Kultūras nodaļas vadītāja Rita Barona ielūdz uz Ozolnieku novada svētkiem.
Izdzirdot, ka 23. jūlija Ozolnieku novada svētkos izpalikšot tik ierastie LLU zirgkopības mācību centra «Mušķi» sagatavotie priekšnesumi, satraukums lika meklēt paskaidrojumus pie pašas svētku galvenās režisores Ritas Barones. Uzzinot, ka šoreiz tā nebūs vienīgā atkāpe no tradicionālā, toties tiek solīti daudzi citi pasakas cienīgi pārsteigumi, «Ziņu» korespondents varēja nomierināties. Galu galā, arī pirmssvētku saruna izvērtās visai neparasta – par deputātes darba labajām un sliktajām pusēm, amatierkolektīvu saspringto darbu un tikai pēc tam – par sestdien gaidāmajiem svētkiem, kas tāpēc solās būt ne mazāk krāšņi.
– Šie būs Ozolnieku novada sestie svētki?
Taisnība vien būs. Pagājušā gada svētku tēma bija «Laiks dāvanām», un katram dalībniekam, tāpat kā citiem interesentiem, tika kaut kas dāvināts. Šāgada svētku devīze ir «Kā pasakā» – lielus un mazus gaidīs pasakaina atpūta.
– Pašam Ozolnieku novadam paliek 13. Un cik gadu es runāju ar tevi ne tikai kā ar Ozolnieku tautas nama vadītāju, svētku galveno organizatori un režisori, bet arī kā ar novada domes deputāti?
Nu jau būs pagājuši trīs gadi, mans pilnvaru laiks Ozolnieku novada domē tuvojas beigām.
– Kādi bija šie gadi deputātes statusā, apvienojot deputātes pienākumus ar Ozolnieku novada Kultūras nodaļas vadītājas un Ozolnieku Tautas nama direktores amatu?
Pa šo laiku ir radies priekšstats par deputāta darbu, kas nebūt nav tik vienkāršs, kā no malas varētu likties. Nācies analizēt pašai sevi, cik spēju dot, ko varu padarīt vai ietekmēt kā deputāte. Raisās ļoti daudz pārdomu.
Acīmredzot sievietei tas nav tik vienkārši, jābūt ļoti lielai iekšējai vēlmei atrasties politikā vai pie varas. Man tomēr tuvāka ir radošā darbība un kā emocionālam cilvēkam nebūt nav viegli šos pienākumus veikt. Un pieņemt pareizos lēmumus, kad šķietami nevainīga tavas rokas kustība nozīmē «par», «pret» vai «atturēties». Ne vienmēr lēmumu pieņemt ir viegli, dienas vai pat nedēļas var paiet pārdomās. Un arī pēc izšķiršanās vari mocīties, vai tikai lēmums ir bijis pareizais, varbūt vajadzēja vairāk painteresēties vai iejaukties. Ja es būtu rūdīta politiķe, varbūt būtu citādāk.
Protams, ja būs piedāvājums kandidēt arī nākamajā vasarā, es to izvērtēšu ļoti nopietni. Tas ir liels darbs un liela atbildība. Un, ja vēl pašai šķiet, ka kaut kur esmu kļūdījusies, tad domas neparko negrib atstāt. Emocionāli man pat šķiet grūtāk strādāt kā vadītājai, esot deputātes statusā.
Piemēram, Ozolnieku novada domes Kultūras nodaļu izveidot ierosināja paši deputāti, man savukārt uzticēja to vadīt. Tas nozīmē, ka bija jāizveido jauni nolikumi – Tautas nama nolikums, Kultūras nodaļas nolikums –, amatu apraksti un jārada pašvaldības noteikumi Ozolnieku novada kultūras atbalstam. Tas bija darbs nevis nedēļai vai divām, bet mēnešiem. Tas tika prezentēts, vērtēts un analizēts, jo katrs teikums dokumentos ir ļoti būtisks un tiem ir likuma spēks. Tāpat daudzas citas lietas. Kaut vai tas, ka uz mani skatās daudz prasīgāk. Ja man cilvēciski būtu jāsaka, ka es šos pienākumus vēlos pildīt arī nākotnē, uz šo jautājumu šobrīd atbildēt nevaru. Laiks visu noliek savās vietās, un īstajā brīdī cilvēks spēj vērtēt situāciju un pieņemt pareizos lēmumus. Neesmu ambicioza, lai rautos pie varas, bet laiks deputātes amatā man devis lielu pieredzi un neaizvietojamas zināšanas par darbu pašvaldībā.
– Tavam tiešajam darbam tautas nama direktores postenī deputātes statuss traucē vai palīdz?
