Man pretim sēž tēvs. Viņš rāda savas meitas fotogrāfijas un stāsta, cik grūti bijis tikt no Maskavas uz Dobeli, lai paspētu uz meitas bērēm…
Man pretim sēž tēvs. Viņš rāda savas meitas fotogrāfijas un stāsta, cik grūti bijis tikt no Maskavas uz Dobeli, lai paspētu uz meitas bērēm…
Dobelniecei Ainai ar piedzīvotāju Imantu bieži bija konflikti, kas gandrīz vienmēr beidzās ar kautiņu. Divdesmit divus gadus vecā sieviete bieži staigāja ar zilumos sasistu seju un locekļiem. Bērnu viņa centās no tā visa pasargāt…
Bija oktobra pirmā nedēļa. Aina kārtējo reizi bija izjutusi vīrieša dūres smagumu. Nakts tumsā viņa gāja pa Tērvetes ielu, izmisusi, nobijusies, miega badā.
Kāds Vitauts L., lielā ātrumā braukdams pa to pašu ielu, aizķēra sievieti, kas gāja pār ielu, uzsita viņu uz mašīnas motora pārsega un pabrauca vēl kādus 16 metrus. Ainu aizveda uz Dobeles slimnīcas reanimācijas nodaļu, taču pēc pāris dienām viņas sirds pārstāja pukstēt.
Ainas un Imanta bērns vismaz pagaidām dzīvo Dobelē pie vecāsmātes. Kāda būs viņa dzīve bez mātes un normāla tēva? To pateikt nevar neviens.
