasts pat trolejbuss.
Veidos koka skulptūru
Sabiedrība kļūst arvien izglītotāka vides jautājumos, tāpēc Cūkmens sper soli tālāk. Sapulcējis ap sevi zinošu ekspertu un draugu komandu, viņš šajā vasarā Latvijā sāk Cūkmena kokmīļu darbnīcas tūri. Dabas draugs viesosies kopumā piecās pilsētās – 26. jūlijā Jelgavā, 30. jūlijā Rēzeknē, 13. augustā Valmierā, 20. augustā Liepājā, bet vasaras ceļojumu noslēgs 26. augustā Rīgā, Lucavsalas atpūtas parkā. Visās pilsētās Cūkmena kokmīļu darbnīcā bērni varēs iepazīt koka labās īpašības, radot jaunas lietas – koka lellītes, vilciņus, savu pirmo vizītkarti un daudz ko citu. Būs pieejamas spēles un citas arī pieaugušajiem interesantas izzinošas aktivitātes. Tāpat šovasar «Latvijas valsts mežu» dabas parkā Tērvetē koktēlnieki nolēmuši radīt Cūkmena koka skulptūru, kas iemiesos koka vērtības un simboliski aicinās ikvienu novērtēt koku un tā sniegtās iespējas. Skulptūras ideja tiks meklēta bērnu zīmējumu konkursā «Uzzīmē koka Cūkmenu».
