Negadījumā Jaunbērzes zemnieku saimniecībā «Makleri» remontdarbu laikā no tvertnes noplūdušu izgarojumu dēļ bojā gāja četri cilvēki, vēl trīs cietušie nogādāti slimnīcā. Valsts policija sākusi kriminālprocesu, aizdomās turamā statuss piemērots 1978. gadā dzimušam vīrietim.
Izgarojumu noplūde notikusi kādā slēgtā saimniecības telpā, kurā veikti mēslu pārsūknēšanas darbi no fermas telpām uz tvertnēm. Valsts darba inspekcijas (VDI) Zemgales struktūrvienības vadītājs Valdis Dūms stāsta, ka zemnieku saimniecībā, iespējams, aizsērējis spiedvads no mēslu starpkrātuves uz glabātuvi. Cilvēki mēģinājuši šo korķi izkustināt, palaižot mēslus pretējā virzienā. Tālākais līdzinājās siltas šampanieša pudeles atvēršanai – mēslos sakrājušos gāzu maisījums ar lielu spiedienu lielā daudzumā izplūda slēgtajā telpā. Skābekļa trūkuma dēļ bojā gāja tās personas, kas atradās saimniecības telpā, kur notika avārija. Vīrietis, kurš slimnīcā nogādāts smagā stāvoklī, nav bijis saimniecības darbinieks. Viņa uzņēmums atrodas blakus, un kaimiņš skrējis glābt cietušos. Kūtsmēslu noplūde ir novērsta un novietnes teritorijā atsūknēti 20 kubikmetri kūtsmēslu, ziņo Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes direktora vietniece Jolanta Ližus.
Bērnu veselības stāvoklis – stabils
Trīs cietušie nogādāti slimnīcā. Divi no viņiem ir bojāgājušās sievietes bērni, kuri šobrīd tiek aprūpēti Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. «Bērnu veselības stāvoklis ir stabils, bet nopietns. Vēl pāragri izteikt minējumus par tālāko ārstēšanās gaitu un izrakstīšanu no slimnīcas. Respektējot bērnu tiesības un tuvinieku vēlmi, lai bērnu veselības stāvoklis netiktu aplūkots medijos, ārsti sīkāku informāciju nesniegs,» skaidro bērnu slimnīcas pārstāve Daiga Rauba.
Bojāgājušajai sievietei ir vēl trīs bērni, kuru aprūpē īslaicīgi tika iesaistīts krīzes centrs, vēlāk nododot viņus tēvam, stāsta Dobeles novada Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne. Vadītāja skaidro, ka pašvaldības un sabiedrības atsaucība, kā arī dažāda rakstura palīdzība pirmajās dienās bijusi ļoti liela. Attiecīgie speciālisti ar cietušo ģimenēm strādās tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. «Mēs palīdzam un palīdzēsim. Iespēju robežās sākām to darīt jau notikuma vietā un turpināsim arī nākotnē. Gādājam transportu un nodrošinām psiholoģisko palīdzību. Segsim arī bēru izdevumus un piešķirsim ārkārtas pabalstus. Īpaši bērniem turpmākajās gaitās finansiālā palīdzība būs nepieciešama ilgtermiņā. Pašlaik ģimenēm ir vajadzīgs miers un laiks, lai pieņemtu to, kas ir noticis,» tā Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns.
Pārbaudēs konstatēti pārkāpumi
2011. un 2012. gadā VDI «Makleros» veikusi divas pārbaudes. Pirmajā konstatēts, ka uzņēmumā nebija atkārtoti novērtēti darba vides riski, izstrādāts pasākumu plāns to novēršanai vai mazināšanai, kā arī darbinieki nebija informēti par riskiem, kam viņi ir pakļauti. «Darba inspekcija izdeva rīkojumu pārkāpumus novērst. Rīkojums ir administratīvais akts, kurā inspektors norāda būtiskus pārkāpumus un termiņu, kādā tie jānovērš. Darba devēja pienākums ir šo rīkojumu izpildīt. Konstatējot pārkāpumu, inspektors izvērtē dažādu apstākļu kopumu, lai izlemtu – tiks piemērots administratīvais sods vai izdots rīkojums. Jāņem vērā, ka Darba inspekcijas politika nekad nav bijusi par katru cenu sodīt, bet panākt, lai darba vide uzņēmumā tiek sakārtota, tāpēc arī zemnieku saimniecībai tika izdots rīkojums novērst pārkāpumus,» pamato VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Dace Aleksāne.
