Ap trīsdesmit viesu otrdienas vakarā pulcējās jelgavnieces Annas Sajas mājās, lai sveiktu viņu simtajā dzimšanas dienā. Aizvadīts grūts mūžs, vienai paliekot ar septiņiem bērniem un pirms 11 gadiem pārdzīvojot nežēlīgu suņa uzbrukumu, taču meitas Marijas Aivares aprūpē jubilārei klājas labi.
Annas kundzes dzimtā puse ir Baltkrievija, katoļticīgais Grodņas apgabals. Viņa palika viena ar septiņiem bērniem, kad 1952. gadā vīrs, būdams strādīgs un rūpēdamies par lielo ģimeni, atkārtoti saslima ar plaušu iekaisumu, ko nepārdzīvoja. Marijai tolaik bija četri, bet jaunākajai māsai tikai divi gadi. Annas kundzei tas bija smags laiks, kuru iezīmē grūts darbs kolhozā, par ko maksāja kapeikas. Vēl viena nelaime nāca, kad septiņu gadu vecumā plaušu iekaisums uzvarēja arī jaunāko meitiņu. Uz to sauli pirms pusotra gada aizgājis arī dēls.
Padomju laikos uz Latviju darba meklējumos atbrauca jubilāres meita ar vīru. Šeit ģimenē piedzima dēls, bet jaunajiem rocība nebija nekāda lielā, sevišķi, kad tikai nesen pārcēlušies. Meita visu ģimeni ataicināja uz Latviju, un Annas kundze auklēja mazdēlu, kamēr puikas vecāki bija darbos. Pati jubilāre strādāja Vircavas kolhozā, pēc tam gaļas kombinātā un dārzeņu bāzē, kamēr nelabvēlīgie darba apstākļi smagi iedragāja veselību. Šodien jubilāres bērni par savām mājām sauc Jelgavu vai Olaini, bet dēls Kazimirs ar ģimeni mīt Maskavā. Viņa var lepoties ar kuplu mazbērnu, mazmazbērnu un jau mazmazmazbērnu pulciņu, kurus skaitot rēķini jūk arī pašiem.
Nu jau būs četrdesmit gadu, kopš Annas kundze dzīvo kopā ar meitu Mariju. Kā saka Marija – viņa ir gan meita, gan ārsts, medmāsa un sanitāre vienā personā. Lielākā nelaime ģimeni piemeklēja pirms 11 gadiem, kad Annas kundzi smagi sakoda kaimiņu suns, noraujot daļu skalpa. Ārsti nav devuši nekādas cerības, taču Marija par mammu uzņēmusies diennakts rūpes, bez kurām šodienu viņa, visticamāk, nebūtu sagaidījusi. Gan pašas Annas lūgšanas, gan ģimenes ticība un Marijas nesavtīgā aprūpe, kuru apbrīnojuši arī dakteri, palīdzējusi piedzīvot apaļo jubileju. Turklāt gaviļniece nekad nevienam nav kaitējusi, nav strīdējusies un nevienu nav aprunājusi. Visgrūtāk ir brīžos, kad viņa visu grib darīt pati, taču vairs nespēj, tāpēc ir nepārtraukti jāuzmana.
Ģimene Annas kundzei jubilejā vēl veselību, kas ir vissvarīgākais.
