Cīņā par veselīgāku pasauli saskaramies ar tikpat daudziem izaicinājumiem, cik daudz ir slimību. Viens no šādiem izaicinājumiem, ko radījis cilvēks pats, ir pārmērīga tabakas lietošana.
Cīņā par veselīgāku pasauli saskaramies ar tikpat daudziem izaicinājumiem, cik daudz ir slimību. Viens no šādiem izaicinājumiem, ko radījis cilvēks pats, ir pārmērīga tabakas lietošana.
Smēķēšanas izraisītās slimības – plaušu vēzis, hroniskās plaušu un sirds išēmiskās slimības – ir viens no priekšlaicīgas nāves iemesliem.
Smēķēšana joprojām ir paradums, par kuru katram ir savi uzskati un pieredze. Vairums pīpētāju to gribētu atmest, un viņiem ir jāpalīdz to izdarīt. Smēķētājs pakļauj briesmām ne tikai sevi, bet arī apkārtējos, kas nav vēl kļuvuši par tabakas upuriem, īpaši bērnus.
Pētījumos par pasīvās smēķēšanas ietekmi uz jauno paaudzi atklāts, ka
smēķējošu māšu bērniem ir daudz lielāks risks saslimt ar elpošanas orgānu slimībām;
viņi ir jutīgāki pret ausu infekcijām;
palielinās astmas un elpošanas kairinājumu simptomi (sēkšana, klepus);
smēķējošu māšu bērniem palielinās zemas dzimstības risks, pat tad, ja viņas ir pakļautas tikai pasīvai smēķēšanai;
pīpējošu māšu zīdaiņiem ir gandrīz piecas reizes lielāks pēkšņas nāves sindroma risks;
vecāku smēķēšana ir saistīta ar bērnu grūtībām mācībās, uzvedības problēmām un valodas pasliktināšanos.
Šos skumjos faktus tomēr var mainīt. Nepiedodama ir smēķēšana grūtniecības laikā. Risku var samazināt arī tad, ja vecāki atmet šo paradumu. Ja viens vai abi vecāki to izdara, ir daudz mazākas iespējas, ka smēķēt sāks bērns.
Mūsu morālie pienākumi un nacionālekonomiska domāšana mudina darīt visu iespējamo, lai atturētu bērnus un jauniešus no riska kļūt par pīpēšanas epidēmijas upuriem.
