«Manā mājā ir pokemons?» ar izbrīna saucienu mamma uzzina no meitas, ka dzīvesvietā parādījies virtuāls tēls. Pokemoni var būt visur – kafejnīcā uz kūkas, tramvajā uz krēsla, privātmājas virtuvē.
Pokemonus jeb iedomātās radības var ieraudzīt Latvijas ielās ar viedtālruņa palīdzību. Jau kāds laiciņš pagājis, kopš televīzijā tika translēta daudzsēriju animācijas filma «Pokemoni». Nu cilvēki ar interaktīvo spēli «Pokemon GO» iejūtas pokemonu ķērāja un trenera ādā, līdzīgi kā tas bija seriālā.
Vieni slavē, citi kritizē
Spēli «Pokemon GO» interesenti varēja iepazīt 2016. jūlijā, kad to lēnām sāka izplatīt arvien plašākos pasaules reģionos. Jūlija vidū spēle nonāca arī Latvijā un izraisīja lielu interesi un bumu internetā.
Spēle ļauj iejusties animācijas filmas varoņu – pokemonu treneru – ādā. Ejot pa ielu ar savu viedtālruni, kurā lejupielādēta «Pokemon GO» spēle, tās varoņi parādās dažādās vietās un nepieciešams tos notvert. Jāuzsver, ka pokemoni redzami tikai caur viedtālruņa kameru, tie neatrodas reālajā vidē kā aptaustāmi objekti. Galvenais spēles uzsvars – likt cilvēkiem iet ārā, kustēties un meklēt pokemonus sev tuvā vidē. Lai gan daži šā iemesla dēļ spēli uzteic un slavē tās veidotājus, daļai pasaules iedzīvotāju ir pavisam atšķirīgs viedoklis.
Cilvēki tiek dēvēti par nozombētiem, jo pokemonu medību laikā ir tik ļoti ieurbušies savos viedtālruņos, ka neredz neko, kas notiek apkārt, tādējādi radot pat draudus savai un citu cilvēku dzīvībām. Fiksēti jau vairāki nelaimes gadījumi, par kuru cēloni tiek minēta tieši «Pokemon GO» spēlēšana. Piemēram, Amerikā notikušas vairākas smagas autoavārijas, kurās iesaistīto automašīnu vadītāji pie stūres bija spēlējuši interaktīvo spēli un nebija pievērsuši uzmanību notiekošajam uz ceļa reālajā dzīvē.
«Spēlē» uz instinktiem
Latvijas Jaunatnes teātra aktieris un mārketinga vadītājs Sandis Bergholds, vaicāts, kāds tad, viņaprāt, ir patiesais šīs spēles fenomens, atklāj: «Paņemam jau populārus tēlus un ļaujam cilvēkiem faktiski izjust to, ko multenē izjūt galvenais tēls Ešs. Uzliekam sacensību elementus un iedodam paspēlēties atsevišķiem pokemonu fanātiem.» S.Bergholds uzskata, ka pašu pokemonu jeb iedomāto radību fenomens slēpjas faktā, ka, veidojot kādreiz tik populāro animācijas seriālu, tā radītāji ļoti «spēlēja» uz cilvēku instinktiem. Multenē svarīga bijusi tieši cīņa par labākā titulu, kā arī ļoti liela uzmanība tika pievērsta daudziem emocionāli spēcīgiem momentiem, piemēram, galvenā varoņa un pokemonu savstarpējās cieņas un draudzības pilnajām attiecībām.
S.Bergholds, kurš arī pats ir spēles spēlētājs, kā lielākos tās plusus min iespēju nedaudz atiet no datora, pavadīt laiku ārpus mājas, kā arī iepazīt jaunus cilvēkus. «Pokemonu gadījumā ir ļoti svarīgs moments – aizbēgšana no teroraktiem, apvērsumiem un reālās pasaules kā tādas. Pokemoni šobrīd apmierina daudzu cilvēku vēlmi aizbēgt, dzīvot svešu dzīvi un kāri iekarot – «Pokemon GO» spēlē uz instinktiem,» pārliecināts S.Bergholds. Runājot par spēles reklāmas kampaņu, viņš secina: «No mārketinga viedokļa nejutu teju pilnīgi nekādu reklāmas kampaņu. Spēle dabīgā veidā – «no mutes mutē» – nonāca pie patērētājiem.»
