Latvija valsts aizsardzību un integrāciju NATO pasludinājusi par vienu no prioritātēm. Pēdējā laikā tās ir Latvijā bieži apspriestas tēmas.
Latvija valsts aizsardzību un integrāciju NATO pasludinājusi par vienu no prioritātēm. Pēdējā laikā tās ir Latvijā bieži apspriestas tēmas. Plašais viedokļu spektrs sākas ar Alfrēda Rubika slaveno teicienu «Nafig mums NATO», sociāldemokrātu vēlmi daļu aizsardzībai paredzēto līdzekļu novirzīt izglītībai un noslēdzas ar uzskatu par profesionālās armijas nepieciešamību, kuru pauž daļa Tautas partijas (TP) deputātu. Protams, TP ieceres realizēšanai nepieciešams krietni vairāk līdzekļu, nekā bruņotie spēki saņem patlaban, tomēr profesionālā armija varētu nodrošināt daudz kvalitatīvāku militāru uzdevumu veikšanu, piemēram, piedaloties NATO veiktajās operācijās. Tradicionāls ir uzskats, ka vienīgais potenciālais Latvijas ienaidnieks varētu būt Krievija, cīņā pret kuru Latvijas armija jebkādā skaitliskajā sastāvā būtu bezspēcīga.
Tomēr šāds uzskats ir nepareizs, jo bez vērā ņemamiem un rīcībspējīgiem bruņotajiem spēkiem Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO būtu apgrūtināta. Nesenie notikumu Dienvidslāvijā pierādīja, ka vienota Eiropas armija ir nepieciešama, jo bez ASV armijas līdzdalības Kosovas konflikts noteikti nebūtu tik efektīvi atrisināts.
Nenoliedzami, ar dienestu valsts bruņotajos spēkos ir saistītas arī vairākas ētiska rakstura problēmas. Daudzi dienestu PSRS armijā atceras ar šermuļiem, par dažādajiem izvairīšanās veidiem no tās var sarakstīt apjomīgu pētījumu. Topošie «dzimtenes sargi» bija gatavi pat doties uz psihiatrisko slimnīcu, smēķēt smalki sagrieztas sieviešu zeķbikses utt., lai tikai nevajadzētu dienēt Vidusāzijā, Afganistānā vai arī aiz polārā loka pie baltajiem lāčiem.
Šodien tādas iespējas vairs nepastāv, nav arī PSRS, taču nevarētu apgalvot, ka bruņoto spēku prestižs būtu cēlies jauniesaucamo vidū. Ļoti neviennozīmīgs ir jautājums par nepieciešamību studentiem dienēt valsts armijā. Absurda ir arī situācija, kad jaunieši un jaunietes dodas dienēt pret savu gribu. Ir nopietns pamats apšaubīt viņu motivācijas pietiekamību un dienesta kvalitāti. Nepieciešamība pēc alternatīvā dienesta iespējām nav mazinājusies.
Pozitīvās tendences
Tomēr Latvijas bruņoto spēku attīstībā ir vērojamas arī pozitīvas tendences, ko apliecināja pagājušajā nedēļā notikušās augsto NATO amatpersonu vizītes Latvijā. NATO valstis uzskata Baltiju un Latviju par nopietnu alianses kandidātvalsti. Pēc ārlietu ministra Induļa Bērziņa domām, vizītes apliecinājušas kaimiņvalstīm, to vidū Krievijai, ka iestāšanās NATO nav tikai mūsu politiķu sapnis. Paziņojumi, ko pagājušajā nedēļā izteikuši NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons un NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Veslijs Klārks, skaidri apliecina, ka Latvija ir alianses kandidātvalsts un NATO paplašināšanās turpinās. Paplašināšanās, protams, ir tikai organizācijas un tās kandidātvalstu jautājums, taču paredzams, ka Krievijas iebildumus vismaz daļēji NATO ņems vērā.
