Lai palielinātu ieņēmumus valsts makā, būs jāievieš jauni nodokļi un nodevas vai arī jāatsakās no kādiem atvieglojumiem, kas pašlaik darbojas. Uzņēmējiem var nākties savilkt jostas ciešāk un iedzīvotājiem augt tēriņi.
Tādi ir secinājumi pēc valdības sēdes slēgtajā daļā izskatītā Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma par iespējām palielināt ieņēmumus. Lai arī publiski vēl otrdien pēcpusdienā šis konfidenciālais dokuments nebija pieejams, tomēr par tā iespējamo saturu virmoja kaislības un tika runāts par dažādiem iespējamiem risinājumiem. Jebkurā gadījumā valdību veidojošajiem politiķiem agrāk vai vēlāk nāksies atklāt kārtis, pieņemot konkrētus lēmumus par izmaiņām nodokļu sistēmā. No valdības puses izskanējuši solījumi nekādas kardinālas pārmaiņas, veidojot budžetu 2017. gadam, nodokļu sistēmā neveikt. Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc valdības sēdes sacījis, ka saskaņā ar FM informāciju valsts piešķirot dažādus atvieglojumus aptuveni divu miljardu eiro apmērā un valdībā tikuši izskatīti 80 priekšlikumi, no kuriem palikuši 50–60. Pēc FM informācijas, valdība atbalstījusi vairākus priekšlikumus ar kopējo fiskālo ietekmi 50,3 miljonu eiro apmērā. Pēc neoficiālas informācijas, ļoti spoži neesot ar valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, kas atpaliekot no pērnā līmeņa. Jebkurā gadījumā papildu nauda valsts makā ir nepieciešama, valdības vadītājs arī solījis, ka tikšot vētīti ministriju budžeti.
Zaudējumus nepārnesīs
Pēc neoficiālas informācijas, valdības slēgtajā sēdē apspriesta ideja par uzņēmuma zaudējumu pārnešanas ierobežošanas iespējām, jo uzkrāto zaudējumu apmērs pārsniedzot astoņus miljardus eiro, turklāt šāda ideja nākot no ārvalstu ekspertiem. Viena situācija būs tad, ja zaudējumu pārnešanas termiņa ierobežojums tiek noteikts no 2017. gada, bet pavisam kas cits, ja tam piemēros atpakaļejošu datumu. Nav zināms arī iespējamais pārnešanas termiņš, jo vieni avoti minēja trīs, citi – piecu gadu termiņu, bet bija arī versija, ka zaudējumus nevarētu segt ar vairāk nekā 50 procentiem no katra gada peļņas. Vairāki aptaujātie šādu risinājumu uzskata par valsts vēlmi paņemt naudu pat tur, kur tās nav, bet biznesa riskus uzkraut uzņēmējiem. Šāda rīcība varot pilnībā apturēt investīcijas, vienlaikus padarīt neiespējamu darbu tirgos, kuros pastāv augsts valūtas kursa svārstību risks, faktiski apturot eksportējošu uzņēmumu tālāku jaunu ārvalstu tirgu apgūšanu. Savukārt valsts šāda veida pasākumā varot gūt papildu ienākumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa.
«Zaudējumu pārnešanas mērķis ir veicināt investīciju ieplūdi tajās jomās, kurās ir lēna kapitāla aprite – pārsvarā ražošanā un nozarēs, kur sākotnēji rodas lieli zaudējumi, kurus ļauj segt no nākamo gadu peļņas. Ja šādu zaudējumu pārnešana tiks ierobežota ar noteiktu apjomu vai termiņu, tad par investoriem rūpniecībā būs grūti runāt, vēl jo vairāk, ja tādējādi Latvija zaudēs konkurencē ar Lietuvu,» ideju komentē bijušais ekonomikas ministrs domnīcas «Certus» vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņaprāt, otra joma, kura no šādas idejas varētu ciest, ir komercbankas un to meitas kompānijas, kuras no kredītsaistības maksāt nespējošajiem pārņēma ķīlas – nekustamos īpašumus. «Kopš krīzes eskalācijas būs pagājuši jau vairāk nekā seši gadi, tomēr atveseļošanos tā traucēs – attālinās,» tā V.Dombrovskis.
PVN asmens
Izmaiņas varētu skart arī pievienotās vērtības nodokli (PVN), piemēram, varētu tikt ieviesta reversā šī nodokļa maksāšanas kārtība dārgmetālu jomā. Krietni nepatīkamāka situācija varētu būt tūrisma mītņu īpašniekiem, jo valdībā esot izskatīta arī iespēja PVN standartlikmi (21 procents) piemērot izmitināšanas pakalpojumiem, kuri pašlaik tiek aplikti ar samazināto PVN likmi. Valsts kabata tādējādi tiktu pie vairākiem miljoniem eiro. Samazināto (12 procentu) PVN likmi tiekot piedāvāts atcelt arī bezrecepšu medikamentiem un jau no 2017. gada ieviest PVN 21 procenta likmi.
Savukārt zemniekiem, kuri audzē kukurūzu biogāzes ražošanai, jau no 2017. gada varot nākties iztikt bez akcīzes nodokļa atlaides, kas pienākas lauksaimniekiem par zemes apsaimniekošanu. Tāpat akcīzes nodokļa atbrīvojumi varētu tikt mazināti ārvalstu diplomātiem.
