Kopš pirmo līniju tapšanas 19. gadsimta sākumā Anglijā dzelzceļš ir kļuvis par sabiedrības attīstības dzinējspēku. Tas paātrinājis cilvēku un preču kustību un ir precizitātes un pievienotās vērtības simbols. 148 gadus vilcieni ducina arī Jelgavā. Šajā laikā daudzkārt auguši kravu un pasažieru pārvadājumu apjomi. Dzelzceļa sliedes no Jelgavas aiziet četros virzienos – uz Mažeiķiem un Liepāju, uz Krustpili, Tukumu, kā arī Lietuvu.
Tilts pār Lielupi jau bija, bet pār Daugavu – ne
Dzelzceļu tīkla veidošanās cariskajā Krievijā, kur tolaik ietilpa arī Baltijas valstis, Polija un Somija, bija saistīta ar dzimtbūšanas atcelšanu un strauju kapitālistiskās saimniekošanas attīstību. Rīga izauga par ceturto lielāko pilsētu cariskajā Krievijā. Auga arī Jelgava – tika nodibināta Krāmera mašīnu rūpnīca, Dumpfa vilnas vērptuve, Gauderera un Golca ādas fabrika, Grēbnera vaskadrānu un cepuru fabrika, Dēringa un Vestermaņa linu vērptuve, Dragheima mēbeļu rūpnīca un citi uzņēmumi.
Vēsturnieks Toms Altbergs Jelgavas dzelzceļa mezgla attīstību iedala četros posmos. Pirmais – no 1868. līdz 1873. gadam, kad Jelgava bija jaunuzbūvētās Rīgas–Jelgavas līnijas galastacija. 153 metrus garais dzelzceļa tilts pār Lielupi tika uzbūvēts tajā pašā 1868. gadā, stacija – divus gadus vēlāk. Rīgā pār Daugavu dzelzceļa tilts tapa tikai 1872. gadā, tādēļ pirmie vilcieni no Jelgavas uz Rīgu gāja vien līdz Torņakalnam. Rīgas–Bolderājas Dzelzceļa biedrības būvētais Dzelzs, vēlāk Zemgales tilts, ko pār Daugavu uzbūvēja 1872. gadā (vēl aizvien Daugavā pārdesmit metru lejpus dzelzceļa tilta redzami tā balsti) ļāva jelgavniekiem ar vilcienu aizbraukt līdz Rīgas centram. Rīgas centrālo staciju (atradās tagadējā 13. janvāra ielā, apmēram turpat, kur lielveikals «Stockmann») tolaik gan sauca par Bolderājas staciju (tā vēlējās tilta būvētāji).
Tomēr no tā laika presē fiksēto notikumu hronikas liekas, ka 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā jelgavnieki satiksmei ar Rīgu biežāk izmantoja tvaikoņus vai arī zirgu pajūgus. Laiks, kad ik darba dienu pirmajās četrās rīta stundās (no pulksten 5.18 līdz 9.32) no Jelgavas uz Rīgu kursē vienpadsmit vilcienu, pienāca vēlāk.
Uz kuģīti Liepājā aizbrauca 40 tūkstoši
Otrais Jelgavas dzelzceļa mezgla attīstības posms ir no 1873. līdz 1904. gadam. Tad izbūvēta Mažeiķu līnija, kas 2010. gadā Lietuvas pusē diemžēl tika demontēta (ES institūcijās par to notiek strīds) un mūsdienās izmantota ļoti maz. Tolaik šī līnija caur Lietuvu savienoja Rīgu ar Liepājas ostu, no kurienes gāja pasažieru kuģi gan uz Ņujorku Amerikā, gan arī Vladivostoku Krievijas Tālajos Austrumos (tiek lēsts, ka līdz Pirmajam pasaules karam pa šīm kuģu satiksmes līnijām lielākoties uz Rietumiem emigrēja ap 40 tūkstoši cilvēku). T.Altbergs spriež, ka kravu apjomi šajā līnijā bija visai nelieli.
Savukārt pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados šo līniju posmā no Jelgavas līdz Aucei izmantoja tūkstošiem Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas studentu, kuri ar vilcienu brauca uz praksi mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce». Tā laika mācību spēks, vēlāk rektors Imants Gronskis stāstīja – reiz kādam no topošajiem agronomiem, vakarā izkāpjot Aucē, ienāca prātā doma apmainīt izkārtni, kas atradās pie stacijas kungu tualetes ar to, kura atradās pie Auces policijas iecirkņa. Satraukums bijis liels, taču mundierotie vīri nav vēlējušies šo starpgadījumu grāmatot.
Latvijas brīvvalsts laikā 1923. gadā Jelgavas–Mažeiķu līnijai tika izveidots atzars uz Liepāju. Tādējādi no Jelgavas uz piejūras pilsētu varēja aizbraukt taisnāk. Kopš tā laika Jelgava pa dzelzceļu savienota arī ar Dobeli.