Par zināmu valsts aizsardzības sistēmas progresu liecina arī aizsardzības ministra ziņojums Saeimai par valsts aizsardzības politiku un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstību 2000. gadā. Nevar nepieminēt arī pērn izstrādāto Latvijas 2000. gada rīcības plānu dalībai NATO. Tas pašreiz ir mērķtiecīgākais aizsardzības sistēmas attīstību pamatojošais dokuments, kāds līdz šim izstrādāts Latvijā. Novārtā nav atstājams darbs ar patriotiski orientētiem jauniešiem, kuru patiesībā nav nemaz tik daudz. Pagājušā gada sākumā tika apstiprināta Jaunatnes izglītības koncepcija valsts aizsardzības jomā, taču tā vēl tikai konstatē pastāvošo stāvokli valstī un iezīmē vēlamos mērķus. 1999. gada lielākais ieguvums, pēc aizsardzības ministra Ģirta Kristovska domām, ir virsnieku militārās izglītības kursa sākšana Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu. Par šā gada uzdevumu ministrs atzīst Virsniekvietnieku un instruktoru skolas izveidi Cēsīs. Pagājušajā gadā tika uzsākts arī sakārtot juridisko bāzi aizsardzības nozarē. 1999. gada nogalē stājās spēkā Nacionālo bruņoto spēku likums, drīzumā būtu jāpieņem Nacionālās drošības likums, šogad būtu jāpieņem Mobilizācijas likums, karavīra statusa un dienesta gaitas likums.
1999. gada decembrī apstiprināšanai Ministru kabinetā tika iesniegts NBS 12 gadu attīstības plāns. Ilgtermiņa attīstības perspektīvā uzsvars tika likts uz Sauszemes spēku (SZS) militāro attīstību. NBS skaitlisko sastāvu mobilizācijas gadījumā ir plānots palielināt līdz 50 000 karavīru, no kuriem 90% veidos SZS. To sastāvā būs novadu mobilie bataljoni (26 700 karavīru) un teritoriālie bataljoni (17 000 karavīru), kas veidos valsts teritoriālās aizsardzības pamatu.
Situācija aizsardzības budžetā
Valsts aizsardzībai paredzēto līdzekļu pieaugums, protams, interesē nodokļu maksātājus – kur tad tiek tērēti viņu valstij samaksātie līdzekļi. Valdības deklarācija un NATO integrācijas padomes 1999. gada lēmumi nosaka, ka Latvijas aizsardzības vajadzībām pakāpeniski jāpalielina finansējums un 2003. gadā šiem mērķiem jāatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta. Šāda prasība tika izvirzīta jaunajām NATO kandidātvalstīm Vašingtonas NATO galotņu tikšanās laikā 1999. gada aprīlī un ir uzskatāma kā priekšnoteikums, lai Latvija varētu tikt uzaicināta dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO).
Aizsardzības ministrijas 2000. gada budžets veido 1,04% no iekšzemes kopprodukta un ir 43,05 miljoni latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada Aizsardzības ministrijas budžetu vērojams pieaugums par 30,1%. 1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ministrijas budžeta palielinājums bija 34%. Tas norāda, ka līdz 1999. gadam aizsardzības finansējums bija ļoti zems, kā arī uz valsts nepietiekamo ieinteresētību NBS plānveidīgā attīstībā.
Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad ievērojams aizsardzības finansējuma īpatsvars būs jānovirza tieši militārā personāla atalgojumam, izglītošanai un sociālajai nodrošināšanai. Personāla izdevumi šā gada budžetā veido 61%, 23% aizsardzības finansējuma tiks novirzīti vienību uzturēšanai, investīcijas iegādēm – 11%, un 5% veido investīcijas rekonstrukcijai. Aizsardzības sistēma pilnvērtīgi spēj attīstīties un funkcionēt tikai tad, ja personāla darbībai tiek nodrošināta nepieciešamā materiāltehniskā bāze. Tāpēc kārtējie uzturēšanas izdevumi un investīcijas nākotnē katru gadu palielināsies aptuveni par 12 līdz 14 miljoniem latu, kas ļaus nodrošināt ar nepieciešamo infrastruktūru, bruņojumu, transportu un militāro tehniku. Budžeta analīze liecina, ka no 1999. līdz 2000. gadam redzamākā prioritāte noteikti ir bijusi militārpersonu dienesta gaitas un atalgojumu sistēmas reforma. Tās uzsākšana un izrietošais militārpersonu atalgojuma pieaugums ar 1999. gada jūliju prasīja par 33% palielināt finansējumu šajā aizsardzības budžeta sadaļā. Šogad militārpersonu atalgojuma reformas izdevumi ir plānoti visa gada garumā, un tās izpilde prasa izdevumus palielināt vēl par 35%. Akcents, kā redzams, tiek likts uz personālu un tā kvalifikācijas paaugstināšanu. Atliek tikai cerēt, ka militārpersonas attaisnos tiem dāvāto uzticību un iztērētos līdzekļus.
