Šonedēļ uz tikšanos ar Saeimas deputātiem Jāni Ādamsonu un Oskaru Grīgu pulcējās Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonu zemnieku apvienību pārstāvji.
Šonedēļ uz tikšanos ar Saeimas deputātiem Jāni Ādamsonu un Oskaru Grīgu pulcējās Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonu zemnieku apvienību pārstāvji.
Notikušas jau vairākas Zemgales novada zemnieku organizāciju tikšanās. Kā uzskata Jelgavas rajona Zemnieku apvienības priekšsēdētājs Modris Jansons, vārāmies savā sulā un viņi (Saeimas deputāti) dara to pašu. Šī tikšanās nebija tikai kārtējā žēlošanās un gaušanās vai kareivīgu saukļu izkliegšana, bet abas puses kopīgiem spēkiem centās atrast iespējas palīdzēt viena otrai.
Zemnieki uzskata, ka viņiem ir tiesības prasīt no deputātiem, sevišķi no sociāldemokrātiem, kuriem palīdzējuši tikt Saeimā, ko viņi darījuši lauksaimnieku labā.
Kā zināms, Saeimā zemniekus nepārstāv neviena politiskā partija un viņi savas prasības var virzīt tikai ar atsevišķu komisiju un deputātu palīdzību.
– Ja politikā neienāks vīri no arkla, zemniekus neviens neaizstāvēs, uzskata Oskars Grīgs.
Daži piekrita deputāta teiktajam, jo savās saimniecībās tāpat vairs neesot jēgas strādāt. Arī deputātiem rūpju gana: bieži vien
rokas esot par īsām, lai cīnītos ar zagļiem. Sagatavotie materiāli tālāk par prokuratūru netiekot, kaut vai bēdīgi slavenajā «Lata International» lietā, kur septiņu gadu laikā maz kas padarīts.
Desmit gadu rezultāti ir tādi, ka Latvijā neesot izstrādāta stratēģija nevienai tautsaimniecības nozarei, vien tikai prihvatizācijai. Un kur lai attīstības koncepcijas rodas, ja priekšlikumu akcīzes nodokļa atmaksu degvielai samazināt no 120 uz 80 litriem uz hektāra iesniedz pats zemkopības ministrs Aigars Kalvītis? Eiropā zemniekam, lai apstrādātu hektāru zemes, vajagot vismaz 180 litru degvielas, atgādina O.Grīgs. Lauksaimnieki paši arī neesot bez vainas, kāpēc atkal noticējuši A.Šķēlem?
O.Grīga iesākto domu turpināja arī Jānis Ādamsons. Valsts attīstības stratēģijas mums nav, bet gribam naski soļot uz Eiropu. Tur gan atšķirībā no Latvijas valdības atbalstot savus ražotājus ar subsīdijām un palīdzot viņiem atrast produkcijas noieta tirgu, bet latviešu zemniekam liek meklēt pašam. Un lauksaimniekam nedrīkstot būt mazsvarīgi, kas ir Iekšlietu ministrs, jo organizētās noziedzības lielās ietekmes dēļ Latvijai esot pasliktinājušās ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Arī banku afēras neko labu valsts ekonomikai nav devušas.
Tāpēc J.Ādamsons, uzsvērdams, ka pēc pārliecības ir pacifists, aicināja zemniekus…nē, ne jau uz bruņotu revolūciju, bet valdībai un deputātiem uzdot stingrākus jautājumus. Piemēram, nevis ko jūs Saeimā un Ministru kabinetā darāt, bet kāpēc jūs mūs nīcināt ārā? Ja zemnieki nepieprasīs, nekas nemainīsies, pašiem jābūt aktīvākiem, aicināja J.Ādamsons. Uz tikšanos sabraukušie zemnieki nebija pasīvi klausītāji. Viņi uzdeva daudzus jautājumus un stāstīja par situāciju savās saimniecībās. Zemnieku vislielākā vēlēšanās ir kopīgi ar deputātiem sakārtot Latviju.
Modris Jansons bilda, ka zemnieku organizācijas pēdējā laikā esot ļoti aktivizējušās, bet mistiski spēki tās cenšoties nobīdīt malā. Tāpēc zemnieki vēloties ciešāk sadarboties ar sociāldemokrātu frakciju Saeimā. Baušķenieki jau esot bieži viesi frakcijas sēdēs, bet jelgavnieki vienmēr varot aprunāties ar savu novadnieku Pēteri Salkazanovu, uzsvēra J.Ādamsons.