Dziedot gāja pāri sliedēm
Trešais ļoti nozīmīgais posms Jelgavas dzelzceļa mezgla attīstībā ir 1904. gads, kad Jelgavā caur Krustpils staciju ienāca Maskavas līnija. Tādējādi Jelgava veidojās kā mezgla stacija, kurā savienojas trīs dzelzceļa līnijas – uz Rīgu, Ventspili (caur Tukumu) un Krustpili. Līdz ar to 1904. gadā tika uzbūvēts vēl viens dzelzceļa tilts pār Lielupi, kā arī ar zirgu pajūgiem izveidots dzelzceļa uzbērums un viadukts pār Tērvetes ielu. Viadukts tagadējās Pasta ielas galā un Lietuvas šosejas sākumā, ko tautā sauc par Gaisa tiltu, tapa tikai pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās.
T.Altbergs atzīmē, ka pa Maskavas līniju no Krievijas uz Ventspils, arī Liepājas ostu cauri Jelgavai galvenokārt vesti graudi, tāpēc tas arī iesaukts par «maizes ceļu».
Ceturtais Jelgavas dzelzceļa mezgla attīstības posms attiecas uz Pirmo pasaules karu, kad vācu armija Rīgas frontes apgādes vajadzībām uzbūvēja sliedes dienvidu virzienā no Jelgavas uz Šauļiem. Tajā laikā visā vācu okupētajā Kurzemē un Zemgalē līdz pat Daudzevai sliedes no krievu platuma (1520 milimetru) pārtaisītas tā saucamajā 1435 milimetru Eiropas platumā (Spānijā un Portugālē gan sliedes ir platākas par 1600 milimetriem). Vēlāk pēc Latvijas valsts dibināšanas tās lielākoties pārtaisīja atpakaļ Krievijas platumā.
Mūsdienās Jelgavas dzelzceļa mezglā strādā ap 600 dzelzceļnieku. Jelgavas stacijas priekšnieks jelgavnieks un Rīgas Tehniskās universitātes 2008. gada absolvents Viktors Balabka uzsver, ka, 2012. gadā ieviešot mikroprocesoru centralizāciju, ievērojami uzlabojusies pārvadājumu drošība. Pērn veikta peronu modernizācija, kas darīts ar domu, ka drīzumā vajadzētu veikties iepirkt jaunus pasažieru vilcienus.
Jubilejā nāk klajā ar spēli
Atzīmējot dzelzceļa dibināšanas 155. gadadienu, šogad līdz pat vasaras beigām ikvienam interesentam būs iespēja doties ceļojumā pa Latviju un izmēģināt aplikāciju «Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad».
Spēles norises laiks ir no 1. maija līdz 30. septembrim. Aplikācijā ievietotajā Latvijas kartē ir iespēja aplūkot 155 ar dzelzceļu saistītu objektu atrašanās vietas, iepazīt to aprakstu un apskatīt vēsturiskās fotogrāfijas.
Kad aplikācija lejupielādēta, spēles dalībniekiem jāreģistrējas tajā ar savu Facebook.com, Draugiem.lv profilu vai e-pastu. Spēles galvenais uzdevums – atrast šos objektus dabā un, esot pie objekta, ar spēles aplikācijas palīdzību nofotografēt objektu tādā rakursā, kā tas attēlots aplikācijā esošajā vēsturiskajā bildē. Rezultātā tiek iegūta fotokolāža, kurā daļu veido vēsturiskais uzņēmums, daļu – aplikācijas lietotāja nofotografētais skats.
Par katru nofotografēto objektu spēles dalībnieks saņem piecus punktus. Maksimālais punktu skaits, ko var saņemt, apmeklējot visus 155 objektus, – 930. Punktu krāšanai viens dalībnieks spēlē var izmantot ne vairāk kā divas viedierīces.
Katru mēnesi tiek noteikti trīs uzvarētāji – dalībnieki, kuri mēneša laikā ieguvuši vislielāko punktu skaitu. Uzvarētāji tiek publicēti spēles aplikācijā. Apkopojot visas spēles laikā sakrātos punktus, tiek noteikti uzvarētāji – 10 dalībnieki, kuri spēles laikā ieguvuši vislielāko punktu skaitu.
Vairāk informācijas par aplikāciju – www.dzelzcelam155.lv
Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs
Ņemot vērā Jelgavas ģeogrāfisko atrašanās vietu – Latvijas centrā, vairāku transporta ceļu krustpunktā –, dzelzceļa infrastruktūra ir viens no priekšnoteikumiem pilsētas ilgtspējīgai attīstībai.
Pilsētai ar valsts akciju sabiedrību «Latvijas dzelzceļš» ir ļoti laba sadarbība, par ko liecina mūsu kopīgie projekti. Ar «Latvijas dzelzceļu» veidojās lietišķa sadarbība, uzņēmumam modernizējot Jelgavas un Cukurfabrikas dzelzceļa staciju publisko infrastruktūru – pašvaldība pārņēma Cukurfabrikas sanitārā mezgla uzturēšanu, bet Jelgavas stacijas tuvumā 2015. gadā pabeidza ielu rekonstrukciju un stāvlaukuma izbūvi, virzoties uz plānotā multimodālā transporta mezgla izbūvi – autoostu, «park&ride» stāvvietu ar pieeju dzelzceļa stacijai –, tādējādi atvieglojot pasažieru kustību starppilsētu vilcienu un autobusu maršrutos.
«Latvijas dzelzceļš» pilsētas panorāmā devis arī jaunu akcentu – tas ir nakts stundās izgaismotais dzelzceļa tilts.
