Lai sēnes aug mežā, nevis uz nagiem! 5 padomi, kā novērst sēnītes veidošanos

Dienas kļūst arvien siltākas un mēs atgriežamies pie vieglākiem un atvērtāka tipa apaviem, kā arī sākam jau piemērīt vasaras apavus. Taču, iestājoties karstākam laikam, tas arī nozīmē, ka palielinās risks saslimt ar kāju nagu sēnīti, jo kājas ātrāk iesvīst, biežāk staigājam ar basām kājām un dažkārt gadās nepietiekami parūpēties par kāju higiēnu. Kas veicina sēnītes veidošanos un kā to novērst, skaidro podoloģe Kristīna Brūma un farmaceite Zane Melberga.

“Lai arī kāju nagu sēnītes problēma ir aktuāla visa gada garumā, tās izveidošanās riskam vajadzētu pievērst pastiprinātāku uzmanību tieši sākoties siltākam laikam un īpaši vasaras sezonā. Tas ir laiks, kad sēnītei ir labvēlīgāka vide veidoties un attīstīties, jo biežāk uzturamies publiskās vietās, piemēram, pludmalē ar plikām kājām, savukārt biroja darbinieki turpina valkāt ciešus un neelpojošus apavus. Pacientu vidū var novērot, ka par to ikdienā pietiekami nedomā vai arī kautrējas konsultēties ar speciālistu, ja atgadās kādas problēmas, kas saistītas ar kāju higiēnu. Taču no šīs problēmas nevajadzētu izvairīties, lai neiedzīvotos kādās nopietnākās sekās, kuras nākas ilgāk ārstēt,” skaidro podoloģe Kristīna Brūma.

Kas izraisa kāju nagu sēnīti?

Kāju nagu sēnīte ir viena no visbiežāk sastopamajām nagu slimībām. Tā ir lipīga, kā arī veidojas siltā, mitrā un nelabvēlīgajām baktērijām un mikrobiem piepildītā vidē. Tāpēc vasarā, kad vairāk svīstam, valkājam ciešākus apavus vai tieši pretēji – staigājam basām kājām pa netīrām virsmām, piemēram, publiskās pludmales smiltīm vai peldbaseina flīzēm, vairāk jāuzmanās no inficēšanās riska un jāievēro personīgā higiēna.

Šī infekcija dzīvībai nav bīstama, taču rada lielu diskomfortu, piemēram, niezi vai arī kautrēšanās un neērtuma sajūtu, kad tiek valkāti atvērta veida apavi. Ja slimība netiek diagnosticēta laicīgi vai pareizi, ārstēšanas ilgums kļūst garāks un attīstās citas kaites, piemēram, dermatīts jeb ādas iekaisums. Slimību parasti diagnosticē dermatologs vai podologs, pēc tam pielāgojot individuālu ārstēšanas plānu. Klasiskajās ārstēšanas metodēs ir iekļauti dažādi līdzekļi, kas pieejami aptieku sortimentā. Šī ārstēšanās ir ērta, jo pacients to var veikt pats mājās un sev tīkamā laikā pēc ārsta norādījumiem. Taču ik pēc noteikta laika perioda jādodas uz atkārtotām vizītēm, lai novērtētu slimības ārstēšanas gaitu. Tāpat medicīnas nozarē ir jaunas inovācijas, kas piedāvā lāzerterapijas metodi. Tā ir ļoti efektīva un ātri veicama, taču tā ir salīdzinoši dārga un jāatkārto vismaz 3 līdz 5 reizes. Ārstēšanas process jebkurā gadījumā nav īss un vienkāršs, tāpēc speciāliste uzsver, ka to ir svarīgi paveikt līdz galam, lai novērstu atkārtotu inficēšanās risku.

Kāju nagu sēnītes simptomi ir:

• nags maina krāsu – kļūst dzeltenīgs vai dzeltenīgi brūns, parādās balti plankumi vai svītras;
• mainās naga virsma – tas kļūst ļoti ciets, biezs un nelīdzens;
• nags drūp, kā arī palēninās tā augšana;
• apsārtums, nieze un diskomforts valkājot apavus.

Reizēm kāju nagu sēnītes simptomi ir ļoti līdzīgi alerģiskā dermatīta simptomiem, tāpēc ieteicams laikus vērsties pie ārsta, lai saprastu galveno problēmas cēloni.

Kurus cilvēkus šī slimība skar visbiežāk?

Riska grupā ir gados vecāki cilvēki sākot no 60 gadiem, jo ap šo vecumu nagi kļūst cietāki un sausāki, kā arī pavājinās imunitāte un palielinās risks saslimt ar dažādām infekciju slimībām. Riska grupā ir hronisko slimību pacienti, piemēram, tie, kuri slimo ar cukura diabētu. Tāpat kāju sēnītes infekcijas riskam ieteicams pievērst uzmanību sportistiem un cilvēkiem, kuri apmeklē tādas publiskas vietas kā sporta zāles, peldbaseini, akvaparki un pirtis, jo ne vienmēr visiem cilvēkiem ir vienlīdz laba personīgā higiēna. Saslimšanas risks pastāv arī mājās – ja kādam no ģimenes locekļiem ir kāju nagu sēnīte, palielinās iespēja, ka vēl kāds cits no ģimenes locekļiem var inficēties.