Informācijas ziņā noteikti palīdz, bet ir lietas, kur tas uzliek cita veida pienākumus, arī budžetu sastādot un esot lietas kursā par problēmām un situācijām citās pašvaldības iestādēs. Uz kultūras nozari, kuru es pārstāvu, deputāti skatās uzmanīgi un vērīgi, jo esmu arī kultūras iestādes vadītāja. Kā jau vienmēr – kultūra, izglītība, veselība, sports ir tās jomas, kur visi visu zina vislabāk. Viedoklis par šo nozaru darbu ir visiem.
– Ozolniekos, šķiet, izsenis veidojusies pozitīva attieksme pret kultūras jomu.
Gribas taču arvien vairāk ko sasniegt, arī tīri saimnieciskā ziņā sakrājušās neatliekami risināmas lietas. Zālē nepieciešams remonts, vajag kaut vai jaunus aizkarus, bet viss jārisina kompleksā, jo novecojis apgaismojums, līdz ar to jāmaina elektroinstalācijas un jāurbj sienas, un tā kopumā nav nekāda mazā nauda.
Un nākas pagaidīt, jo ir citas nopietnas prioritātes visā novadā, ko es kā deputāte tagad saprotu vēl labāk nekā agrāk. Ir ļoti, ļoti daudz kā tāda, kur vajadzētu ko jaunu izveidot, papildināt vai aprīkot.
Kopā ar izpilddirektoru un būvvaldi tiek domāts, lai novads būtu atpazīstams dabā. Turklāt ne tikai centrā, bet visos trīs mūsu pagastos, lai iebraucot novadā, cilvēki justu – lūk, Ozolnieki, tas ir kaut kas skaists! Dažādi varianti šai jomā padomā ir arī mūsu māksliniecei Ilzei Beķerei. Visam vajadzīgas finanses. Droši vien jāsāk tomēr būs ar novada centru un jāīsteno pilotprojekts pašos Ozolniekos, piesaistot profesionālus māksliniekus, kas darbojas tieši vides dizaina jomā. Pašreiz ir versijas, kas būtu publiskojamas, skices ievietojot novada mājas lapā iedzīvotāju apspriešanai.
Ierosmei varētu kalpot, piemēram, Latvijas simtgade – lai 2018. gadā, iebraucot Ozolnieku novadā, mūs sagaidītu kāds brīnišķīgs dabas objekts. Varianti iespējami dažādi – tam jau obligāti nav jābūt kam konstantam, tikpat labi objekts varētu arī divreiz gadā mainīties. Vai pat biežāk, izmantojot gadalaiku principu – pavasaris, vasara, rudens, ziema. Domāsim.
Tāpat kultūras un atpūtas parks, kas iecerēts tagadējā Jāņu pļaviņā, otrpus Veselības takai. Par to tiek runāts nu jau vismaz 11 gadu, kopš es šeit strādāju. Nu projekts beidzot iekustējies un lēnām veidojas, un ir cerības, ka beidzot kaut kas būs. Vismaz bija labāko ideju konkurss.
– Nu jau būsim pārāk aizrāvušies ar ikdienu, bez kuras svētki tomēr nebūtu iedomājami. Skatot 23. jūlija svētku programmu, uzmanību pievērsa akcents uz viesiem, nevis pašu novada amatierkolektīviem. Vai tāds arī bija svētku organizatoru un tavs kā režisores nolūks – šoreiz savējiem ļaut atpūsties, izbaudot svētkus kā vērotājiem?
Pēc iepriekšējiem svētkiem tiek veikts liels analīzes darbs – kas izdevās, kas varbūt ne tik labi. Parasti pamatlīnijās svētki ir izdevušies, protams, vienmēr būs kādi sīkumiņi un neprecizitātes, ko lielākoties pamana tikai paši organizatori.
Pagājušajā gadā, atskaitoties par 2015. gada svētkiem «Laiks dāvanām», man radās doma – ja dāvanas saņemtas, tad pienācis laiks pasakām. Tāpēc šāgada svētku vadmotīvs būs «Kā pasakā».
Tas ir tikai loģiski, ja nākamo svētku gatavošana sākas ar brīdi, kad beigušies iepriekšējie. Vismaz galvenajās līnijās, bet diezgan detalizētai svētku programmai jābūt gatavai vismaz novembrī, jo tas cieši saistīts ar budžetu. Var jau pamainīties kādas nianses – otrreiz novada vadībai savus plānus attiecībā uz svētkiem liekam priekšā februārī.
Protams, gribējās jau īstu pasaku ar īstu karieti, pat bijām noskatījušas kādu eksemplāru Polijā un ar šo faktu paguvām iepriecināt arī domes priekšsēdētāju, mēģinot iestāstīt, cik tas būs skaisti, kad viņš svētku gājienu ievadīs ar Ozolnieku simboliku noformētā karietē. Kad sākām reāli rēķināt tam nepieciešamās izmaksas, no šīs pasaku karietes lielām sirdssāpēm nācās atteikties.
No tēmas gan neatteicāmies. Ievērojām, kāda slodze ir bijusi mūsu amatierkolektīviem. Tādēļ nolēmām – mūsu lielajiem amatierkolektīviem šoreiz būs brīvdienas un to dalībnieki varēs baudīt svētkus.