Nodevu dāvanas
Savdabīga dāvana kredītiestādēm varētu būt augsta riska darījumu nodeva. Tā kā nav zināmas šāda piedāvājuma detaļas, tad tiek pieļauts, ka tas varētu vienlīdz atturēt bankas no vietējo uzņēmēju kreditēšanas, kā arī nerezidentu apkalpošanas un kreditēšanas. «Nezinot detaļas, ir grūti vērtēt šādu ideju, tomēr ir liela varbūtība, ka cietīs tieši finanšu pakalpojumu eksports,» pieļauj V.Dombrovskis. Viņš norāda uz kāda portāla datiem, kas liecina, ka kapitāla aizplūšana no Krievijas turpinās, no šīs kaimiņvalsts tiek izvestas milzīgas summas un par šo plūsmu apkalpošanu notiek pamatīga cīņa. «Pašlaik šīs plūsmas apkalpotāju līdere ir Šveice, kam seko Lielbritānija, Latvija ir trešā, mums seko ASV un Kipra. Ar nodevas ieviešanu samazināsim Latvijas banku konkurētspēju šajā pozīcijā un dosim iespējas konkurentiem, kaut arī finanšu pakalpojumu eksports rada ienākumus, ko samaksāt katram trešajam skolotājam,» uzsver V.Dombrovskis. Viņaprāt, no šādas nodevas necietīs Skandināvijas banku meitas, kas neapkalpo nerezidentus, bet gan kredītiestādes ar pašmāju kapitālu. «Tas ir solis, lai samazinātu produktīvās un konkurētspējīgās finanšu pakalpojumu nozares eksporta apmērus,» tā V.Dombrovskis. Viņš pieļauj, ka augsta riska darījumu definīcija tiks noteikta kādās valsts iestādēs un tā varētu tikt izmantota kā ierocis pret atsevišķiem finanšu pakalpojumu eksportētājiem.
Elektrības nodokļi
Pēc neoficiālas informācijas, esot apspriesta ideja atteikties no elektroenerģijas nodokļa atlaidēm, kuras pienākas, piemēram, tai elektrībai, kas tiek izmantota ielu apgaismošanai, tramvaju, trolejbusu un pasažieru vilcienu darbināšanai, kā arī tai, kura tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem vai koģenerācijā. Nav izslēgts, ka ar dabas resursu nodokli varētu tikt apliktas arī Daugavas HES, jo mazās HES šādu nodokli jau maksā kopš 2014. gada.
Dārgāks auto
Lai arī Latvijai ir noteikts, ka jāsamazina siltumnīcu gāzu emisijas apjoms par sešiem procentiem salīdzinājumā ar 2005. gadu, tomēr valdībā tikusi apspriesta ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes aprēķina izmaiņu, un tā būtu atkarīga no katra auto radītā CO2 izmešu daudzuma. Nevar izslēgt, ka tiks ieviesta ārzemēs reģistrēto auto nodeva par to lietošanu Latvijā, ja to lieto pašmāju nodokļu maksātājs. Lai arī iespējamais samaksas apmērs nav publiski zināms, tas varot būt daži (trīs līdz septiņi) eiro dienā. Valdība atbalstījusi priekšlikumu, kas mazinās iespējas Latvijas teritorijā noliet, uzglabāt un tirgot ar atvieglojumiem ievesto degvielu (starptautisko kravas autopārvadājumu transporta līdzekļu degvielas tvertnēs). Priekšlikums paredz deklarēt no trešajām valstīm ievestās degvielas apjomu, ko pēc tam uzņēmuma kontroles laikā izmantos, vērtējot nobraukto kilometru daudzumu un patērēto degvielas apjomu.
Uzņēmējiem viens no nepatīkamākajiem pārsteigumiem varētu būt arī transportlīdzekļu izdevumu norakstīšana un priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežošana PVN. «Ja ieviešam izmaiņas, pēc kurām VID varēs atšķirt darba auto no reprezentatīva, tad šādas izmaiņas ir apsveicamas,» lakoniski iespējamo risinājumu komentē nodokļu eksperts Ainis Dābols. Pēc FM informācijas, valdībā ir atbalstīts priekšlikums par N1 transportlīdzekļu izdevumu norakstīšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežošanu PVN jomā. Lai ierobežotu UIN samazināšanu, kravas automobiļi ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem būtu uzskatāmi par reprezentatīviem automobiļiem (automobilis, kura iegādes vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 eiro), ja tie pārklasificēti no vieglā automobiļa (M1 kategorija) par kravas automobili (N1 kategorija) un pēc būtības ir vieglais automobilis. Grozījumi arī PVN likumā, lai ierobežotu priekšnodokļa atskaitīšanu par iepriekšminēto vieglo pasažieru automašīnu un par izmaksām, kas saistītas ar šīs automašīnas uzturēšanu, ja automašīna netiek izmantota ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai.
Varētu tikt ierobežota arī skaidras naudas izmaksa auto apdrošināšanas atlīdzības saņemšanā. Esot ideja paplašināt to personu loku, kam jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. «Informācijas apmaiņa diez vai ģenerēs papildu nodokļu ieņēmumus, uz kādiem varbūt gribētos cerēt, bet tā ir metode, kādā VID varētu paprasīt noslēptus maksājumus,» norāda A.Dābols. Viņaprāt, idejas par to, kā papildināt valsts maku, ir viena lieta, bet pavisam kas cits – kā to reāli izdarīt, neradot jaunas izvairīšanās iespējas un neliekot ciest legālajiem nodokļu maksātājiem.