Trumpis – nostalģija
Viens no «Pokemon GO» spēlētājiem Aigars Krickis atklāj, ka par spēli uzzinājis internetā un no draugiem, kuri jau bija sākuši ar to aizrauties. Par to, kāds tad īsti ir šīs spēles mērķis, Aigars stāsta: «Meklēt pokemonus – tie parādās konkrētā rādiusā ap spēlētāju –, attīstīt tos un padarīt stiprākus. Cīnīties ar citiem pokemoniem speciālās vietās, kas saucas «gym» (angļu val. – sporta zāle). Veikt lielus attālumus kājām, jo GPS uzskaita attālumu un tādā veidā iespējams izšķilt olu, kurā būs pokemons. Ir iespēja arī iepazīt ievērojamākās pilsētas vietas un pieminekļus, tas notiek caur «pokestop», klāt pokestopiem ir neliels apraksts par vietu.»
Aigars pats sācis spēlēt vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai padarītu aizraujošāku savu ceļu uz darbu vai veikalu. Otrkārt, viņu pamudinājusi arī nostalģija, kas saistīta ar laikiem, kad TV pārraidīta jau visiem zināmā daudzsēriju animācijas filma. Un, treškārt, «vēlme nezin kāpēc savākt pēc iespējas vairāk dažādu pokemonu». ««Pokemon GO» lielākais trumpis ir nostalģija, jo, cik pats esmu novērojis, spēlē nevis mazi bērni, bet gan tie, kuri kādreiz skatījās «Pokemonus» pa TV pirms skolas – 20–30 gadu vecie. Papildus liels pluss ir lokālajam faktoram, «gym» tu cīnies tikai ar vietējiem cilvēkiem, šeit nav tā, ka traks atkarīgais āzietis ir līderis visā pasaulē. Plus vēl GPS faktors – tu reāli staigā pa pilsētu, apskati it kā ierastas vietas, par kuru esamību sākumā nenojauti, un uzzini kaut ko nedaudz jaunu,» atklāj spēlētājs.
Viss kā pa īstam
Līva Legzdiņa ir no tās paaudzes «Pokemon GO» spēlētājiem, kuri nav uzauguši, skatoties TV animācijas filmu par pokemoniem. Jauniete atzīst, ka viņu spēle aizrāvusi, jo saistīta ar reālo dzīvi. «Ir tik interesanti iet pa Vecrīgu, redzēt, ka arī citi cilvēki spēlē «pokemonus» – uzreiz ir sajūta, ka visi esam domubiedri. Un tie pokemoni ir tik jauki!» stāsta Līva. Viņa par spēli uzzinājusi internetā, jo par to tika sākta ļoti aktīva diskusija. Tomēr tobrīd tā vēl nebija pieejama Latvijā, tāpēc meitene tai īpaši uzmanību nav pievērsusi. «Nākamajā dienā satiku draugu, kurš tieši bija devies pokemonu medībās, uzzināju, ka tagad spēle ir arī Latvijā, un tā aizsākās mana mazā aizraušanās.» Nu jau pokemonu medības kļuvušas arī par pašas ikdienu. «Lai cik banāli un nožēlojami tas izklausītos, bet es kļūstu lepna un priecīga, ja noķeru kādu stipru un interesantu pokemonu.»
Meitenei gan šķiet, ka spēles pamatprincipi diži neatšķiras no citām līdzīgām spēlēm. «Jo vairāk kaut ko tu iegūsti, jo augstākā līmenī nokļūsti, jo vairāk tev ir bonusu. Tāda situācija ir aptuveni lielākajā daļā spēļu.» Tomēr viņa atzīst, ka šīs spēles veiksmes atslēga noteikti slēpjas faktā, ka «Pokemon GO» ir veidota tā, lai spēlētājam šķistu, ka viss norisinās pa īstam – viņa acu priekšā. Jauniete atzīst, ka viņai vizualizācija liekas lielākais šīs spēles pluss. «Kad ceļā pagadās kāds pokemons, tu viņu patiešām redzi sev priekšā kā īstajā dzīvē – esmu atradusi pokemonus gan uz tramvaja krēsliem, gan kūkām kafejnīcā.»
