Daudziem ārpolitikas interesentiem Krievijas Valsts domes lēmums nosūtīt izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektus par sankcijām pret Latviju bija pārsteigums.
Daudziem ārpolitikas interesentiem Krievijas Valsts domes lēmums nosūtīt izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektus par sankcijām pret Latviju bija pārsteigums. Minētais kaimiņvalsts parlamenta lēmums nozīmē tikai to, ka mēneša laikā deputāti varēs iesniegt grozījumus un pēc tam likumprojektus atkal virzīs uz balsošanu. Tādējādi pašlaik to nākotne vēl ir miglā tīta. Tā kā pret likumprojektiem iestājusies Krievijas valdība un prezidenta administrācija, pilnīgi iespējams, ka jaunais Krievijas prezidents Vladimirs Putins tos varētu arī neizsludināt.
Likumprojekti, kā zināms, sastāv no divām daļām, no kurām viena attiecas tieši uz sankcijām pret Latviju, bet otra – uz krievu valodā runājošo iedzīvotāju aizsardzību no sankciju ietekmes. Abus likumprojektus ir izstrādājuši Komunistiskās partijas deputāti no Krievijas Valsts domes komitejas, kas atbild par NVS un sakariem ar tautiešiem ārzemēs.
Viennozīmīga atbalsta likumprojektiem nav arī Krievijas parlamenta iekšienē. Ekspremjers Jevgeņijs Primakovs un vicespīkers Vladimirs Lukins pirms balsojuma par sankcijām pret Latviju tos kritizēja. Domājams, viņi nav vienīgie, kam ir šādi uzskati. Krievijas Valsts domē noteikti ir deputāti, kuru personīgais vai lobētais bizness ir saistīts ar Latviju. Diemžēl Latvija savulaik bija vairāk integrēta PSRS nekā Lietuva vai Igaunija. Tam, protams, joprojām ir negatīvas sekas, jo Latvija lielā mērā pagaidām ir ekonomiski atkarīga no Krievijas. Apmēram trešdaļu no valsts enerģētikas bilances veido no lielā kaimiņa importētā enerģija. Taču šoreiz ekonomiskās integrācijas sekas var vērtēt tikai pozitīvi, jo proporcionāla Krievijas uzņēmēju īpatsvaram Latvijā ir arī viņu interese, lai šādu sankciju nebūtu. Cietēji beigu beigās var izrādīties viņi paši. Un to nu neviens Krievijā nevēlas. Lai arī kādas anekdotes tiek stāstītas par krievu biznesu, kaimiņzemē ir pietiekami daudz uzņēmēju, kam netrūkst veselā saprāta. Viņi var paņemt kalkulatoru un izrēķināt, ka tas nav izdevīgi. Var gadīties, ka šādi uzņēmēji ir arī draugos ar jauno Krievijas prezidentu, kuram, kā runā, tuvi radinieki dzīvo Kaļiņingradā, kas nav pārāk tālu no Latvijas.
Principā abu likumprojektu nākotne ir labs indikators Krievijas valstiskajam veselajam saprātam un turpmākajām biznesa iespējām ar Latviju. Abos gadījumos mūsu amatpersonām un uzņēmējiem, kas «met acis» uz Krievzemi, vajadzētu izdarīt secinājumus, kas varētu būt noteiktāki nekā līdz šim. Kamēr strādāja iepriekšējais Krievijas Valsts Domes sastāvs, vairāki politiķi, piemēram, ekspremjers Guntars Krasts, uzskatīja, ka ar minēto domes sastāvu nav iespējams konstruktīvs dialogs un ir jāgaida jaunas kaimiņvalsts parlamenta vēlēšanas. Vēlāk, protams, vajadzēja pagaidīt līdz prezidenta vēlēšanām, tagad varbūt varētu gaidīt līdz prezidenta inaugurācijas ceremonijai…
Skaidrs, ka svarīgākais Latvijas apmelošanas kampaņas motīvs ir vēlēšanās pēc iespējas ilgāk un pamatīgāk paturēt ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku. Redzot, kā marionetes diedziņi slīd no rokām ārā, Krievijas populistiem un demagogiem nagi niez kaut kā «iezāģēt» kaut vēl vienu reizi. Tomēr laiks šādām aktivitātēm nav izvēlēts piemērotākais. Cilvēktiesību pārkāpumi, kā mēs to visi zinām, pašlaik notiek Krievijā, nevis pie mums. Par to ir pārliecinājušies arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) speciālisti cilvēktiesību jautājumos. Krievijā brutāli ir pārkāpta preses brīvība, ieviešot aizliegumu publicēt čečenu lauku komandieru viedokļus. Krievijā taisnās rindās maršē tūkstoši «ļimonoviešu», «barkašoviešu» un citu ultralabēji noskaņotu cilvēku, pastiprinās ksenofobija un antisemītisms. Tas, cik liels ir iedzīvotāju atbalsts prettiesiskajam karam Čečenijā, parāda tikai kaimiņvalstī kultivēto informatīvo vakuumu un manipulācijas ar informāciju.
Runājot par sankcijām, nevajadzētu aizmirst, ka Krievijai ir starptautiskas saistības un tā gatavojas iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kas noteikti nebūs sajūsmā par šādu Krievijas ieceri. Latvija jau labu laiku ir PTO dalībvalsts, un šajā organizācijā var iestāties tikai tad, ja tās dalībniecēm nav iebildumu pret kandidāti. Ja Krievijas Valsts dome pieņems minētās sankcijas pret Latviju, pirmais tās lēmums, kurā tā kaut kādā mērā varēs lemt kaimiņvalsts likteni, būs negatīvs. Aci pret aci, zobu pret zobu – sacīts svētajos rakstos.
