Ceturtdiena, 19. marts
Jāzeps, Juzefa
weather-icon
+-3° C, vējš 2.03 m/s, DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Lai nepieļautu cilvēku aizbraukšanu, darba devēji laukos cīnās par katru darbinieku

Pētot situāciju saistībā ar personu nodarbināšanu laukos, biedrība «Lauksaimnieku apvienība» secina, ka arvien vairāk laukos strādājošo darba devēju izjūt iepriekšējo gadu kreditēšanas ietekmi uz darba ņēmēju.
Ļoti bieži rodas situācija, kad darba devējiem ir jāizpilda tiesu izdoti izpildraksti, tādējādi esot spiestiem samazināt nelielo darba ņēmēju mēneša atalgojumu, kas situāciju padara kritisku jau tā sarežģītajā laikā, kad trūkst darbaroku. Lauksaimniekiem tiekoties ar Labklājības, Ekonomikas, Zemkopības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts darba inspekcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem, tika secināts, ka problēma ir aktuāla un steidzami jārisina, veicot attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos.
Jāmin piena nozare, jo tajā tādi darbi kā govju slaukšana un apkopšana jāveic katru dienu un darbinieku mainība ļoti ietekmē nozares attīstību. Darba devēji ir neapskaužamā situācijā, ja no darbinieku ģimenes locekļiem katrs noformējis kaut vienu vai vairākus kredītus un no tiem radies parāds, un abi nodarbināti vienā saimniecībā. Darba devējs tādējādi ir izvēles priekšā – ja darba ņēmējs sapratīs, ka no viņa algas tiek atņemti 30–50 procenti, tad darbiniekiem nav citu iespēju kā, piemēram, braukt uz Angliju vai strādāt lielpilsētā. Pastāv arī otra iespēja – darba devējam maksāt algu «uz rokas», ieejot pelēkajā ekonomikas zonā.
Priekšlikums būtu veikt grozījumus Civilprocesa likumā, samazinot ieturējuma procentu apmēru darbiniekam no darba samaksas.«Kalna Tomēnu» īpašnieks Juris Bērziņš  atzīst: «Ja darbinieks nāk pie manis strādāt, ir centīgs, labi zina savu darbu, tad kāpēc, piemēram, man viņam maksāt tikai minimālo algu vien tāda iemesla dēļ, ka kādreiz viņš ir paņēmis ātro kredītu? Ja jau tāda situācija radusies, tad tikai godīgi, ka ieturējumi nav lielāki par 20 procentiem, jo kas gan citādi strādās laukos?»
Viens no risinājumiem būtu ieturējumu neveikt personām, kuras tikko uzsāk darbu pie darba devēja, lai viņam nebūtu uzreiz jāpiemēro ieturējumi. Būtu jānosaka, ka ieturējumi jāsāk ne ātrāk kā pēc 60 dienām no darba līguma noslēgšanas brīža, tādējādi ļaujot darbiniekam strādāt, nostabilizējot savu privāto dzīvi, stimulējot to nepamest darbu un radot apstākļus, kad darbs ir līdzeklis palikšanai Latvijā. 

— Dīns Cielavs, biedrības «Lauksaimnieku apvienība» izpilddirektors

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.