Viss gads mūsu aktīvistiem bijis radoši ļoti noslogots, kaut vai pavasarī, kad svinējām tautas nama jubileju, kam katrs kolektīvs gatavoja speciālu programmu. Tālāk – koris «Līga» brauca uz sadziedāšanos Jaunpilī, Alojā bija lielie virsdiriģentu svētki, Kuldīgā piedalījās Kurzemes dziesmu svētkos, kur nu vēl Lieldienas un Līgo svētki. Tāpat dejotāji – Ozolnieku deju kolektīvam svētki Dobelē, jādanco arī Līgo svētkos. Vokālais ansamblis «Procesā», guvis ievērību augsta līmeņa skatēs, piedalījās arī visos trijos Līgo svētku uzvedumos. Bērnu kolektīvi darbojās jaundzimušo pasākumos, maijā abiem – muzikālajam teātrim «Nianse» un vokālajam ansamblim «Mārīte» – bija izrādes. Intensīvi darbojās arī Ozolnieku amatierteātris. Divi aktieri gan svētkos darbosies – Madara Griba un Ingus Vidiņš.
Un, ja vēl minētajiem kolektīviem būtu jāgatavojas atklāšanas ceremonijai un priekšnesumiem tajā, tas ir atkal vismaz mēnesis darba. Tāpēc atļāvos tādu greznību, un pirmo reizi sešos gados mūsu pašdarbnieki varēs paši baudīt svētkus, nevis uzstāšanās spriedzi. Protams, tas nenozīmē, ka mūsu amatierkolektīvi nepiedalīsies gājienā, kas tradicionāli vīsies no Ozolnieku vidusskolas uz Sporta centra stadionu (gājiena sākums – pulksten 15.30).
– Svētku prieki sākšoties jau pirms gājiena.
Svētku pasakā no pulksten 14 ievadīs gadatirgus kņada, aizraujošas, atraktīvas un sportiskas atrakcijas, rotaļu laukumi mazuļiem, ūdensprieki baseinā, radošas darbnīcas, EBRU māksla un pārsteigumi no Lietuvas izklaides parka «Adrenalinas».
Svētku atklāšanas koncertuzvedums «Īsa pamācība buršanā» pulksten 16 sniegs lieliskas omas recepti un labas dzīves mācību. Pasakas turpinājumā mazajiem svētku dalībniekiem muzikāla rotaļprogramma «Noslēpumainā brīnumu grāmata». Zēnus un vīrus no trijiem līdz sešiem pēcpusdienā gaidīs Jelgavas Zemessardzes 52. bataljona un Valsts robežsardzes ieroču un tehnikas izstāde, kā arī vizināšanās ar «Free Eagles» motokluba motocikliem.
No pulksten 18 pasakas cienīgu drosmi un dižciltīgumu vērosim viduslaiku izklaidēs – bruņinieku turnīrā un galma dāmu dejās, bet drošsirdīgākie svētku dalībnieki varēs apgūt cīņas mākslas noslēpumus. Pulksten 19 Valsts robežsardzes kinologu paraugdemonstrējumi ar suņiem sagādās aizraujošus mirkļus un pozitīvas emocijas.
Ja vien atļaus laika apstākļi, paceļoties gaisa balonā (no pulksten 19 līdz 23.30; pieteikšanās stingrā rindas kārtībā no pulksten 17 līdz 18), varēsiet izjust pasakainu piedzīvojuma garšu.
Danči notiks grupas «Tērvete» pavadījumā, bet pulksten 23 svētku nakts burvību piepildīs grupa «ElektroFolk» ar suģestējošu mūzikas plūsmu. Pusnaktī svētku pasakas kulminācijā debesīs uzziedēs krāšņs salūts. Līdz četriem rītā – pasakas beigas nakts ballītē ar atraktīvo grupu «Mākoņstūmēji» un DJ Since 92.
– Ko tu pati visvairāk ieteiktu no šīs plašās programmas?
Atzīšos, ka viduslaiku kaujās piedalīsies bruņinieki no Lietuvas, man viņi iepatikās ar savu cīņas sparu. No Lietuvas būs arī grupa «Antikvariniai Kašpirovskio dantys» (pulksten 21), par ko gribas pastāstīt nedaudz sīkāk. Viņus ieraudzīju pavisam nejauši kādā Lietuvas festivālā, un šie jaunie cilvēki uzreiz iekaroja manas simpātijas ar savu atraktivitāti un savdabīgo muzicēšanas stilu. Vēlāk noskaidroju, ka manas simpātijas nav bijušas nejaušas, jo grupa 2016. gadā ieguvusi Lietuvas Mūzikas balvu «M.A.M.A.» par labāko gada debiju un labāko video klipu.
Bet gan jau katrs svētkos atradīs sev to tīkamāko. Atgādinājums – ieeja bez maksas!