Arī otrajā pārbaudē VDI izdeva rīkojumu novērst konstatētos pārkāpumus. Darba devējs pirmo rīkojumu bija pildījis un daļu pārkāpumu novērsis. Tomēr VDI konstatēja citus pārkāpumus un atkal izdeva rīkojumu, lai darba devējs turpinātu sakārtot sava uzņēmuma darba vidi. «Jāuzsver, ka par darba vidi uzņēmumā atbildīgs ir darba devējs. Sakārtota darba aizsardzības sistēma uzņēmumā ir svarīgākais faktors, kas samazina nelaimes gadījuma iespējamību,» piebilst D.Aleksāne. VDI iepriekš veiktajās pārbaudēs nereģistrēti nodarbinātas personas uzņēmumā «Makleri» netika konstatētas. Pēc negadījuma atklājās, ka tikai bojāgājušā saimniecības īpašnieka tēvam bijis darba līgums, pārējiem trijiem strādniekiem tāda nebija. «Cilvēki neapjauta darba riskus. Nezināja, kas var notikt, cik ātri izplatās gāzes. Tieši tādēļ, nezinot, kā šādā situācijā rīkoties, gāja bojā,» atzīst V.Dūms.
Plānoto pārbaudi 2014. gadā saimniecībā veicis arī Valsts vides dienests (VVD). «Zemnieku saimniecības tiek plānoti pārbaudītas reizi trijos gados, nākamā pārbaude paredzēta 2017. gadā. Līdz šim negadījumi vai avārijas saimniecībā nav notikušas,» atklāj Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes direktora vietniece J.Ližus. Turpmākās pārbaudes notiks saskaņā ar plānu, un to biežums paliks nemainīgs. J.Ližus teic, ka Jelgavas pārvaldes pārraudzībā esošajā teritorijā šis ir bezprecedenta gadījums.
Mēdz neievērot darba aizsardzības prasības
Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 146. panta 2. daļas – par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi. Saistībā ar traģēdiju aizdomās turamā statuss piemērots 1978. gadā dzimušam vīrietim. Vīrietis tika aizturēts uz 48 stundām un ievietots īslaicīgās aizturēšanas vietā. Viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informē, ka pašlaik notiek izmeklēšana un nozīmētas ekspertīzes.
VDI eksperte skaidro, ka darba aizsardzības prasību neievērošana ir daudzu lauksaimniecības uzņēmumu klupšanas akmens. «Mazie lauksaimniecības uzņēmumi par darba aizsardzības prasībām nav pietiekami izglītoti, līdz ar to netiek novērtēti darba vides riski, tāpat netiek sagatavots to mazināšanas un novēršanas pasākumu plāns. Nodarbinātie nemaz netiek informēti par riskiem, kuriem ir pakļauti. Darba aizsardzības speciālists nav apmācīts, un šos pienākumus veic papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem, tāpēc viņam nereti pietrūkst izpratnes un laika. Obligātās veselības pārbaudes netiek veiktas, jo nodarbinātie tiek piesaistīti tikai sezonas darbiem,» nepilnības darba drošības aizsardzībā saimniecībās uzskaita D.Aleksāne.
Veicot pārbaudes lauksaimniecības uzņēmumos, nereti tiekot konstatēts, ka uzņēmumu dati par mašīnu un iekārtu regulārām tehniskajām apkopēm nav dokumentēti un apkopes nav veiktas atbilstoši prasībām. Lauksaimniecības uzņēmumos konstatētie darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi liecina, ka darba devējiem joprojām liela uzmanība jāpievērš darbu uzraudzībai, jāsadarbojas ar strādājošajiem un darba aizsardzības speciālistiem, lai darba vide tiktu uzlabota.
Tāpat VDI vērš uzmanību, ka zemnieku saimniecībās, kurās ir slēgtas kūtsmēslu glabātuves, jābūt īpaši uzmanīgiem. Strādniekiem, kam darbs ir šādās telpās, jābūt apmācītiem un nodrošinātiem ar atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Darba devējam jānodrošina nepiederošu personu nepiekļūšana bīstamajām vietām. Visiem nodarbinātajiem jābūt informētiem par saindēšanās un nosmakšanas apdraudējuma risku, nonākot kontaktā ar kūtsmēslu masu un tās izdalītajām bīstamajām gāzēm – metānu, sērūdeņradi un citām –, īpaši, ja saskare notiek slēgtās vai vāji ventilētās telpās. Metāns ir smacējoša gāze, kura slēgtā telpā no gaisa izspiež skābekli, cilvēkam radot ātras nosmakšanas apdraudējumu. Savukārt sērūdeņradis ir toksiska gāze, kuru ieelpojot lielākā daudzumā draud saindēšanās vai ātra nāve.
Izvērtēt riskus un neklusēt
D.Aleksāne atkārtoti brīdina: «Pašiem darbiniekiem nevajadzētu sākt darbu, kamēr viņi nav instruēti konkrētā darba veikšanai un apmācīti par drošām darba metodēm. Tāpat strādniekiem jāzina, kādiem darba vides riskiem viņi pakļauti, Jāpievērš uzmanība, vai darba devējs nosūtījis uz obligātajām veselības pārbaudēm un darbinieks tās tiešām veicis. Tāpat, vai darba devējs nodrošinājis ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, un strādniekiem tie tiešām arī jāizmanto. Darbiniekam pašam jābūt apzinīgam, neriskējot un neesot pārgalvīgam. Tāpat VDI aicina darbiniekus neklusēt un vērsties pie darba devēja, tiklīdz radušies kādi iebildumi vai ieteikumi. Ja darba devējs tos ignorē, darbiniekiem ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā.»