Lai gan liela daļa slavē to, cik spēle ir interesanta, arī tas ir mainīgs faktors. Līva smej, ka jāspēlē tikmēr, kamēr tā vēl aktuāla: «Lai arī dažreiz spēle apnīk, tāpat pienāk brīži, kad es to paspēlēju. Visaizraujošāk to ir darīt apdzīvotās vietās, jo tur ir vairāk pokestopu un arī pašu pokemonu. Jā, šī pasaules apsēstība ir muļķīga, bet kāpēc gan tai nepievienoties, kamēr tā vispār vēl ir aktuāla?»
Brīdina par bīstamību
Īpašus brīdinājumus «Pokemon GO» spēlētājiem izteikuši gan psihologi, gan policijas pārstāvji, redzot to, kas notiek pasaulē. Psihologi uzsver, ka spēlētāju ilgstoša atrašanās daļēji virtuālā vidē var liecināt par vēlmi norobežoties no apkārtējās pasaules. Šābrīža situācija to tikai pastiprina, jo arvien vairāk cilvēku vēlas distancēties no pasaulē notiekošajiem teroraktiem, dabas katastrofām un citām liela mēroga nelaimēm. «Ja cilvēks šādi vēlas pavadīt lielāko daļu sava laika – tas liecina par psiholoģiskām un atkarības problēmām, kas var būt tikpat kaitīgas un smagas kā, piemēram, atkarības no apreibinošām vielām,» vēstīts portāla skaties.lv apkopotajā informācijā. Īpaši tiek uzsvērta spēles ietekme uz jauniešiem, kuriem dažādas atkarības var rasties daudz ātrāk un nākotnē veicināt vēl citas atkarības.
Arī policijas pārstāvji vairākkārt runājuši par spēles ēnas pusēm un ar to saistītajiem riskiem ziņu pārraidēs un intervijās medijos. Viņuprāt, par vislielāko draudu spēle kļūst, kad to spēlē autovadītāji, kuri tajā brīdī nepievērš nekādu uzmanību tam, kas notiek uz ceļa. Īpašs policijas aicinājums un lūgums visiem autovadītājiem – «Pokemon GO» spēlēt tikai tajos brīžos, kad nav jāsēžas pie stūres. Tāpat policisti aicina uzmanīt nepilngadīgas personas, kuras aizrāvušās ar spēli. Portālā nra.lv Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvji atgādina, ka jaunieši vecumā līdz 16 gadiem nedrīkst atrasties uz ielas vieni, bez pieaugušā pavadības, no pulksten 22 līdz 7. Policisti arī brīdina, ka ļoti jāuzmanās no došanās uz nezināmām vai iespējami bīstamām vietām, jo tās var kļūt par potenciālu zādzības vietu, kur pulcējas garnadži, gaidot, kad ieradīsies pokemonu mednieki.
«Pokemon GO» pasaulē
Sidnejas piepilsētā izsauc policiju
Sidnejas piepilsētas Roudsas iedzīvotāji izsaukuši policiju, kad aplikācijas «Pokemon GO» lietotāji bija pārpludinājuši tās ielas un parkus. Kādā jūlija naktī piepilsētā valdījis pilnīgs haoss un liels troksnis, jo spēles dalībnieki meklējuši spēles personāžus. Iedzīvotāji esot svieduši parkā sanākušajiem ar ūdensbumbām.
Slimnīca lūdz pārtraukt medības
Tā kā vairāki aplikācijas «Pokemon GO» spēlētāji ieklīduši aizliegtās zonās, kāda Nīderlandes slimnīca lūgusi, lai fani pārstāj slimnīcā medīt mākslīgos monstriņus. Amsterdamas Akadēmiskais medicīnas centrs (AMC) «tviterī» rakstīja: «AMC patiešām atrodas saslimis pokemons, bet mēs par viņu labi parūpēsimies. Lūdzu, nenāciet viņu apciemot!»
Sasniedz «tvitera» popularitāti
ASV «Pokemon Go» kļuvusi tikpat populāra kā «tviteris». Divas dienas pēc laišanas klajā «Pokemon GO» jau bija lejupielādēta 5,16% procentos Amerikas «Android» ierīču. Aplikāciju dienā lieto aptuveni 43 minūtes un 23 sekundes, kas ir vairāk, nekā tiek izmantotas aplikācijas «WhatsApp», «Instagram» un «Snapchat».
Mediji ziņo, ka bruņoti laupītāji ASV izmantojuši aplikāciju, lai ievilinātu upurus nomaļā vietā un aplaupītu. Savukārt Austrālijā kāds spēlētājs, lietojot aplikāciju, atradis līķi.
