Patērētāju aptaujas apliecina mārketinga zinību likumsakarību ikdienā.
Patērētāju aptaujas apliecina mārketinga zinību likumsakarību ikdienā. Līdz ar to tirgotājiem vai pakalpojumu piedāvātājiem ir mazākas cerības, ka viņu viltīgi izliktos āķus, aiz atlaižu saukļiem nomaskējot kvalitātes trūkumu vai citas nepilnības, nepamanīs. Laika trūkuma apstākļos arī tā var notikt. Tajā pašā laikā pat rūdītiem veikalu pārzinātājiem gadās savā kārdinājumā vilties. Tas gan nepaģēr, ka atlaidēm vispār nevajag ļauties. Var un vajag. Bet – kā saka – ar prātu un pīpēšanu.
Zinātāji teic, ka Jelgavas veikalos atlaižu sistēmas ir vēl tikai bērna autiņos un šejienes izpārdošanas tikpat kā nav vērts apmeklēt. Pie viņiem pieder arī kāda «Ziņu» iztaujātā ģimene, kas jau gadus trīs dodas uz Rīgas lielveikalu izpārdošanām. Pirmais šo praksi pēc tam, kad apnikuši sezonas braucieni uz Viļņas tirgu, ieviesis ģimenes galva.
Pirkumi ar atlaidēm galvenokārt saistīti ar dzīvokļa remontam vajadzīgām precēm un apģērbiem. Sākotnēji mērķis pilnībā attaisnojies. Darba uzvalks, kurpes un krekli pašam, džinsi, džemperi, sporta kurpes un citi ērtāki apģērbi dēlam un meitai ļāvuši ietaupīt vismaz pusi no līdzekļiem, ko vajadzētu izdot par pirkuma pilnu cenu, jo izrēķināts, ka nav jēgas iegādāties preci ar 30 procentu atlaidi, ja pēc pāris nedēļām to varēs dabūt jau par 50 procentiem vai vēl lētāk. Turklāt pazīstamo firmu ražojumi gandrīz vienmēr attaisnojuši ražotāja vārdu. Iepirkumu tūrēs uz galvaspilsētu, kaut arī parasti vīriešiem staigāšana pa veikaliem riebjas, devies pats ģimenes galva. Viņš vieglāk piecietis pircēju grūstīšanos un stumdīšanos.
Taču gluži citādi iznācis, kad universālveikalu «Centrs» «ķemmējusi» gandrīz visa ģimene. Apstākļos, kad pie katra «Dressman» stenda vīdējis uzraksts «Izpārdošana», protams, radusies vēlēšanās nopirkt ne tikai paredzētos kreklus, bet papētīt arī pārējo. Tā iegādāti trīs krekli, cimdu pāris un tā sauktie bokseru šorti no dabīgā zīda. Atlaides piemērotas tikai pusei preču. Vēlāk iepirkumus papildinājis norvēģu džemperis, uz ko atlaides kā uz jaunās kolekcijas pārstāvi nav attiecinātas. Universālveikala pīpju stendā par veseliem 16 latiem iegādātas uzpildāmās šķiltavas ar «mūžīgo dzinēju». Meita «Benetton» veikalā sākotnējo 36 latu vietā uz pusi lētāk nopirkusi glītu jaciņu, bet veikalā «Bik Bok» – šortus. Sieva nav varējusi paiet garām 50 procentu atlaidei dāvanu komplektam «Yves Rocher» veikalā.
Nākamais rīts sācies ar morālām paģirām. Kad «uzķeršanos» nolemts aizmirst, to atgādinājusi meitas jaciņa, kurai irusi apkakle. Mēģinājums to apmainīt izdevies, taču nākamā jaciņa irusi tajā pašā vietā. Bijis jāapmierinās ar runu par ēzeļiem, kas domā, ka labu preci kāds pārdos par divreiz zemāku cenu.
Pēc neilga laika par «grēkā krišanu» atgādinājuši bokseru šorti, izšķīstot pa vīlēm. Drīz vien pēc mazgāšanas ar sīkiem bumbulīšiem novēlies smalkais, par 25 latiem pirktais krekls. Tad no ierindas izgājušas šķiltavas, ko nebija iespējams uzpildīt. Saimniece nav bijusi slinka un pat vēlreiz devusies uz universālveikalu. Kad arī pārdevēja šķiltavas nav varējusi uzpildīt, tās nomainītas pret citām tādām pašām. Prieks par to, ka vajag iepirkties tikai smalkos veikalos, kur brāķa preci tomēr apmainīs, izrādījies īss. Arī jaunās šķiltavas nav varēts uzpildīt, un nu tās kā savdabīgs atgādinājums mētājas virtuvē…
Jā, tāds nu reiz ir atlaižu vilinājums un posts. Ieraugot pieņemamās preces cenas, ļaujamies kārdinājumam, lai gan pēc tam atklājam, ka nopirktā lieta nemaz tik laba un vajadzīga nav, karājas skapī neuzvilkta vai neizmantota. Tāpēc apstākļos, kad reti kurš, daudz nedomājot par ģimenes budžetu, var atļauties tērēt, arī izmantojot atlaides, uz veikalu labāk ņemt līdzi tikai vajadzīgajai precei pietuvinātu summu, nevis visu naudu.
Nevajag būt sevišķi konservatīvam vai saprātīgam, lai atzītu, ka vairāk var uzticēties zināmu firmu precēm ar vārdu. Arī sezonas atlaidēm. Diemžēl labu mantu ne vienmēr noceno, labāk paglabā līdz nākamajai sezonai. Lētākas padara mazāk ejošās lietas. Tirgotavu pārzinātāji ielāgojuši, ka dažkārt veikalā izliktā prece neatbilst tās patiesajai vērtībai. Kad sākas atlaides, tās cena sasniedz faktisko vērtību. Bet vai tad tā ir atlaide? Reizēm, lai gan uzraksti liecina par lielām atlaidēm, izrādās, ka uz izvēlēto lietu tā neattiecas. Bet fakts, kurām precēm tās īsti piemērotas, tā arī netop skaidrs. Neatliek nekas cits, kā vajadzīgo lietu (konkrētajā gadījumā gāzes plīti) pirkt par pilnu cenu.
Maldinoši izrādās arī lielo pārdošanu vilinājumi, jo, ieejot veikalā, tajā nav īsti ko nopirkt. Nav zināms, kā tas bija Rīgā, taču Jelgavas «Euroskor» veikala aicinājumiem nebija nekāda pamata. Viltīgi var izrādīties arī atlaižu uzraksti līdz 30, 50 vai pat vairāk procentiem. Nav izslēgts, ka lielā atlaide piemērota labi ja dažām nevajadzīgām precēm. Gadās arī, ka tieši nepieciešamajai lietai ir atlaides, taču tā izrādās sliktas kvalitātes. Ar noirušiem valdziņiem un tamlīdzīgiem brāķiem grēko ne vien standarta tirgotāji, bet arī smalku firmu veikali. Kaut arī no «iegrābšanās», pateicoties vērīgumam, izdevies izvairīties, tas vienalga ir kaitinoši. Tāpat kā tas, ka ne jau visi veikali par atlaidēm pircēju informē. Par tām var uzzināt vienīgi, garām ejot vai pat tikai ieejot veikalā.