5 padomi, kā novērst sēnītes veidošanos

1. Regulāra pēdu higiēna

Tīras, sausas un koptas pēdas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai izvairītos no kāju nagu sēnītes. Ja pēdām ir normāla āda, tās ikdienā var mazgāt ar parasto dušas želeju, savukārt, ja āda ir ļoti sausa, farmaceite Zane Melberga iesaka izmantot ķermenim paredzēto dušas eļļu. Tā ir taukaināka un labāk mitrina pēdu ādu. Pēc dušas pēdas ir kārtīgi jānoslauka un jāuzklāj kāju krēms, kura sastāvā ir urīnviela, kas pat pašu raupjāko ādu var padarīt maigu, mīkstu un pietiekami mitrinātu. Jo augstāka ir tās koncentrācija krēma sastāvā, jo labāk tā iedarbosies. Taču jāatceras, ka šo produktu nedrīkst lietot ilgstoši, jo āda var kļūt jūtīga – parādās nieze vai apsārtums. Senioriem katru dienu ir ieteicams lietot nagu eļļu vai losjonu, uzklājot to plānā kārtā uz naga virsmas. Nags tiek mitrināts un mazāk veidojas plaisas, pa kurām var iekļūt sēnītes sporas, kas veicinās saslimšanu ar infekciju.

Ja kājas pastiprināti svīst, farmaceite iesaka lietot speciālos kāju dezodorantus, krēmus, sprejus vai pūderus. Tie ne tikai novērš nepatīkama aromāta un mitruma izdalīšanos, bet arī mazina infekcijas izplatīšanos, jo tiem ir antibakteriāla iedarbība, kas nav visiem dezodorantiem. Tie ir jālieto reizi dienā pirms zeķu un apavu vilkšanas.

2. Piesardzība mājās un publiskās vietās

Lai izvairītos no saslimšanas ar kāju nagu sēnīti mājās, ikvienam ģimenes loceklim vajadzētu ievērot personīgo higiēnu. Piemēram, jāvalkā tikai vienas čības, jālieto savs dvielis, nagu šķērītes un citi higiēnas piederumi. Tāpat mājās ieteicams vismaz reizi nedēļā grīdas mazgāt ar dezinfekcijas līdzekli, kuram ir antibakteriāla iedarbība.

Publiskās vietās jāizvairās no staigāšanas basām kājām, bet baseinā vai pludmalē jāvalkā baseina čības. Veikalā apavus nav ieteicams mērīt uz basas kājas. Ja zeķe tomēr nav līdzi, tad jāizmanto veikalā pieejamās vienreizlietojamās zeķītes. Savukārt sievietēm, kuras regulāri saņem manikīra vai pedikīra pakalpojumus, ieteicams apmeklēt salonus, kuros strādā sertificēti speciālisti, kuri izmanto atbilstoši dezinficētus piederumus. Procedūras laikā var konsultēties ar meistaru, vai nav aizdomu par kāju nagu sēnīti, jo uz nolakotiem nagiem to nav iespējams pamanīt. Šaubu gadījumā noteikti jāvēršas pie podologa.

3. Pareizu apavu izvēle

Vasaras sezonā apaviem nevajadzētu būt pārāk ciešiem un ražotiem no mākslīgiem un sintētiskiem materiāliem. Tiem ir jābūt brīviem un elpojošiem, lai pēdas nesvīstu pārāk daudz un neuzkrātos pārāk liels mitruma daudzums. Apaviem arī jāder pareizi, piemēram, tiem nevajadzētu būt par mazu, lai pēda nebūtu saspiesta vai arī kāju pirksti neietu pāri sandaļu malai un nepieskartos netīrajai virsmai, pa kuru pārvietojaties.

4. Pēdu masāža

Ja pēdām un kāju pirkstiem nav laba vai pietiekama asins cirkulācija, tas var sekmēt kāju nagu sēnīšu augšanu un izplatīšanos uz viena vai vairākiem nagiem vienlaikus, jo šīm ķermeņa daļām trūkst vitamīni un uzturvielas, kas var palīdzēt cīnīties pret infekcijas izplatīšanos. To var risināt veicot regulāras pēdu masāžas mājas apstākļos, izmantojot dažādas ēteriskās eļļas, piemēram, eikaliptu, kas tajā pašā laikā sniegs atvēsinošu un dezinficējošu efektu.

5. Ko darīt, ja sēnīte tomēr skārusi nagus?

Saslimšanas gadījumā svarīgi pastiprināti turpināt rūpēties par pēdu un nagu higiēnu. Vismaz reizi dienā nepieciešams dezinficēt pēdas un nagus ar speciālajiem dezinfekcijas līdzekļiem, kuru sastāvā ir tējas koka eļļa vai mentols. Infekcijas konstatēšanas sākumā var izmantot speciālos nagu sēnītes ārstēšanas līdzekļus, kas jālieto kursa veidā līdz pat 10 mēnešiem. Šo līdzekļu sastāvā ir tādas vielas kā glicerīns, urīnviela, kā arī citas aktīvās vielas, kas mazinās sēnītes izplatīšanos un tās radītos simptomus. Par piemērotāku līdzekļu izvēli un lietošanu vieglākas formas saslimšanas gadījumos ieteicams konsultēties ar farmaceitu. Savukārt, ja infekcijas radītie simptomi ir izteiktāki, nepieciešams doties uz vizīti pie podologa vai dermatologa.

Foto: publicitātes